Эпизоды
-
Līga Spunde pēta realitātes un fikcijas robežas, īstenojot idejas dažādos medijos, tostarp digitālās izdrukās, instalācijās, video un skulptūrās. Atpazīstamu tēlu interpretācija un izmantošana kalpo kā personīgās pieredzes paplašinājums. Izmantojot personiskus stāstus, populārās kultūras atsauces, tehnoloģiju un sociālos jautājumus, Līgas darbi atsedz mūsdienu dzīves emocionālo sarežģītību, akcentējot digitālo tehnoloģiju ietekmi un elektroniskās uzraudzības atstātos nospiedumus.
2014. gadā ieguvusi Ināras Teterevas stipendiju mākslā. 2016.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras studijas ar diplomdarba projektu “Pārgājiens”, kas ieguvis “Startpoint Prize 2016” žūrijas atzinību, kā viens no trim labākajiem Eiropas mākslas augstskolu absolventu projektiem.
Līga aktīvi piedalās izstādēs un mākslas projektos Latvijā un ārvalstīs: “Episodes About Not Knowing”(2024, The Southeastern Louisiana University Contemporary Art Gallery,kuratore Maija Rudovska), Survival Kit 15: Mērījumi (2024, Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga), “Panikas Lēkme saulainā dienā” (2023, “Tuesday to Friday Gallery”, Valensija), “Dekoloniālās ekoloģijas” (2022, kuratore Ieva Astahovska, Rīgas mākslas telpa, Rīga), Survival Kit 11: Būt drošībā ir bīstami (2020, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga), “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” (2019, “Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga), Melos (2019, Radošā mākslas telpa, Arsenāls, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga), Elizejas lauki (2019, galerija 427, Rīga).
Raidījumu vada Ieva Saulīte.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Mūzika:
Biezoknis - Līgas dziesma
Hey Moon - Molly Nilsson
Jefferson Airplane - White Rabbit
-
Māksliniece Elza Sīle rada mākslas objektus bez konkrēta medija iedalījuma, tie ir starp glezniecību, tēlniecību, digitālu attēlu vai arhitektūras maketu. Abstraktais mijas ar tēlainiem, asociatīviem elementiem vai nereti dokumentāliem materiāliem. Darbiem piemīt smalkums detalizācijā un materiālu izvēlē, tie piepilda telpu autorei piemītošā specifiskā stilistikā. Autorei piemīt netieša izteiksme un patīk slēpt pēdas.
Nupat noslēgusies līdz šim plašākā Elzas Sīles personālizstāde Latvijā un pasaulē - “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas” (kuratore Dolfina, viesmākslinieki Yusuke Muroi un Yuka Hotta (Japāna)), kas “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas” Lielajā zālē notika no 2024. gada 7. septembra līdz 27. oktobrim. Ieriekšējā Elzas Sīles personālizstāde “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” (Kuratore Zane Onckule) notika 2022. gadā Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
Elza Sīle (1989) ir Šveicē dzīvojoša latviešu māksliniece. Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējusi glezniecības nodaļu. Ieguvusi maģistra grādu Fine Arts ZHdK, Cīrihē. 2020. gadā Elza Sīle saņēma “Zurich Werkschau” mākslas balvu un 2021. gadā – Cīrihes pilsētas stipendiju. Bijusi rezidencē Ņujorkas ISCP (2022). Ārpus Latvijas darbi bijuši izstādīti Parīzē, Francijā; Cīrihē, Šveicē; Ņujorkā, ASV; Sanhuanā, Portariko; Tokijā, Japānā.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Пропущенные эпизоды?
-
Ieva Balode ir māksliniece, analogā kino entuziaste, kas strādā ar filmu un attēlu, pētot to saikni ar dabu, atmiņu, uztveri, kā arī dažādām neērtām emocijām kā bailes, šaubas, trauksme. Darbs analogajā fotogrāfijā un kino ir par fascināciju saglabāt atmiņas un apturēt laiku gan tiešā gan poētiskā veidā - medijs ir informatīvi ietilpīgs, gan reizē trausls un zūdošs, fiziski nenoturīgs ārējiem apstākļiem, kas to var mainīt, uzlabot vai iznīcināt.
Ievas Balodes darbi ir izstādīti mākslas galerijās “Platform” Minhenē (2020), “Den Frie” Kopenhāgenā (2019), “Villa Vassilieff” Parīzē (2018), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2018–2020), Latvijas Fotogrāfijas muzejā (2018), LMC Ofisa galerijā Rīgā (2016), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (2018), “Бükü” Leipcigā (2016), 1. Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (2018), Rīgas Fotomēnesī, kā arī starptautiskos kino festivālos: Harkat 16mm kino festivāls (Indija, 2021), 65. Oberhauzenes Starptautiskais īsfilmu festivāls (Vācija, 2019), “KRAAK” (Beļģija, 2019), “Luminous Void” (Īrija, 2018–2019), “MIEFF” (Krievija, 2018), “Riga IFF” (Latvija, 2017–2021), “EKF Process” (Latvija, 2017–2021), “Kinoskop” (Serbija, 2017–2019), “TIFF Wavelength” sērijā (Kanāda, 2017), “Zabroffka” (Polija, 2013), “Oslo Screen Festival” (Norvēģija, 2012) u.c. Kā arī 2022.gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja kupola zālē norisinājās Ievas personālizstāde “Baiļu cilpa”, kur tika pētīta baiļu tēma.
Ieva ir arī mākslinieku kolektīva “Baltic Analog Lab” dibinātāja, kas no 2016. gada nodrošina telpu un platformu analogā kino ražošanai, pētniecībai un izglītībai, kā arī no 2017.gada Rīgā notiekošā eksperimentālā kino festivāla “Process” direktore.
No šī gada 7. septembra līdz 27. oktobrim izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” skatāma Baltic Analog Lab kolektīva izstāde “Kā (pie)rakstīt gaismu” - procesuāls notikums, kura ietvaros notiks dažādas darbnīcas, filmu seansi, projekcijas un performances.
Raidījumu vada Ieva Saulīte.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Mūzika:
Bowery Electric - Black Light
Tesa - Control 6
ML Buch - Well bucket
-
Galerijā "Maxim Boxer Gallery" Lāčplēša ielā 48 no 24. septembra līdz 14. novembrim skatāma Kristiana Brektes personālizstāde “Bada spēles”. Izstādes kuratore ir Ieva Stalšene.
Bada spēlēs “piedalās” Rīgas bomži, ko Kristians jau 10 gadus dokumentē akvareļu gleznās, himērveidīgi radījumi, neona zīmes, spocīgas hūdiju čaulas, ready-made objekti un mumificējušies kaķi. Izstādes darbi ir daudznozīmīgi un tumšās mūzikas subkultūru atsaucēm bagāti, taču tematiskās līnijas skar lokālās kultūrpolitikas jautājumus, kas sevī ietver “bada spēles” par finansējumu, patērētājkultūras attiecības ar mākslas pasauli, mākslinieka lomu, un spēju uzdrošināties ieraudzīt Ēnu sevī un pārvērst to jēgpilnā kustībā. Brekte izstādē rāda sabiedrībai tās spoguļattēlu, neslēpjot devianto, dismorfijas un metamorfozes.
Kristians Brekte ir mākslinieks, scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmija Glezniecības katedras vadītājs un asociētais profesors, kopā ar Modri Svilānu un Mārci Butleru darbojas eksperimentālās mūzikas apvienībā +K+M+B. Kristians savos darbos pēta cilvēka un sabiedrības tumšo pusi, netikumus, nāvi, ciešanas, seksualitāti, ticību, tabu un neērtas pieredzes, ko meistarīgi atveido visdažādākajos materiālos, drosmīgi dekonstruējot klasiskos mākslas veidus un meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus.
Ieva Stalšene ieguvusi bakalaura grādu LMA Scenogrāfijas apakšnozarē un turpina glezniecības studijas maģistra programmā. Mākslā reflektē par dabiskā un pārdabiskā mijiedarbību, cilvēka saikni ar Absolūto un pašam ar sevi. Kopš 2020. gada darbojas mākslinieku apvienībā 4K.
Mūzika:
Viņš ir glābējs - Draudzes Kristus Pasaulei slavēšana (The Cranberries dziesmas Zombie kaverversijas fragments)
+K+M+B - Postīšana
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
-
Māksliniece Liene Mackus sākotnēji apguvusi tēlniecību, bet strādā starpdisciplināri dažādu mediju robežās. Veidojusi skulptūras pilsētvidē, keramiku, zīmējumus un animāciju. Autorei raksturīgi izteiksmīgi, intuitīvi veidoti tēli, kam piemīt emocionāli personisks griezums. Lielākoties stāsts tiek izteikt ar vienu tēlu vai simbolu.
Jaunākajā personālizstādē “Sākums”, kas no 2024. gada 16. augusta līdz 13. oktobrim skatāma Rīgas Porcelāna muzejā, māksliniece aicina ienirt viņas pasaulē, kur vienkopus savijas māksla, dzimtas vēsture un dārza dzīve. No vecmāmiņas mantojumā saņemtās kāršu pupu sēklas Liene Mackus katru gadu stāda savā dārzā, un tās kalpo par izejas punktu pārdomām par dabu, tās bagātību, dzīvības spēku un dabisko procesu cikliskumu; par cilvēka vietu šajā dzīvības aplī, radniecības saitēm un saknēm, kultūru un tradīcijām. Ekspozīcijā Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos skatāmi jaunākie porcelāna darbi, ko papildina lielformāta zīmējumi.
Liene Mackus (1984) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, veido instalācijas, strādā animācijā un ilustrē grāmatas. Veidojusi scenogrāfiju un tērpus Leļļu teātra izrādei “Neglītais pīlēns”. Kopā ar Artūru Arni nominēta "Purvīša balvai 2017" par izstādi “Ziemas miegs”. Savukārt par ilustrācijām Laimona Pēlmaņa dzejolim “Trīs mednieki” ("Bikibuks" Nr.77) izvirzīta Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā kategorijā “Grāmatu māksla”. Regulāri piedalās grupu izstādēs.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
-
Mākslinieks Reinis Dzudzilo savā daiļradē nenošķir māksalas un scenogrāfijas vai dizaina robežas, radot darbus ar vienādu attieksmi. Dzudzilo raksturīga konceptuāla pieeja, idejas estetizācija līdz simbolam vai minimālistiskai zīmei, arī mākslinieciskās izteiksmes dziļums un estētikas izjūta. Pateicoties novatiskam devumam, dēvēts arī par metamodernistu un romantisku koncepruālistu. Darbi Latvijas teātros un vizuālās mākslas izstādēs ir guvuši gan lokālu, gan starptautisku atzinību.
“TUR” telpā līdz 2024. gada 21. septembrim skatāma Reiņa Dzudzilo personālizstāde “ONE WILL HEART ONE”, kurā autors izmanto telpas plašumu, lai vēstītu par kustību, saikni un potenciālu, pētot, kur mākslas darbs un arhitektūra saplūst dialogā starp atpazīstamo un jauno. Centrālais izstādes elements - lode - izmantots kā estētiska skaistuma un rotaļīguma simbols – metaforisks ceļš uz potenciālu.
Reinis Dzudzilo ieguvis bakalaura un maģistra grādu scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 20 iestudējumiem dažādos Latvijas teātros un operā. Regulāri piedalās laikmetīgās mākslas grupu izstādēs un projektos. Reinis Dzudzilo vairākkārt nominēts Latvijas teātra balvai Spēlmaņu nakts kā Gada scenogrāfs un trīsreiz to ieguvis. 2021. gadā par instalāciju “ZRwhdZ. Rīga” kopā ar Kristu Dzudzilo nominēts “Purvīša balvai” (2021). Viņa darbi ir iekļauti arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Rūdolfs Štamers ir latviešu mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Parīzē. Lai gan darbos lielākoties izmanto industriālus un raupjus materiālus, procesuālās “in situ” jeb specifiski radītas instalācijās konkrētai izstādes norises vietai Rūdolfs reflektē par prāta, apziņas un zemapziņas stāvokļiem un starpstāvokļiem, ko nevar ievietot racionālos ietvaros, kā iekāre, mīlestība, bailes, izbrīns u.c.
Līdz 8.septembrim laikmetīgās mākslas centrā Kim? ir aplūkojama mākslinieka personālizstāde "Kaut kur kaut kas apgāzās", kas piedāvā dziļu un daudzslāņainu pieredzi, ietekmējot apmeklētāju maņas un orientāciju telpā. No industriāliem un robustiem materiāliem veidoti darbi piedāvā vizuāli spēcīgu, melnajos un metāliskajos toņos ieturētu apokaliptiski barokālu estētiku. Izstāde apvieno tumsu un gaismu, sapni un realitāti, radot telpu, kurā apmeklētājs var izjust gan haosu, gan mieru, atklājot gan autora personīgos pārdzīvojumus, gan vispārīgus eksistenciālus jautājumus.
Rūdolfs Štamers ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu un ieguvis maģistra grādu Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Viņa jaunākās personālizstādes ir Balsis manās galvās (Voices in my Heads), TUR_telpa, Rīga (2023), Metamorfozes, New Garden Gallerie, Parīze (2022), Tur kaut kam ir jābūt, Tu Jau Zini Kur, Rīga (2020) un atsevišķas grupu izstādes - Lucky Charms, Ballroom Gallery, Brisele (2022), PILOT LMA x Art Vilnius’21, Kuldīgas Mākslas nams, Kuldīga (2022), Surrender, PILOT galerija, Rīga (2021), Viļņa (2021), MASTERS EXPO, Antverpenes Karaliskā mākslas akadēmija (2020). No 2017. gada Štamers ir kūrējis vairākas grupu izstādes galerijās un mākslinieku vadītās telpās Latvijā un ārzemēs. Izveidojis mākslas telpu New Garden galerie Parīzē un TUR telpa Rīgā.
Raidījumu vada Ieva Saulīte.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Mūzika:
Pipilotti Rist.Anders Guggisberg - I Am a Victim of This Song
Gas of Latvia - Pieliec pirkstu pie lūpām
IDLES, LCD Sound System - Dancer
-
Māksliniece Ieva Iltnere ir viena no izteiksmīgākajām personībām Latvijas mākslā. Viņa kosekventi pieturas glezniecībai kā savam izteiksmes veidam. Viņas mākslā dominē figurālas kompozīcijas interjerā vai daļēji abstrahētā vidē, smalkas toņu nianses, pārsvarā melbaltās vai citās minimāli niansētās gammās, ornamentalitāte un materialitāte. Ar izsmalcināto un līdz smalkākajām detaļām izstrādāto glezniecības valodu, darbi iegūst hipnotisku pievilcību. Autores izvēlētā tēlu un noskaņu gamma mijas dažādos stāstos un tēmās.
Ievas Iltneres personālizstāde “Mana istaba” galerijā Māksla XO skatāma līdz 2024. gada 10. augustam. Vārds “mana istaba” definē telpu, uzgleznotu dimensiju, kas raksturo Ievas Iltneres gleznotājas praksi, un skatītājam tiek dota iespēja pietuvoties šī radošā procesa izcelsmei.
Ievai Iltnerei piemīt spēja līdzsvarā nolikt tēlus, priekšmetus un ainavu neatkarīgi no to izcelsmes un vēsturiskā perioda. Ieva Iltnere domā telpiskā kontekstā, nojaucot sienas plaknes un savedot kopā dažādus, dažkārt pilnīgi pretējus objektus. Viņas tehniski nevainojami nostrādātajās gleznās pārlaicīgs estētisms, ornamentalitāte un glancēts skaistums tiek savdabīgi apvienots ar sava laika novērojumu caur ironisku un reizēm kritisku skatījumu, kā arī aktualitātēm dizainā, modē un mākslā. Tā autori raksturo mākslas vēsturniece Ilze Žeivate.
Ieva Iltnere (1957) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu, Induļa Zariņa meistardarbnīcu (1982). Kopš 1980. gada sarīkojusi 26 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 90 nozīmīgās grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņa ir viena no 80. gados aktīvās gleznotāju paaudzes spilgtākajām pārstāvēm. 1990. gadā kopā ar domubiedru grupu Ieva Iltnere bija leģendārās izstādes–akcijas “Maigās svārstības” dalībniece izstāžu zālē “Latvija”. Viņas personālizstāde “Astoņas istabas” (2007) “Rīgas galerijā“, tika nominēta prestižajai Purvīša balvai. 2017. gadā Ieva Iltnere apbalvota ar Trīs Zvaigžņu ordeni. Ievas Iltneres gleznas atrodas publiskās kolekcijās - Latvijā, Vācijā, ASV un citur. Ieva Iltnere strādā arī kā mākslas pedagoģe Latvijas Mākslas akadēmijā.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
ISSP Galerijā aizsācies divu izstāžu cikls “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures”, kas veidots kā radošs komentārs izdevumam “Latvijas fotogrāfijas vēsture attēlos”, ko ISSP plāno izdot 2024. gada rudenī. Izstādēs tiek izcelta ikvienas vēstures versijas subjektivitāte un dažādas vietējās fotogrāfijas mazāk zināmas šķautnes. Mākslinieki radījuši jaunus darbus dialogā ar dažādu vēsturisko periodu fotogrāfiem un fenomeniem, kā arī sadarbībā ar attiecīgo tēmu pētniekiem.
Pirmā izstāde atspoguļo vairāku mākslinieku versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem. Tajā piedalās mākslinieces Kristīne Krauze-Slucka un Agate Tūna, izstāde skatāma līdz 2024. gada 27. jūnijam.
Kristīne Krauze Slucka strādājusi ar 1980. un 1990. gadu mijā aktīvās, bet mūsdienās maz pazīstamās fotogrāfes Inas Stūres (1958–2006) arhīvu. Abas mākslinieces vieno savam laikam eksperimentāla pieeja un fokuss uz attēla materialitāti. Jaunais darbs uzdod jautājumus par sieviešu “pazušanu” no vēstures un izceļ Stūres ekspresīvos, inscenētos attēlus uz pārmaiņu perioda pieticīgo dzīves apstākļu un sadzīves fona.
Savukārt Agate Tūna, personisku un māksliniecisku interešu vadīta, meklē paranormālās un iluzionisma fotogrāfijas pavedienus Latvijā, izaicinot ierastās fotogrāfijas medija robežas un attiecības ar realitāti.
Otrā cikla izstāde “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II” (mākslinieki – Annemarija Gulbe, Konstantīns Žukovs) norisināsies 05.07.–15.08.2024. Izstāžu ciklā savienojas medija pagātne ar mūsdienām, norādot kā uz pēctecību, tā uz iespējamiem nākotnes virzieniem Latvijas fotogrāfijā. Vienotu notikuma scenogrāfiju veidojusi māksliniece Liene Pavlovska, atsaucoties uz vēsturisko cianotipijas tehniku.
“Vēstures, tai skaitā mākslas vēstures, rakstīšana nekad nav neitrāla, bet ir ievīta sociālā un politiskā kontekstā, iekļaujot zināmas varas attiecības un krietnu daļu personisku izvēļu. Latvijas fotogrāfijas pētnieku uzdevums ir vienlaikus aizpildīt plašus “baltos plankumus” un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus,” stāsta izstāžu cikla kuratore Liāna Ivete Žilde.
Izstāžu cikls ir daļa no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 programmas. Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju.
Viesos kuratore Liāna Ivete Žilde un māksliniece Kristīne Krauze Slucka.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
-
Laikmetīgās mākslas centrs KIM? ir viens no nozīmīgākajiem mākslas punkts Latvijas un Baltijas mākslas kartē. Kopš 2009. gada, uzsākot publisko darbību, katra izstāde ir spilgts notikums un neatstāj skatītājus vienaldzīgus. 15 gadus mērķtiecīgi un pārdomāti veidota, vienmēr domāt izaicinoša izstāžu un notikumu programma piesaista Latvijas, ārvalstu māksliniekus, kuratorus, domātājus un plašu auditoriju arī ārpus mākslas vides loka.
Šajā pavasarī ar Saeimas lēmumu laikmetīgās mākslas centra "Kim?" rīcībā tika nodota līdzšinējā Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikuma un Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas ēka Hanzas ielā, kas 2015.gada bija tukša. Lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības laikmetīgās mākslas jaunrades, pieejamības un izglītības jomā, ēkā iecerēts izveidot studijas māksliniekiem, starptautiskas mākslinieku rezidences, izstāžu telpas, kā arī telpas izglītojošu pasākumu rīkošanai un izglītības programmu īstenošanai.
Atzīmējot 15 pastāvēšanas gadus, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs nāk klajā ar starptautisku laikmetīgās mākslas festivālu “Jaunā adrese: Ēdene”, kas norisināsies topošajā jaunajā adresē - Hanzas ielā 22 no 7. jūnija līdz 28.jūlijam. “Ēdenē” būs skatāmi 18 Latvijas un starptautisku mākslinieku darbi un intervences bijušajā skolas ēkā. Izstādes atklāšana norisināsies 7.jūnijā no plkst. 18.00.
Savukārt, Sporta ielā 2 telpās no 11.jūnijā tiks atklāta izstāde “Padsmit minūtes” (Formative Years)”, kas būs retrospektīvs veltījums KIM? darbībai un būs skatāmi mākslinieku darbi, ar ko mākslas centrs sadarbojies līdz šim.
Raidījumā viesojas KIM? Programmas direktore un festivāla “Jaunā adrese: Ēdene” kuratore Zane Onckule, kuratore Žanete Liekīte un viens no festivāla “Jaunā adrese: Ēdene” māksliniekiem - Jānis Dzirnieks.
Raidījumu vada Ieva Saulīte.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Mūzika:
Patti Smith - Pissing Factory
Dzeguzīte - Saule, saule
Evita Manji - Body/ Prison -
Tēlnieces Andas Poikānes radošais rokraksts atpazīstams monumentālām, taču dziļi cilvēcisku emociju piesātinātām terakotas figūrām un dabas tēlu atveidojumiem dažādos materiālos, nereti apvienojot darbus ar skaņu vai video. Māksliniece savos darbos pēta ar saikni starp arhaisko un šodienu, garīgo un laicīgo un to, kur tajā visā atrodas cilvēks, kas spēj apstāties, apdomāt un novērtēt gan pārlaicīgas vērtības, gan mazos ikdienas gandarījumus.
Apcerot to, ko nozīmē atrast un saprast dažādus skatu punktus, kas var atrasties tuvāk, tālāk, iekšpusē, ārpusē, centrā vai ārpus tā, ir tapusi personālizstāde “Skata laukums”.
Dažādu ģimenisku, draudzīgu un laimīgu likumsakarību Didža Kauliņa radoši urdošas iniciatīvas rezultātā komponists Henrijs Poikāns ir radījis dziesmu ciklu “Nomales”, kas saturiski teju nav nodalāms no “Skatu laukuma”, jo arī stāsta par jaunatklājamiem skata punktiem Latvijā un cilvēcīgas sirsnības atklāšanos vismazākajās un nomaļākajās vietās.
Andas Poikānes izstādes “Skata laukums” atklāšana norisināsies Červonkas baznīcā Kaldabruņā 25. maijā plkst. 16.00 ar komponista Henrija Poikāna dziesmu cikla “Nomales” pirmatskaņojumu, ko izpildīs jauktais koris Mūza (komponista Henrija Poikāna mākslinieciskais vadītājs Didzis Kauliņš, diriģents Artūrs Plaudis) un klavieru trio: vijole – Lāsma Vītola, čells – Pauls Ēriks Skujiņš, klavieres – Anna Skopane. Ciklam “Nomales” izmantota Marta Pujāta dzeja no krājuma “Dāma baltos džinsos”.
Izstāde “Skata laukums” no 25.maija būs skatāma dažādās vietās Kaldabruņā visu vasaru, iezīmējot jaunu punktu kultūrtelpas kartē un aicinot iepazīt Latviju ārpus centriem un pilsētām.
Raidījumu vada Ieva Saulīte.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Mūzika:
Fragments no Herija Poikāna dziesmu cikla "Nomales"
Melanie De Basio - We Never Kneel to Pray
Soundwalk Collective, Charlotte Gainsbourg, Atom TM, Willem Dafoe - Lovotic -
Rīga ir kļuvusi bagātāka ar jaunu, draudzīgu un sabiedrībai atvērtu punktu tās kultūrkartē, jo no 15.marta Valdemāra ielā 17a ir atklāta jauna laikmetīgās mākslas galerija "ASNI". Tā ir dibināta ar mērķi veicināt sadarbību ar jaunajiem māksliniekiem, veidot jaunus sakarus, draudzības ar kolekcionāriem un institūcijām ārvalstīs un pievērst uzmanību tam, kas šobrīd notiek Baltijas mākslas vidē.
Galerijas atklāšanas izstādē "Unparalleled Surrealities" var ielūkoties trīs spilgtu jauno latviešu gleznotāju - Katrīnas Biksones, Ievas Putniņas un Dāvja Ozola darbos. Izmantojot laikmetīgās glezniecības izteiksmes līdzekļus, katrs autors sev raksturīgā veidā vizuāli tulko cilvēka bezapziņas un sapņu tēlu savīšanos, sirrealitātes neatņemamo klātbūtni šodienas mākslā un ikdienā.
Raidījumā viesojas galerijas dibinātājas Elīna Drāke un Auguste Petre, un mākslinieks Dāvis Ozols.
Vairāk informācijas par galeriju “ASNI” šeit.
Raidījumu vada Ieva Saulīte.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Stikls kā materiāls ir gana specifisks, bet arī paver plašas iespējas radīt, gan dizaina, gan mākslas jomā. Stikla mākslas tradīcijas pasaulē un Latvijā sniedzas gana tālu. Stikls kā mūsu ikdienā plaši sastopams materiāls, bieži autoru izmantots arī mākslas darbu radīšanai.
Līdz 2024. gada 16. aprīlim Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma Vinetas Grozas un Valda Putniņa izstāde “Dieva Zīmes”. Autoru simbioze kopizstādē uzsver gaismas nozīmi garīgajos un fiziskajos procesos, veidojot vizuālas metaforas stiklā. Mākslas darbu ekspozīcija aicina domāt par vērtību noturību, iespēju izvēlēties virzību, ātrumu un mērķi. Mākslinieki veidojot, interpretējot un radot izmanto stikla materiāla īpašības: izturību, gaismas caurlaidību, plastiku, trauslumu, asumu, funkcionālismu. Izstāde “Dieva Zīmes” aicina sajust spēku dziļākajās zemapziņas datnēs, aktivizēt latvisko kodu un izgaismo radīšanas pirmsākumus divu organismu mijiedarbībā.
“Katram cilvēkam ir savs siluets, sava faktūra. Mani domu nospiedumi stiklā ir faktūras un silueti, kas nes manu identitāti pasaulē,” uzskata māksliniece. Vineta Groza ir Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās nodaļas vadītāja, profesore kopš 2023. gada. LMA MA grāds (1999) Stikla mākslas nozarē. No 1998. gada Stikla un mākslas studiju centra dalībniece. Kopš 1993. gada regulāri piedalās stikla mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs - Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Čehijā, Francijā, Somijā. 2012. gadā personālizstāde “Klasiskais stikls” Rihimaki Stikla mākslas muzejā Somijā.
Valdis Putniņš kopš 2021. gada studē Latvijas Mākslas akadēmijas vizuāli plastiskās mākslas stikla nodaļā. 2022. gadā absolvējis ISSP laikmetīgās fotogrāfijas skolu. Piedalījies un regulāri piedalās daudzās un dažādās grupu izstādēs stikla mākslā, laikmetīgajā fotogrāfijā, konceptuālajā glezniecībā - gan Latvijā, gan ārzemēs.
Savos konceptuālajos darbos tēlnieciskas pārdomas pauž stikla tektonikā, bieži tajās integrējot tekstu un fotogrāfiju. Aizrauj stikla, tekstila, betona, metāla, fotogrāfijas, krāsvielu savstarpēja sadzīvotspēja dažādos instalāciju formātos.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Inese Jakobi ir vecmeistare ar iespaidīgu radošo mantojumu tekstilmākslā un tajā pašā laikā viena no laikmetīgākajām autorēm vizuālājā mākslā, kura labprāt pārkāpj divas dimensijas un savos dabos ievieš trešo. Tekstilmāksliniece darbu saturā tver aktuālu laikmeta elpu, tēmas atklāsme nereti ir abstraktā formā. 20. gs. 90. gados tapis trīsdimensionals darbu ciksls “ Spārni”. Jau vairākus gadu desmitus māksliniece turpina darbu sēriju “Logi”. Daļa no pēdējo gadu darbiem šajā sērijā skatāma Ineses Jakobi izstādē “Kaimiņu logi” Jūrmalas muzejā līdz 2024. gada 17. martam. Kā vēsta izstādes organizatori: “Logs māksliniecei ir kā metafora tiltam vai varbūt robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību. Darbi tapuši no kādreiz iekārotiem, lietotiem, tad izmestiem kā vairs nederīgiem apģērbiem”.
Inese Jakobi (1949) absolvējusi Tekstilmākslas nodaļas gan Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieces radošo ceļu ietekmējuši tādi pasniedzēji kā Aija Baumane un Rūdolfs Heimrāts. Ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Tekstilmākslas Asociācijas biedre. Māksliniece dzīvo un strādā Madonā, bijusi pasniedzēja un no 1987. līdz 2017. gadam bijusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu rīkotāja. Sarīkojusi 16 personālizstādes Latvijā, piedalījusies izstādēs Baltijā, Norvēģijā, Somijā, Kanādā. Darbi atrodas LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcijās un privātkolekcijā Norvēģijā.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Panajotis Panajotakopulus (Panagiotis Panagiotakopoulos) jeb Taka Taka ir ieguvis profesionāla grima mākslinieka izglītību, bakalaura grādu Gerita Rītvelda akadēmijā (Gerrit Rietveld Academie) un maģistra grādu Nīderlandes Mākslas institūtā. Taka Taka sevi identificē kā profesionālu dragtivistu un mākslas pedagogu, kā režisors veido izrādes House of Hopelezz, Club Church, Amsterdamā. Taka Taka ir, drag kingu nama Løstbois māte, aizbildne un dibinātāja un lepna Jennifer Hopelezz meita.
Taka Taka uz dzīvi raugās caur dragtivisma (drag+aktīvisms) prizmu, praktizējot parapedagoģiskas stratēģijas marginālajai LGBTQIA ++ kopienai. Taka Taka ik gadu sadarbojas ar tādiem institūtiem un kolektīviem kā AIDS Fonds, Global Aids Village, Drag Olympic Games, Begging Babes un Superball the Battle of European Drag Houses.
No 14.februāra līdz 31.martam Rīgā, Dzirnavu ielā 60A - 21 norisinās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde “Starp mums viss ir labi”, kas aktualizē dzimtes un kvīriskā diskursu, kā arī aicina domāt par šodienas cilvēka identitāti, tās mainību, plūstamību un dažādā pastāvēšanu mums līdzās.
Izstādes pirmajās dienās aka Taka atklāja izstādes publisko programmu ar radošo darbnīcu “Mothers Mothering Mothers: Dragging Warmly” Darbnīcas mērķis bija atklāt ģērbšanās/izģērbšanās un maskēšanās/atklāšanās aktu kā personisku un sociālu iesaisti.
Vairāk par Taka Taka.
*Drag queen/ king/ thing ir persona, kas performatīvas publikas izklaides nolūkos izmanto pārģērbšanos un grimu, lai, ironizējot, spēlējoties ar stereotipiem, dzimuma un dzimtes lomām un to atribūtiem, atdarinātu un bieži vien pārspīlētu feminitāti vai maskulinitāti. Vēsturiski “drag karalienes” (drag queens) parasti ir bijuši geji; tas veidojis daļu no kvīru kultūras. Drag kultūras saknes šodienas izpratnē meklējamas 19.gadsimtā, taču iemiesošanās tieši sieviešu tēlos sakņojas teātra tradīcijās jau Antīkajā Grieķijā un Šekspīra laika Anglijā, kad teātrī visas lomas atveidoja vīrieši, jo sievietēm bija liegts tēlot.
Raidījuma tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Mūzika:
Headache - The Beginning of the End
Taka Taka - Fly Like a Drone -
Mākslinieks Juris Petraškevičs (1953) darbojas vairākās mākslas jomās – grafikā, glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, animācijā un dizainā. Radošais gājums aizsācies ar grafiku un pēc tam transformējies dažādās mākslas nozarēs. Šobrīd pārsvarā veido zīmējumus, kas atklājas daudzveidīgā formā, faktūrā, līniju pinumos un papīram netipiskā materialitātē. Mākslā saista daudzveidīga pieeja un meklējumi. Jaunākajā izstādē „Nenoteikti žesti” zīmējumam tiek piešķirta trešā dimensija. Darbi uz zīdpapīra sadzīvo ar skrāpējumiem, burzījumiem, punktējumiem, dažādiem pigmentiem, pasteli, akrilu un vasku. Tā skatāma galerijā "Māksla XO" līdz 2024. gada 3. februārim.
Juris Petraškevičs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1972. gada, bijušas vairāk kā piecpadsmit personālizstādes. Pēdējos desmit gados piedalījies vairāk kā divdesmit starptautiskās grupu izstādēs Zviedrijā, Dānijā, Čehijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Autors ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras asociētais profesors un mākslinieks izdevniecībā "Neputns". Par animācijas filmām “Miega vilcieniņš” (1998) un “Neparastie Rīdzinieki” (2001) (abas - animācijas studija Dauka, režisore R. Stiebra) saņēmis Lielo Kristapu.
Latvijas Bankas monētu mākslinieks (monētu sērija „Pamati”; „Barikāžu piemiņai”). Saņēmis vairākas atzinības un diplomus starptautiskās grafikas mākslas izstādēs. Ieguvis apbalvojumus par grāmatu ilustrācijām un animācijas darbiem Latvijā un ārzemēs.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
VV Foundation 2018. gadā dibināja trīs mākslas entuziasti: advokāte un mecenāte Vita Liberte, arhitekts Vilnis Štrams un mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Fonds sāka darbību līdz ar pirmo organziēto pasākumu - Lara Strunkes personālizstādi ‘’Aiza’’ Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. Kopš tā laika fonds attīstīta ne vien izstāžu darbību, bet veido arī izglītības programmu, Pāvilostā atvērta galerija un starptautiska rezidence. Fonda mērķis ir dažādos veidos veicināt Latvijas laikmetīgās mākslas pieejamību un izglītību gan iepazīstinot ar latviešu māksliniekiem ārvalstīs, gan citu valstu māksliniekus un kuratorus aicinot uz Latviju.
Vita Liberte ir advokāte un mākslas mecenāte. Apguvusi starptautiskās tiesības New York University Law School. Atbalstījusi kino, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kori Balsis, kim? laikmetīgās mākslas galeriju, kā arī ilgus gadus bijusi Latvijas sieviešu futbola federācijas prezidente.
Vilnis Štrams ir arhitekts un uzņēmējs. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Tallinas Mākslas Akadēmiju, studējis Helsinku Tehniskajā Universitātē. Strādājis Leonharda Lapina arhitektūras studijā Tallinā, bijis īpašnieks un galvenais arhitekts arhitektu birojā Postform Projekts Rīgā un Liepājā, strādājis par Rīgas domes Attīstības departamenta direktoru.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka, vēlāk Pasaules tirdzniecības centrs, tagad MMāja Rīgā, Elizabetes ielā 2 ir spilgts un labi saglabājies pēckara modernisma arhitektūras piemineklis Latvijā. 2020. gadā aizsākās protests pret valdības lēmumu ēku nojaukt, lai tur būvētu nacionālo koncertzāli, kļūstot par vietu diskusijām par padomju un postpadomju arhitektūras mantojumu. 2021. gadā arhitektu birojs “NRJA” lai aktualizētu šo diskusiju plašāk sabiedrībā izveidoja ēkā MAD telpu pop–up galerijas formātā, nododot to dažādiem arhitektiem, māksliniekiem un dizaineriem.
Šogad plaša dažādu kultūras jomas pārstāvju grupa - mākslinieki, arhitekti, mūziķi, filozofi, horeogrāfi, pasākumu producenti - ir apdzīvojuši ēku ar daudzveidīgu saturu, piedāvājot un demonstrējot iespējamo ēkas turpmāku gudras apsaimniekošanas modeli - padarīt ēku par radošuma punktu, kur satiekas dažādu jomu profesionāļi. Kā ne mazāk būtisks potenciāls tiek uzsvērta ēkas pieejamība plašākam sabiedrības lokam.
2023. gada novembrī savu 30. dzimšanas dienu svin žurnāls “Rīgas laiks” uzsāktot ēkā sociālu eksperimentu un filozofi Arnis Rītups un Uldis Tīrons aicinājuši “drosmīgākos radošos prātus” apvienoties “lai atkal padarītu Rīgu interesantu un pievilcīgu pasaulei, lai mainītu pilsētas attīstības vektoru no pilsētas iztukšošanās uz pilsētas uzplaukumu”.
2023. gada 1. novembrī notika preses konference par MMājas gaišo nākotni un tajā radīto “brīvības teritoriju”, kurā piedalījās “melnās”, “baltās” un “sarkanās galvas”. Raidījumā sarunāsimies ar dažām no ēkas “gaišajām galvām” - nekustamo īpašumu ekspertu, kuratoru un sociālo aktīvistu Jāzepu Bikši un valsts tēla “Misija Latvija” vadītāju un misijas “Jūra 2030” veidotāju, aktīvistu Jāni Nīgalu un izskanēs ekspresintervija ar arhitektu, biroja “NRJA” vadītāju Uldi Lukševicu.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Pēteris Sidars ir mākslinieks, kura radošās darbības lauks ietver dažādas jomas – tekstilmākslu, keramiku, instalācijas, glezniecību un konceptuālus objektus. Darbs ar materiālu ir svarīga radošā procesa ierosme un nereti izvēlētais materiāls jau ietver daļu konceptuālā ietvara. Autors labprāt eksperimentē, ik pa laikam mainot savus izteiksmes līdzekļus un veido darbu ciklus. Ir strādājis ne vien ar klasisko gobelēnu, bet arī plastmasu, karsto līmi, kūdru, metāla stieplēm u.c. No populārākajiem darbu cikliem ir fotogrāfijas un gleznas ar vārnu kakām, lielformāta laminējumi ar čūsku ādām un darbi ar optisko šķiedru. Pēdējā laikā mākslinieks savus darbus rada no plastmasas pudeļu korķīšiem. Ar darbu “Iztrūkstošais skats ainavā” šogad piedalījās 7. Rīgas Starptautiskajā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles izstādē QUO VADIS? (Kurp ejam?) Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Ar tādu pašu nosaukumu 2022. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” notika autora personālizstāde. Tagad mākslinieks gatavojas personālizstādei Klaipedā 2024. gada augustā.
Mākslinieks Pēteris Sidars (1948, Latvija) mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Kopš 1976. gada regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī sarīkojis vairākas personālizstādes. Sidars piedalās arī nozīmīgās starptautiskās konkursizstādēs un simpozijos. Autora darbi atrodas vairākās publiskās un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. -
Rasa Šmite ir māksliniece, kuratore un pētniece. Aktīvi darbojas laikmetīgās mediju mākslas laukā kopš 90. gadu vidus. Strādā radošā tandēmā kopā ar Raiti Šmitu. 1996.gadā ir viena no elektroniskās laboratorijas E-Lab dibinātājām, uz kā bāzes 2000.gadā tiek izveidots RIXC, tā ietvaros joprojām veido izstādes, organizē starptautiskas konferences, izdod grāmatas kā arī strādā pie dažādiem mākslas projektiem. Izveido RIXC galeriju Rīgā, kas sākotnēji darbojās 11.novembra krastmalā 35, tagad Lenču ielā 2.
Māksliniece savā daiļradē labprāt strādā ar dabas un ekoloģijas tēmu, apvieno mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām, kas nemitīgi mainās. Starptautisku atzinību ieguva ar interneta radio mākslu un jaunās digitālās kultūras avangardu. Kopā ar Raiti Šmitu ir uzskatāmi par tīkla mākslas pionieriem Latvijā.
Rasa Šmite absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja doktora disertāciju “Kreatīvo tīklu kopienas”. Ir profesore Liepājas Universitātē. Darbi atrodas topošā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā. 2019.gadā kopā ar Raiti Šmitu nominēta Purvīša balvai par izstādi “Mikropasauļu svārstības”.
No 2023.gada 20. līdz 22.septembrim Rīgā notiek starptautiskais RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Kripto, māksla un klimats", kura ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta izstāde, kas būs skatāma līdz 2023.gada 11.novembrim.
Vairāk informācijas par festivālu festival2023.rixc.org.
Autores mājas lapa smitesmits.com.
Raidījumu vada Ieva Nagliņa.
Raidījums "Subjektīvie mērījumi" par mākslas izziņu skan LR6 LU radio NABA 95,8 FM pl. 17.00-18.00 katru otro ceturtdienu.
Raidījums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. - Показать больше
