Episódios
-
Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks.
Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā. Runājam arī par bijušā ASV prezidenta Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības. -
Franču vēlētājiem ir apnicis tas, ka katras vēlēšanas kļūst par dueli starp pašreizējo prezidentu Emanuelu Makronu un viņa galējo labējo sāncensi Marinu Lepēnu no partijas „Nacionālā apvienība” - tā uzskata daudzi Francijas sociāldemokrātu politiķi un viņu atbalstītāji. Šis partijas saraksts, kura priekšgalā ir Eiropas Parlamenta deputāts Rafaels Gliksmans, daudziem par pārsteigumu ir guvis vērā ņemamu popularitāti. Aptaujas liecina, ka Gliksmana saraksts varētu pat apsteigt Makrona partiju.
Tādēļ mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs nolēma iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Francijas Bretaņas reģionu, lai klātienē redzētu sociāldemokrātu kampaņu.
Mans sestdienas rīts sākas neilgi pirms pulksten deviņiem Lorjānas pilsētiņas tirgū. Laiks ir vēss un apmācies, bet tirgū valda diezgan liela rosība. Daudzi ostas pilsētiņas iedzīvotāji aktīvi iegādājas augļus un dārzeņus, svaigas zivis, vietējos saldumus un ziedus.
Sasveicināties ar vietējiem ir ieradies arī sociāldemokrātu partijas pirmais numurs Rafaels Gliksmans. Viņa parādīšanās piesaista vietējo presi, kas seko ik pa solim un naski uzdod jautājumus.
Tepat ir arī aktīviste Frederika, kura dala Gliksmaņa priekšvēlēšanu bukletus. Viņa saka, ka atsaucība esot laba.
„Manuprāt, viņš spēj atvērt durvis, spēj iedvest cilvēkos cerību un radīt jaunu dinamiku. Cilvēki šeit spēj labi sajust svaigo gaisu politikā.”
Frederika pieder pie nelielās Gliksmaņa partijas ar nosaukumu „Sabiedriskā telpa” jeb „Place Publique”. Šī partija startē vienā sarakstā kopā ar Francijas sociālistiem.
Tirgus paviljonā Gliksmans ar komandu un žurnālistiem piestāj pie kāda kafijas tirgotāja, kurš visiem uzsauc pa kafijas tasei. Tepat blakus notiekošo vēro arī kāda pensionāre, kurai rokās ir Gliksmaņa buklets.
Sieviete saka, ka ir atnākusi, jo draudzenei patīkot šis politiķis un viņa uzskati. Arī viņai gara auguma, slaidais, 44 gadus vecais deputāts liekas pievilcīgs un izskatīgs. „Dzīvē viņš izskatās savādāk, nekā televīzijā”, piebilst kundze. Bet uz jautājumu vai viņa būtu gatava balsot par Gliksmanu, sieviete kautrīgi atbild, ka laikam tomēr atdošot balsi par kādu citu.
Šo izaicinājumu labi apzinās arī pats saraksta līderis. -
Estão a faltar episódios?
-
Darba tirgu aizvien vairāk ietekmē darbaspēka novecošanās. Samazinās dzimstība un palielinās pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Līdz ar pavasara un vasaras sezonas atnākšanu nedaudz palielinājusies aktivitāte darba tirgū, jo palielinājies pieprasījums pēc sezonāla darbaspēka, tomēr būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums šogad nav gaidāms.
Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, bezdarba līmenis šogad varētu samazināties līdz vidēji 6,4%, savukārt, nodarbināto skaits saglabāsies tuvu 2023. gada līmenim.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka demogrāfiskās situācijas dēļ uzņēmējiem daudz vairāk būtu jādomā par produktivitātes paaugstināšanu un tai jāiet roku rokā ar algu pieaugumu.
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga vērtē, ka darba tirgū jāiesaista arī cilvēki ar invaliditāti, kas var un grib strādāt, plašāk jāizmanto darbinieku pārkvalifikācijas iespējas. Lielie uzņēmumiem darbaspēka piesaistē izmanto arī dažādus bonusus, piemēram, sedzot daļu no mācīšanās izmaksām, nodrošinot veselības apdrošināšanu vai līdzfinansējot sporta nodarbības.
Mainoties darba tirgum, nepieciešamas arī izmaiņas normatīvajos aktos, tāpēc notiek diskusijas par grozījumiem Darba likumā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece, zvērināta advokāte Gita Oškāja vispirms stāsta par ierosinājumiem, kas uzlabos darba vidi. Arodbiedrība nepiekrīt, ka darba devēji vienpusēji varēs atteikties no koplīguma.
Darbavietu automatizācijas dēļ samazināsies pieprasījums pēc darba ņēmējiem bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt, gan vidējā, gan ilgtermiņā palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, kā arī pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību. -
Ir jāturpina pārliecināt citu, arī lielu valstu līderi, ka Krievijas karā pret Ukrainu ir jānosaka konkrēta stratēģija Ukrainas uzvarai, nevis izvairīgi jārunā par Ukrainas atbalstīšanu tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Šodien, 31. maijā, aprit gads kopš viņa ievēlēšanas prezidenta amatā, un reģiona drošības izaicinājumi ir bijis centrālais temats viņa ārvalstu vizīšu laikā. Rinkēvičs citu valstu līderos gribētu saklausīt izteiktāku drosmi Ukrainas atbalstam.
Rinkēvičs arī teica, ka Saeimas opozīcijas vēlme pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām grozīt likumu, lai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iedotu konkrētas pilnvaras valodas lietojuma noteikšanai sabiedriskajos medijos, nav atbalstāma, tāpēc tādu likuma izmaiņu gadījumā Valsts prezidents likumu neizsludinās.
Rinkēvičs gan norādīja, ka arī sabiedriskie mediji redakcionālo neatkarību mēdzot izmantot nevietā.
-
Jau vasarā plānots izsludināt tā saucamā "Maskavas nama" izsoli un no tā pārdošanas iegūtos līdzekļus nodot Ukrainai. Šādu rīcību paredz Saeimā steidzamības kārtā atbalstītie likumprojekti. Izsoles ātru norisi nozares pārstāvji gan atturas prognozēt nama specifiskās izmantojamības dēļ.
Saeima janvārī lēma, ka Latvijas valsts ēku Rīgā, Marijas ielā 7, no Maskavas mērijas ar speciāla likuma palīdzību pārņem savā rīcībā. Valsts drošības dienests arī konstatēja "Maskavas nama" izmantošanu laikā, kad tā atbilstoši starptautiskajām sankcijām bija aizliegta. Pēc nama pārņemšanas ēka jau vairākus mēnešus ir tukša, „Maskavas nams” uzraksts ir noņemts.
Saeimā šodien, 30. maijā, atbalstītie likuma grozījumi nodrošinās juridisku pamatu plānam rīkot bijušā „Maskavas nama” izsoli un tādējādi iegūtos līdzekļus ziedot Ukrainai, stāsta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis no „Apvienotā saraksta”. -
Jau nākamas nedēļas nogalē vēlēsim jauno Eiropas Parlamenta sastāvu. Runājam par gatavību tām organizatoriskā nozīmē, tajā skaitā par vēlēšanu drošumu, iespējamām problēmām un visiem citiem jautājumiem, kas ir Centrālās Vēlēšanu komisijas pārziņā, jo Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Saulīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un "Vēstnesis.lv" žurnāliste Inese Helmane.
-
Bibliotēku tīkla nākotne, bibliotēku funkciju maiņa, vai un kā jāmaina Bibliotēku likums un kādai jābūt ministriju, pašvaldību un kopienas pārstāvju sadarbībai bibliotēku tīkla nodrošināšanā – par to visu runājam Kultūras rondo.
Limbažu novada pašvaldības lēmums par 7 mazo novada bibliotēku slēgšanu jeb reorganizāciju, ko atbalstījusi arī Kultūras ministrijas Bibliotēku padome, ir aktualizējis jautājumu par mūsdienu realitātei atbilstošu bibliotēku likuma nepieciešamību.
Raidījumā diskutē Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine un Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba. -
"Society is so traumatized by the injustice of war that when it sees corruption, it can create even more discontent and outrage. This means that a full-scale war is also an opportunity to tackle the problem of corruption in Ukraine with even greater resolve."
In this episode, Olena Halushka, a board member of the Ukrainian NGO 'Anti-corruption Action Center,' discusses the fight against corruption in wartime Ukraine with co-host Rihards Plūme.
This is a full interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.
Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs -
Pilna mēroga karš ir arī izdevība Ukrainā risināt korupcijas problēmu. Sabiedrība ir tik ļoti traumēta ar kara netaisnību, ka brīdī, kad tā redz netaisnību korupcijas formā, tas var radīt vēl lielāku neapmierinātību un sašutumu sabiedrībā. Tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šis epizodes galvenā varone - Olena Haluška, nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekle.
Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Eiropas karavīri kā instruktori Ukrainā - nākamais solis atbalsta palielināšanā?
Zviedrija atbrīvo rokas ukraiņu karavīriem. Kad tai sekos ASV un atļaus izmantot tās ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā?
Krievija provocē, lai pārbaudītu reakciju - ko nozīmē prvokoācijas uz Eiropas-Krievijas robežām?
Dronu mūris uz Krievijas robežas - lokālo koalīciju nozīmības palielināšanās.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
02:52 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:05 Eiropas karavīri kā instruktori Ukrainā - nākamais solis atbalsta palielināšanā?
08:18 Zviedrija atbrīvo rokas ukraiņu karavīriem. Kad tai sekos ASV un atļaus izmantot tās ieročus pret mērķiem Krievijas teritorijā ļaus ASV?
14:30 Krievija provocē, lai pārbaudītu reakciju - ko nozīmē provokācijas uz Eiropas-Krievijas robežām.
18:20 Dronu mūris uz Krievijas robežas - lokālo koalīciju nozīmības palielināšanās.
22:01 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.
23:48 Šīs epizodes galvenā tēma – korupcija un cīņa ar to Ukrainā.
25:23 Rihards iedod kontekstu par korupcijas problēmām Ukrainā.
28:56 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Olenu Halušku - nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekli.
30:38 Korupcija un likuma varas trūkums bija tas, kas cilvēkus izveda ielās “Pašcieņas revolūcijā”.
32:25 Janukoviča prezidentūras laikā Ukraina bija ārkārtīgi korumpēta.
32:50 Pēc Maidana no sabiedrības un ārzemju partneriem bija ļoti liels pieprasījums risināt korupcijas problēmu, ko valdībai nācās ievērot.
33:31 Jaunievedumi korupcijas apkarošanā
36:08 Līdz pilna mēroga kara sākumam nepaguva pabeigt visaptverošu tiesu sistēmas reformu.
38:26 Kāpēc uz Prezidenta biroju korupcijas apkarotāji neliek cerības.
40:36 Cik daudz paveikts korupcijas apkarošanā?
44:21 Karš korupcijas apkarošanai ir izdevība.
48:14 Šī brīža galvenie mērķi.
48:41 Uzticības līmenis amatpersonām.
50:20 Visspēcīgākā palīdzība ir nosacījumi Rietumu palīdzībai.
51:59 Korupcija ir bijis Krievijas stratēģiskais instruments Ukrainā un ne tikai Ukrainā.
54:18 Par personīgo saskarsmi ar korupciju.
55:11 Daudz palīdzējusi visu iespējamo procesu digitalizācija.
59:01 Soļi, kas vēl jāsper ēnu ekonomikas apkarošanā.
1:01:16 „Starptautiskais centrs Ukrainas uzvarai” – kā lietussarga organizācija Ukrainas atbalstam nevalstiskajā sektorā.
1:08:01 Kā Ukrainai sasniegt uzvaru?
1:11:02 Nesodāmība iedrošina Krieviju.
1:12:45 Absurdi ir fokusēties uz rekonstrukciju, nevis militāro palīdzību.
1:14:03 Mūsu fokusam jābūt vērstam uz rietumiem.
1:19:25 Šobrīd nekur citur pasaulē cilvēks nevar sasniegt tik daudz, kā Ukrainā, kur esi daļa no vēsturiskām pārmaiņām.
1:21:01 Sarunas beigas.
1:21:09 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
1:22:13 Padalieties ar šo interviju.
1:23:07 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes 12% apmērā piemērošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem trešdien bija galvenais apspriežamais jautājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem. Viedokļi šajā jautājumā dalās – nozare prasa piemērot samazināto likmi, taču Latvijas Banka un Finanšu ministrija ir pret.
Nozare jau ilgstoši prasa samazināt PVN sabiedriskajai ēdināšanai. Tagad ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par šādu iniciatīvu, tāpēc trešdien, 29. maijā, komisija skatīja šo kolektīvo iesniegumu. Ar prezentācijām par situāciju nozarē deputātus iepazīstināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un nozares pārstāvji.
Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis uzsvēra, ka nozarē valda krīze. Lai arī auguši kopējie ieņēmumi, čeku skaits neesot sasniedzis pirmspandēmijas līmeni un apgrozījuma kāpums bijis tikai uz inflācijas rēķina. Visvairāk cietusi Rīga un redzams, ka Vecrīgā restorāni joprojām ir ciet. Turklāt nozare zaudējusi apmēram 4 tūkstošus nodarbināto, tie nav migrējuši uz citām nozarēm, bet devušie prom no Latvijas, piemēram uz Norvēģiju. Lai arī algu fonds ir krietni pieaudzis, produktivitāte nepieaug, tāpat redzams darbaspēka trūkums. Arī ēnu ekonomika ir problēma nozarē -
Izraēlas Aizsardzības spēku tanki pirmoreiz sasnieguši Rafahas pilsētas centru. Grandiozā vēlēšanu diena Meksikā. Aktualitātes pasaulē analizē politologs Arnis Latišenko un TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists un politologs Arturs Bikovs.
Runājot par Izralēlas un palestīniešu konfliktu, sazināmies ar Frederiku Ozolu, savukārt, analizējot notiekošo Meksikā, uzklausām meksikāni, kurš dzīvo Latvijā, Havjeru Garsiju.
Ar paragrāfiem pret bumbām
Vakar, 28. maijā, pasaules mediji izplatīja ziņu, ka Izraēlas Aizsardzības spēku tanki pirmoreiz sasnieguši Rafahas pilsētas centru. Rafaha ir trešā lielākā pulsēta Gazas joslā, tā atrodas pašos teritorijas dienvidos, pie robežas ar Ēģipti, un tajā pēdējo mēnešu laikā saplūduši vairāki simti tūkstošu bēgļu no kara skartajiem rajoniem tālāk ziemeļos. Tagad viņiem atkal nākas bēgt vai arī riskēt ar dzīvību, paliekot kauju zonā. Dažās pēdējās dienās karadarbības rezultātā Rafahā un tās apkārtnē jau nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, t.sk. vismaz 45 svētdien, kad pēc Izraēlas gaisa spēku trieciena vietai, kur, kā apgalvo Izraēlas puse, uzturējušies divi „Hamās” komandieri, izcēlās plašs ugunsgrēks. Tā kā cauri Rafahai ved galvenie piegādes ceļi, līdz ar karadarbības intensificēšanos strauji sarukušas pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču piegādes Gazas joslai.
Tikām Izraēla izjūt arvien nozīmīgāku starptautiskās sabiedrības spiedienu ar prasījumiem pārtraukt karadarbību. Šai ziņā atzīmējami vairāki neseni starptautisko tiesvedības institūciju lēmumi. Pagājušajā piektdienā, 24. maijā, Apvienoto Nāciju Starptautiskā tiesa lēma pieprasīt Izraēlas militāro operāciju pārtraukšanu Rafahā. Tiesa ir augstākais Apvienoto Nāciju orgāns starpvalstu konfliktu juridiskai risināšanai, taču tās lēmumu izpildei trūkst piespiešanas mehānisma. Pagājušās nedēļas sākumā citas institūcijas – Starptautiskās Krimināltiesas – pārstāvis, prokurors Karims Hans paziņoja, ka ir pieprasījis aresta orderus sakarā ar pašreizējā karā pastrādātajiem noziegumiem gan trim „Hamās” līderiem, gan Izraēlas premjerministram Bejaminam Netanjahu un aizsardzības ministram Joavam Galantam. Izraēlas politiķu iespējamais noziegumu sastāvs ir mērķtiecīgi militāri uzbrukumi civiliedzīvotājiem, humānās palīdzības piegāžu bloķēšana un apzināta bada izraisīšana militāro mērķu sasniegšanai, un šī ir pirmā reize, kad šī tiesa apsūdz kādas demokrātiskas valsts vadītājus.
Starptautiskās krimināltiesas rīcību, vienādojot teroristisko organizāciju „Hamās” un Izraēlas valsti, jau asi kritizējusi Savienoto Valstu administrācija, un izskanējuši aicinājumi ieviest pret tiesas pārstāvjiem sankcijas, kādas savulaik jau bija ieviesusi prezidenta Trampa valdība.
Vēl viens starptautiskās sabiedrības mēģinājums ietekmēt Izraēlu ir vairāku Eiropas valstu valdību paziņojumi par Palestīnas valstiskuma atzīšanu. Pēdējās dienās šādu soli spērušas Īrija, Norvēģija un Spānija. Palestīnas valstiskumu jau pirms tam bija atzinušas 142 pasaules valstis, lielākoties Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas pārstāves. No Eiropas Savienības dalībvalstīm tādas bija Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, kas atzīšanu veica 1988. gadā, pieskaņojoties toreizējās Padomju Savienības ārpolitikai; kā arī Zviedrija, kas pievienojās atzīšanai 2014. gadā. Vēl trīs Rietumeiropas valstu stāšanās atzinēju rindās liecina par zināmu noskaņojuma pārbīdi attiecībā pret Izraēlas politiku. Kā vakar, pēc attiecīgā Spānijas valdības akta pieņemšanas paziņoja premjerministrs Pedro Sančess, šīs rīcības mērķis esot tikai un vienīgi veicināt karadarbības pārtraukšanu, tas nekādā ziņā neesot jāuztver kā Izraēlas nācijai naidīgs solis. Pagaidām gan šķiet, ka Izraēlā tas izraisījis vien sašutumu un stingrāku atbalstu valdības rīcībai.
Meksikas vēsturiskās vēlēšanas
Nākamsvētdien Meksikā būs grandioza vēlēšanu diena – pilsoņi dosies pie urnām, lai dotu uzticības mandātu apmēram 20 700 tautas kalpu, ar valsts prezidentu un divu parlamenta palātu deputātiem sākot, ar vietvaru vadītājiem un deputātiem beidzot.
Meksika ir federatīva prezidentāla republika, tāpēc galvenā intriga ir valsts galvas izraudzīšanās. Prezidents tiek ievēlēts vienā vēlēšanu kārtā uz vienu sešu gadu pilnvaru termiņu, tātad līdzšinējais prezidents Andress Manuels Lopess Ovradors nevar pretendēt uz atkārtotu nonākšanu amatā. Toties visai labas izredzes ir viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam – kreisajai partijai Nacionālās Atdzimšanas kustība jeb, spāņu valodas abreviatūrā, „Morena”. Kopā ar mazākiem spēkiem – Darba partiju un Meksikas zaļo ekoloģistu partiju – „Morena” veido šobrīd ietekmīgāko kreiso bloku „Turpināsim veidot vēsturi!”. Bloka kandidāte, inženiere-enerģētiķe un agrākā Mehiko pilsētas galva Klaudija Šeinbauma visās aptaujās ieguvusi vairāk nekā 50% atbalstu, par apmēram 20% apsteidzot savu galveno konkurenti – uzņēmēju un parlamenta augšpalātas deputāti Sočitlu Galvesu.
Galvesa pārstāv partiju bloku „Spēkus un sirdis Meksikai”, par kuru tiek teikts, ka to vieno pamatā tikai opozīcija prezidentam Ovradoram un viņa partijai. Blokā ietilpst konservatīvā Nacionālās rīcības partija, labēji centriskā Institucionāli revolucionārā partija un sociāldemokrātiskā Demokrātiskās revolūcijas partija. Nedaudz virs 10% aptaujās ieguvis trešais nopietnākais kandidāts, centriski kreisās partijas „Pilsoņu kustība” pārstāvis Horhe Mainess. Viss liecina, ka svētdien meksikāņi pirmoreiz valsts vēsturē ievēlēs prezidenti sievieti, kas tiek vērtēts kā nozīmīgs notikums šai sabiedrībai, kurā joprojām ir ļoti izteiktas t.s. mačisma, respektīvi, maskulīnā šovinisma iezīmes.
Diemžēl Meksikas priekšvēlēšanu periods saistās arī ar dramatisku vardarbību, ciktāl pašvaldību līmenī politika cieši saaugusi ar kriminālo karteļu un bandu ietekmi, kam cīņā par varu visi līdzekļi labi. Šogad vien šīs varas cīņas jau prasījušas vismaz 145 cilvēku dzīvības, apmēram desmitā daļa no viņiem ir vietvaru amatu kandidāti. Aizejošais prezidents Ovradors savulaik tika solījis apkarot šo vardarbību, taču solījumi lielākoties palika deklarāciju līmenī.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Vai ir iespējami veidi, kā veikalos paslēpt alkoholu no pircēju acīm, vienlaikus turpinot tā tirdzniecību? Pie šāda deputātu priekšlikuma atbildīgā Saeimas komisija atgriezīsies pēc nedēļas, jo tirgotāju un alkoholisko dzērienu nozares pārstāvji par šo ideju nemaz neesot uzrunāti. Savukārt iecere likumā vieglos alkoholiskos dzērienus turpināt ļaut iegādāties no 18 gadu vecuma, bet stiprāku alkoholu – no 20 gadu vecuma – vismaz pašlaik atbildīgās komisijas deputātu atbalstu neguva. Likuma grozījumus plānots pieņemt vēl līdz Jāņiem.
Vairāku "Jaunās Vienotības" frakcijas deputātu priekšlikums grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītos tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Iesniedzēju vārdā deputāte Ingrīda Circene raksturoja – jāpagriež alkohola plaukti prom no pircēja. Savukārt mazos veikalos, kur pircēju apkalpo pārdevējs, alkoholu, līdzīgi kā tabakas izstrādājumus, būtu jānovieto slēgtos plauktos. Tā veikalnieki bez lieliem izdevumiem varētu mazināt impulsīvus alkohola pirkumus. Pretējās domās ir uzņēmējus pārstāvošās organizācijas. Priekšlikums pieteikts pēdējā brīdī, diskusija par to nav notikusi un izmaksas neviens nav pat aplēsis, norādīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis un Lativjas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. -
Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētām, kas piedalās īpašā misijā par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2030.gadam. Pilsētas ir lielākās CO2 emisiju ražotājas, tādēļ mērķis par klimatneitrālu galvaspilsētu izklausās vairāk nekā ambiciozs. Vai šis mērķis ir reāls? Ko tas praktiski nozīmē un cik radikālas pārmaiņas galvaspilsētai gan transporta, gan enerģētikas jomā, gan citās jomās tas prasīs? Krustpunktā analizē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
-
Deputāti jau šonedēļ sāks vērtēt, vai bez Varakļānu novada pievienošanas Madonas novadam ir gaidāmas vēl kādas izmaiņas novadu kartē. Idejās likuma izmaiņām izteikta vēlme atjaunot dažus agrākos novadus, kā arī vairāk uzmanības veltīt Rīgas un Pierīgas ekonomiskajam izrāvienam. Valdošajā koalīcijā gan domas par novadu pārskatīšanu atšķiras.
Pārsvarā priekšlikumus iesnieguši pārstāvji no tiem politiskajiem spēkiem, kas bija pret administratīvo teritoriju reformas norisi pirms trīs četriem gadiem. Priekšlikumu iesniegšanā "sacenšas" "Apvienotais saraksts" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Abas rosina atjaunot vairākus novadus tajās robežās, kas bija spēkā līdz 2021. gadam.
„Apvienotā saraksta” frakcijas deputāts Māris Sprindžuks rosinājis noteikt, ka lielo pilsētu pašvaldības teritorijā jābūt ne mazāk kā 20 000 pastāvīgo iedzīvotāju un novada teritorijā ne mazāk kā 7000 pastāvīgo iedzīvotāju. ZZS pārstāves Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas līdzīgs priekšlikums paredz noteikt 8000 deklarētu iedzīvotāju slieksni. -
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Aleksandrs Kiršteins no apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums" (saraksts nr. 13), otrajā - Harijs Rokpelnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) (saraksts nr. 14).
-
Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsotājiem izvēle ir jāizdara īpaši rūpīgi, jo šajā sasaukumā iekļuvušajiem galvenais pienākums būs lemt par Eiropas drošības jautājumiem. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja politoloģe Žanete Ozoliņa. Turklāt tas nebūs tikai par spāņu, itāļu vai citu Eiropas Savienības pilsoņu drošību, bet arī par mūsu valsts drošību.
-
Slovākijā pirms pieciem gadiem notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās reģistrēja zemāko vēlētāju aktivitāti starp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šoreiz slovāki varētu balsot nedaudz aktīvāk, lai paustu savu pilsonisko nostāju pēc nesen notikušā šokējošā uzbrukuma valsts premjerministram Robertam Fico, kurš iepriekš izpelnījās ES nosodījumu par demokrātijas apdraudēšanu. Slovākus pirms vēlēšanām uztrauc viņu labklājība un drošība.
EP vēlēšanas Slovākijā noslēgs vēlēšanu maratonu, kas sākās pērn septembrī ar nacionālā likumdevēja vēlēšanām un turpinājās ar prezidenta vēlēšanām šogad aprīlī. Maija vidū, kad Latvijas Radio apmeklēja Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu, par gaidāmajām vēlēšanām liecināja tikai dažviet izlīmētie plakāti ar EP deputātu kandidātiem.
Nemanāmā priekšvēlēšanu kampaņa varētu būt saistīta ar to, ka Slovākijas iedzīvotāji ir noguruši no biežajām vēlēšanām, skaidroja politologs Aleksandrs Duleba: „Kampaņa norisinās galvenokārt sociālajos medijos, tāpēc tā nav tik pamanāma ielās. Taču notiek deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem. Domāju, ka kampaņa kļūs intensīvāka, tuvojoties vēlēšanām.”
Nesen publicētā Eirobarometra aptaujā 43% respondentu Slovākijā atbildēja, ka viņiem ir interese balsot EP vēlēšanās. Tomēr vēsturiski Slovākijas pilsoņi ir bijuši vieni no kūtrākajiem balsotājiem EP vēlēšanās. 2019. gadā uz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja tikai 22,7% balsstiesīgo Slovākijas iedzīvotāju. -
"Density of mine contamination in some parts of Ukraine is simply insane". This is what our guest of the week, Denis Golovetsky, Head of the Operations Department of The HALO Trust in Ukraine, says. In a conversation with Dīvs Reiznieks, he reveals how anti-mining measures are carried out in Ukraine and how important a role of civilians is.
This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.
Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs -
“Mīnu piesārņojuma blīvums dažās Ukrainas vietās ir vienkārši vājprātīgs,” tā saka mūsu šis nedēļas viesis “The Halo Trust” Ukrainas nodaļas operāciju vadītājs Denisu Golovetskis. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņš atklāj, kā norisinās pretmīnēšanas pasākumi un cik būtisku lomu tajā civiliedzīvotāji, kuri pamet citas profesijas, lai kļūtu par atmīnētājiem.
Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
• Vai Ukrainai draudīgā situācija frontē pamudinās Rietumus atbalstīt Ukrainu steidzīgāk?
• Pastiprinās spiediens uz Vašingtonu ļaut Ukrainai pielietot tās ieročus pēc pašas ieskatiem. Vai tas sniegs rezultātu?
• Zelenskis mudina Rietumus karā iesaistīties tiešāk. Vai tas ir reāli?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:07 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:45 Vai Ukrainai draudīgā situācija frontē pamudinās Rietumus atbalstīt Ukrainu steidzīgāk?
09:44 Pastiprinās spiediens uz Vašingtonu ļaut Ukrainai pielietot tās ieročus pēc pašas ieskatiem. Vai tas sniegs rezultātu?
11:57 Zelenskis mudina Rietumus karā iesaistīties tiešāk. Vai tas ir reāli?
18:30 Dīvs norāda uz arvien lielāko spiedienu uz Vašntonu ļaut Ukrainai tās piegādātos ieročus izmantot arī triecienos pa Krievijas teritoriju.
19:41 Krievija izmanto vardes vārīšanas principu, testējot Rietumu sarkanās līnijas. Jaunākais piemērs runas par to, ka Krievija vienpusēji grasās pārskatīt jūras robežu ar Somiju un Lietuvu. Rihards ievieš vairāk skaidrības šajā jautājumā.
25:55 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – “The Halo Trust” Ukrainas nodaļas operāciju vadītāju Denisu Golovetski, kurš pastāstīs par mīnu problēmu Ukrainā.
25:46 Civiliedzīvotāji maina savu iepriekšējo nodarbošanos lai kļūtu par atmīnētājiem.
27:35 Par atmīnētāju var kļūt mēneša laikā.
29:04 Kas ir “The HALO Trust”
29:47 HALO Ukrainā strādā kopš 2016.gadā,šobrīd nodarbinot 1200 cilvēkus.
31:15 Šobrīd situācija Ukrainā ir līdzīga tādām valstī kā Šrilanka un Kambodža
33:42 Ukraina šobrīd noteikti ir starp pasaulē piecām mīnu visvairāk piesārņotajām valstīm pasaulē.
34:03 Kā jaunās tehnoloģijas palīdz atmīnēšanas darbos
36:10 Kāpēc atmīnēšanā tiek iesaistīti civilie?
37:10 Kā tiek ievākta informācija par mīnētājām teritorijām?
38:18 Atmīnētāju lielākais izaicinājums – laikapstākļi
40:07 Mīnu izmantošanas neviennozīmība – pienesums aizsardzībai pret ilgtermiņa ietekmi.
42:23 Cik daudz atmīnēts līdz šim?
43:29 Denisa pieredze “Hale” organizācijā.
45:55 Viss ko vēlamies, ir kara beigas.
46:40 Sarunas beigas.
46:42 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto
48:16 Padalieties ar šo interviju.
48:41 Klausītāju vēstules
49:17 Dīvs atbild klausītājam Mārtiņam par viņa bažām, vai “Drošinātājs” nerada pārāk vienpusēju skatu uz Ukrainu, tādejādi sagrozot uztveri par realitāti.
53:16 Nākamnedēļ lielajā intervijā runāsim par korupciju un cīņu ar to Ukrainā.
57:30 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, piedāvājam izvaicāt kandidātu sarakstu līderus. Pirmajā pusstundā uz jautājumiem atbild Linda Curika no kustības "Par!" (saraksts nr. 11), otrajā - Jūlija Stepaņenko no partijas "Suverēnā vara" (saraksts nr. 12).
- Mostrar mais
