Bölümler
-
Ģimenes studija dodas ciemos pie Ilzes un Jāņa Neideriem. Viņi ir arhitekti, piecu bērnu vecāki un pēdējo gadu lielākais notikums - Jānis, tuviem cilvēkiem nedaudz piepalīdzot, gada laikā pats uzbūvējis ģimenei māju. Tā celta Kocēnu pagastā, uz Jāņa vecvecāku zemes.
Tas būtiski izmainījis ģimenes ikdienu - Neideri no Rīgas pārcēlušies tuvāk Valmierai, Jānis galvenokārt strādā no mājām un viņam ir sava darba istaba, bērni skolojas mājās un vietas tagad netrūkst, lai netraucēti mācītos un arī izkoptu savus talantus, proti, vingrinātos spēlēt mūzikas instrumentus. Un tā ir arī iespēja bērniem diendienā būt saķerē ar dabu.
Bet Ilze tagad ne tikai aprūpē savu lielo saimi, viņa arī aktīvi iesaistās bērnu skološanā un veido Instagram kontu "Būvē māju izdevīgi". Jo viņiem pašiem ir izdevies savu māju uzbūvēt, netērejot lielu naudu, kuras viņiem nemaz nav.
Vai diviem arhitektiem nav bijis grūti vienoties, kāda būs pašu māja? Jānis smej, ka visgrūtāk bijis vienoties par flīžu veidu, bet principā nav bijis domstarpību.
Bet kas ir svarīgi, domājot par to, kāda būs mūsu ģimenes māja?
"Labai mājai jābūt kā mums pašiem ar ķermeni, ja mēs viņu nejūtam, ja neliek par sevi manīt un viss ir kārtībā, tad es daru savas lietas, kas ir svarīgas un tas ir kā fons, kam nevajadzētu būt uzkrītošam. Mūsu uzstādījums bija, ka mājai jābūt maksimāli funkcionālai, tajā pašā laikā, cik vien iespējams vienkāršai. Tas bija mūsu uzstādījums, lai nav samocītas lietas," atzīst Jānis.
-
Mazuļa dzimuma atklāšanas uzvedumi un bēbju gaidīšanas ballītes, šķiet, populārākās jaunās prakses, ko no citām kultūrām ir pārņēmuši arī daļa Latvijas jauno vecāku. Aizvien biežāk vecāki mazuli gaidot, lūdz ārstiem neatklāt bērna dzimumu, lai to varētu paziņot īpašā sarīkojumā. Tāpat populāras ir ballītes, ko topošajai mammai vēl pirms dzemdībām rīko viņas draudzenes. Kā mainās gaidību laika izrīcības un rituāli, ko glabājam no savas kultūras un tradīcijām un kādas modernās parādības nostiprinās bērna gaidīšanas laikā mūsdienu Latvijā? Ģimenes studijā sarunājas Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko, Latvijas Universitātes Ekonomikas un saciālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas fakultātes pētniece Una Smilgaine.
Lai saglabātu gaidāmā bērna dzimumu noslēpumā ne tikai radiniekiem, bet arī sev, vecāki tajā iesaista arī mediķus, ārstus, kas veic ultrasonogrāfiju. Kā tas notiek un kas nosaka gaidāmā bērna dzimumu, vai ir iespējams bērna dzimumu arī ietekmēt un kādi pieņēmumi saistīti ar mazuļa dzimumu vēl grūtniecības laikā, skaidro ginekoloģe-dzemdību speciāliste Karlīna Elksne.
-
Eksik bölüm mü var?
-
Nesen Bērnu slimnīcā uzsākts padziļināts dzirdes skrīnings jaundzimušajiem. Kāpēc un kuriem mazuļiem nepieciešams īpaši pārbaudīt dzirdi? Kā attīstās bērnu dzirde, kādus riskus labai dzirdei sagādā dažādas vēso sezonu saslimšanas un kas jāpieskata vasarā, kad daudz peldamies. Ģimenes studija diskutē Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otorinolaringoloģe, profesore Sandra Kušķe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Elza Salputra un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringoloģe Ligita Kupica.
-
Lai arī ikdienā par to daudz nedomājam, tomēr paternitāte skar visdažādākās mūsu dzīves jomas un aspektus, sākot ar sociāliem jautājumiem, uzturlīdzekļiem, veselības aprūpi un beidzot ar mantojuma tiesībām. Latvijā ik gadu teju 1000 jaundzimušo netiek noteikta paternitāte un dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā ir atstāta svītriņa. Ko tas nozīmē, cik vienkārši paternitāti atzīt pēc kāda laika un vai no paternitātes ir iespējams atteikties? Ģimenes studijā skaidro Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere un ģenētiķe, privātā tiesu eksperte, ģenētikas laboratorijas "GenEra" valdes priekšsēdētāja Ilze Radoviča-Spalviņa.
-
Šodien, 1. jūlijā, spēkā stājas Kopdzīves likums, kas ļauj vienkāršāk reģistrēt partnerību, tostarp viena dzimuma ģimenēm. Ko šis regulējums paredz un kā palīdzēs dažādām ģimenēm Latvijā? Ģimenes studijā skaidro Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, kustības „Dzīvesbiedri” vadītājs Kaspars Zalītis un pirmā Latvijā partnerību reģistrējusī ģimene Jānis Locs un Maksims Ringo.
-
Tiekamies ar latviešu valodas un teātra mākslas skolotāju Līgu Šnuku no Valkas. Viņa ir solomamma trim skolas vecuma bērniem - Dorai, Darelam un Dīnai. Ģimenes dzīve ir ļoti krāsaina - skolas laikā tā ir gan mācīšanās, kad talantu izkopšanu papildina darbošanās dažādos interešu izglītības pulciņos, gan vasarā, dodoties dabā un baudot visdažādākos piedzīvojumus.
-
Vai un kā skolēniem jāturpina mācīties arī vasarā? Kuriem bērniem tas būtu aktuālāk? Vai arī vasarā un kā būtu jāturpina ievērot noteiktu dienas režīmu?
Par to saruna studijā kopā ar Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociēto profesori, Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskā institūta pētnieci Guntu Siliņu-Jasjukeviču, resursa "uzvediba.lv" vadītāju Līgu Bērziņu, kā arī Rīgas 64. vidusskolas sākumskolas skolotāju, 4. klases audzinātāju Inesi Strautu. Sazināmies arī ar Limbažu valsts ģimnāzijas direktori, matemātikas skolotāju
Guntu Lāci. -
2022. gadā Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu, kur cita starpā konstatēja, ka valsts nenodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem, kas cietuši no vardarbības. Noslēdzies Labklājības ministrijas iepirkums un top jauna programma, kas strādās ar šādiem bērniem, kuri ļoti bieži nevienam nav vajadzīgi, lai pēc trim gadiem viņi varētu atgriezties sabiedrībā kā pilnvērtīgi tās locekļi.
Par jauno ieceri un situāciju kopumā raidījumā runāsim ar Allažu atbalsta centra Klīniskās daļas vadītāju Uldi Ābeli, centra "Dardedze" valdes locekli Lailu Balodi, fonda PLECS valdes locekli, centra ZIN vadītāju Georgu Rubeni un Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecāko eksperti Ingu Martinsoni. -
Kā iekļūt bērnam vispiemērotākajā skolā, un kāpēc aizvien tas ir sarežģīti? Un cik vienkārši ir mainīt savam bērnam skolu, ja tas nepieciešams?
Par to saruna studijā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes
Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāju Anitu Pēterkopu, psiholoģi, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes lektori, pētnieci Zani Gulbi un Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktori un 5./6. klašu matemātikas skolotāju Elitu Rīteri. -
Pašā saulgriežu plaukumā Ģimenes studijā tiekamies ar Saulīšu ģimeni no Madonas novada Aronas pagasta. Aivis un Inguna ir dievturi, tāpēc ar viņiem un viņu četriem bērniem tiekamies Lokstenes svētnīcā, kas izveidota uz salas Daugavā netālu no Pļaviņām.
Inguna Roga-Saulīte ir Lokstenes pasākumu vadītāja, bet ikdienā visa ģimene kopīgi darbojas savā lauku saimniecībā un, kā paši atzīst – ievērojot saules ritu, dzīvo visu gadu, ne tikai īpaši svētku reizēs. -
Vasara ir svētku un festivālu laiks. Kas no visa ir piemērots ģimenēm ar bērniem, kādus pasākumus izvēlamies apmeklēt visi kopā un ko ņemt vērā, ja gribas iet cilvēkos līksmot un piedzīvot ko košu kā lieliem, tā maziem, pārrunājam ar dažādu pasākumu organizatoriem un vecākiem. Ģimenes studijā sarunājas festivāla "Lampa" izpildproducente, sadaļas "miniLampa" vadītāja Ilze Samīte, viena no festivālā "Laba daba" organizatorēm Gundega Turnele, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja, Valmiermuižas etnomūzikas festivālā organizatore Sabīne Vandāna, Ziemeļrīgas kultūras apvienības vadītāja Liene Kubiļus un modele, televīzijas raidījumu vadītāja, mamma Māra Sleja. Ierakstā pieredzē par došanos kopā ar maziem bērniem uz vasaras pasākumiem dalās trīs bērnu tētis Ingus.
-
Ar garo klepu šogad Latvijā slimo četrreiz vairāk nekā iepriekš. Miris arī zīdainis, kas nebija sasniedzis vakcinācijas vecumu, taču grūtniecības laikā mātes saņemta vakcīna būtu varējusu viņu pasargāt. Kādas ir nevakcinēšanas sekas un izplatība Latvijā, kādus riskus tas rada? Ģimenes studijā analizē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska un ginekoloģe, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka.
"Slimo visi, slimo gan zīdaiņi, gan pieaugušie. Un es tieši vakardien painteresējos Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), ir 555 gadījumi uz 15. jūniju, kas ir ļoti, ļoti daudz. Un parasti šis vilnis ir ik piecus gadus. Tāda ir tā garā klepus izplatības dinamika," vērtē Dace Zavadska. "Ja mēs paskatāmies Latvijas datus, tad tiešām 2019. gadā bija tāds liels kāpums, un tagad mēs viņu gan pēc šīs tradicionālās dinamikas varētu gaidīt, gan, protams, arī skatoties apkārt, kas notiek ar vakcinācijas uztveri un attieksmi."
"Tas, kas varbūt šoreiz atšķirīgs šajā gadā un šajā vilnī, kas tikai sākas, kas mūs tiešām dara bažīgus slimnīcā, ka tie ir daudzi zīdaiņi līdz gada vecumam, kad garais klepus no savas klīniskās gaitas ir nopietnākais un, varētu teikt, dzīvībai bīstams. Nomācoši lielākā daļa no viņiem vispār nav vakcinēti, lai gan būtu varējuši saņemt jau vairākas vakcīnas devas.
Vai arī diemžēl tādi, kas ir maziņi un nav paspējuši saņemt pietiekami daudz vakcīnas devas dēļ tā, ka viņi nav sasnieguši šo vecumu, lai paši sevi pasargātu. Apkārtējie, kas klepo, kas slimo, viņus inficē. Kad slimo pavisam mazi zīdaiņi, tad tā ir arī viena no klasikām, ka viņus inficē pieaugušie, apkārtējie tuvinieki. Nu protams, ja brāļi un māsas, tad tā iespējamība ir vēl augstāka," situāciju raksturo Dace Zavadska. -
Vasara ir teju pilnbriedā. Ja šis laiks sakrīt ar brīdi, kad zīdainītim būtu jāsāk piedāvāt pirmais piebarojums, tā ir teju pilnā loze, atzīst speciālisti. Svaigi pašmāju dārzeņi, augļi un ogas ir piemērotākais piebarojums. Bet ko izvēlēties un piedāvāt? Kādas ir jaunākās atziņas, kā to darīt pārdomāti un veiksmīgi, lai nākotnē bērns būtu labs ēdājs, kas nevairās veselīga uztura. Ģimenes studijā vērtē pediatre, bērnu neiroloģe Vizma Meikšāne, sertificēta fizioterapeite, Latvijas fizioterapeitu asociācijas fizioterapijas pediatrijas apakšgrupas vadītāja Solvita Ķerve un ģimenes ārsts, klīnikas "Alma" vadītājs Jevgeņijs Bodins. Ierakstā uzklausām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciālisti Lizeti Pugu.
Interesējamies arī, vai bērna vadīta ēšana arvien ir aktuāla. -
Pirmssvētku nedēļu Ģimenes studijā iesākam ar sarunu par jaunu cilvēku seksuālajiem paradumiem Latvijā. Kā tie mainās un ko atklāj pagājušajā gadā pabeigtais apjomīgais reproduktīvās veselības pētījums un kādu ainu iezīme popkultūras naratīvi. Sarunas dalībnieki ir biedrības "Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle, psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns un klīniskā psiholoģe Kristīne Balode. Ierakstā uzklausām ginekoloģi un dzemdību speciālisti, medicīnas zinātņu doktori un profesori reproduktīvā veselībā Rīgas Stradiņa universitātē Guntu Lazdāni.
Jāņu laikā mēs bieži koķetējam ar tematu par papardes ziedu un papardes zieda meklēšanu un tamlīdzīgi, taču šodien Ģimenes studijā gribam runāt par to visu ar savu devu nopietnības. Proti, apjomīgais reproduktīvās veselības pētījums, kas noslēdzās pagājušajā gadā Rīgas Stradiņa universitātē, atklāj - Latvijas iedzīvotājiem retāk kā iepriekš ir regulārs sekss, arī mazāk gadījuma attiecību un mazāk seksuālo partneru. Taču kāda ir jaunu cilvēku seksuālā uzvedība un paradumi, vai jaunieši Latvijā dzimumdzīvi uzsāk agrāk vai vēlāk, nodarbojas ar seksu biežāk vai retāk un kā par to, kas ir dzimumu attiecības un kādām tām jābūt, runā populārā kultūra?
Ģimenes studiju domāt par šo tematu rosināja ne tikai Jāņu un papardes zieda sezonas tuvošanās, bet arī kāda ziņa, ka nesen uz Latvijas kino ekrāniem nonākusi filma "Kā tikt pie seksa". Kannu kinofestivālā šis stāsts ir apbalvos skatē "Īpašais skatiens".
Filmā trīs britu pusaudzes ir devušās trakulīgās brīvdienās uz Grieķiju, un tur viņas izdzīvo gan dažādas savstarpējo attiecību situācijas un peripetijas, gan arī pārlieku seksualizētas sabiedrības scenārijus, un , protams, šo mulsinošo vecuma posmu, kad no pusaudzēm viņas pamazām top par jaunām sievietēm.
Arī visi trīs sarunas dalībnieki ir noskatījušies filmu un vērtē, kādu skatījumu uz seksuālām attiecībām atklāj šis kinodarbs.
Klausieties arī, kā kino kritiķi vērtē šo darbu:
-
Miķelis un Diāna Šteinbergi ir ādas amatnieki un divu meitu vecāki. Viens otru satikuši Talsu Kristīgajā pamatskolā. Kopš tā laika, kā paši smej, ir kopā vienmēr un visur – darbā un ikdienā, mājās un ārpus tām. Abiem kopīgs arī ādas izstrādājumu zīmols „StoneHill”, kurā pašu rokām top jostas, somas un citi aksesuāri. Vēl Šteinbergi gadu gaitā pacietīgi, soli pa solītim uzbūvējuši savu māju pie skaistā Sasmakas ezera un, lai arī tajā dzīvo jau labu laiku, tikai tagad var teikt, ka tā ir gandrīz pabeigta. Taču viņu lielā kaislība ir ceļošana, abi atzīst, ka pasaules iepazīšanā viņi gribētu investēt visvairāk laika un līdzekļu. To nav mainījusi arī abu meitu pasaulē nākšana.
Mazliet hipiji, tā par viņu ģimeni sakot draugi. -
Kāda šodien ir vecvecāku loma mazbērnu pieskatīšanā vasarā? Ko darīt, ja vecvecāki paši strādā vai viņiem ir sen plānots atvaļinājums. Vai mazbērnu pieskatīšana ir obligāta, vai tomēr brīvprātīga? Ģimenes studijā analizē sistēmiskais ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks, Latvijas Universitātes pētniece, sociālās antropoloģijas pasniedzēja Ilze Mileiko, trīs bērnu mamma Sabīne Mežotne un vecmāmiņa Sanita Pērkone.
Katrā ģimenē sava situācija, bet kopumā mūsdienu vecvecāki vairs nav cilvēki, kuru dzīve jau pagājusi. Nereti tā sit augstu vilni, vecvecāki strādā un viņiem beidzot vairāk laika sev, jo bērni taču ir izauguši, var vairāk pievērsties saviem hobijiem, var biežāk doties ceļojumos, var veidot jaunas attiecības. Tas ietekmē vecvecāku lomu, kuras viena no tradicionālajām šķautnēm ir palīdzēt pieskatīt un arī audzināt mazbērnus.
Bet, jo vairāk brīvu dienu bērniem vasarā, jo biežāk viņu pieskatīšanā jāiesaistās arī vecvecākiem. Vai mūsdienu vecmāmiņām un vectētiņiem pietiek laika un ir vēlme vasarā darboties ar saviem mazbērniem un kāpēc šī kopā būšana tomēr ir svarīga gan vieniem, gan otriem?
-
Vai iespējams lēti ceļot kopā ar bērniem arī tad, ja ir vēlme pabūt ārpus Baltijas robežām? Kur meklēt lētākās aviobiļetes, kā atrast finansiāli izdevīgākās nakšņošanas vietas un kā pašiem izplānot maršrutu, lai ceļojumā būtu interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem? Ģimenes studijā sarunājas inženieris Edgars Runcis, kas pārstāv ģimeni, kura ceļo kopā ar bērniem, kuriem bērniem ir seši un astoņi gadi, Latvijas Leļļu teātra aktrise Dana Avotiņa-Lāce, arī aktīva ceļotāja kopā ar ģimeni, kurā bērniem ir septiņi un divi gadi, kā arī Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes locekle ceļojumu aģentūras "Estravel Latvija" vadītājai Anta Jokste.
Palīdzēt saplānot mazbudžeta ceļojumu ģimenei ar bērniem rosināja kāds ieraksts sociālajos tīklos: "Mūsu ģimene nekad nav bijusi ārpus Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas. Nekad neesam lidojuši, visu laiku attaisnojamies ar finansēm, ar darbu, ar laiku, ar bērniem. Bet es esmu izlēmusi, ka vēlos spert soli, vēlos saprast, kur jāskatās, kā jāskatās, kas jāskatas. Šad un tad pa kluso esmu papētījusi avio biļetes, bet neko nesaprotu. Pirmo ceļojumu vēlētos tīri pieredzei, kur nav nepieciešamas kaut kāds vīzas un tamlīdzīgi. Nekur tālu, bet tā, lai ir kaut kas savādāks. Vēlos noķert to ceļojuma atkarību, ko sajūtu no cilvēkiem, kuri dalās savu ceļojumu pieredzē. Gadi iet uz priekšu un gribu paspēt sakrāt foršās atmiņas."
Tad seko divas piebildes: esam divi pieaugušie un divi bērni, kuriem ir trīs un seši gadi; mūsu pirmā ceļojuma budžets varētu būt ap 300 eiro biļetēm. -
Maija beigās plaši izskanēja ziņa, ka basketbola spēles laikā sakāvās divu deviņus gadus vecu spēlētāju vecāki. Vai tas ir nebijis gadījums, ka jauno sportistu tuvākie cilvēki tik emocionāli pārdzīvo spēles laukumā notiekošo un kā vēlamāk vecākiem atbalstīt savus bērnus ceļā uz sporta virsotņu iekārošanu? ĢImenes studijā diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Basketbola savienības vecāku padomes vadītājs Aigars Armanovs un futbola treneris Māris Landmanis. Ierakstā uzklausām sporta psiholoģi Juritu Smiltiņu.
-
Trīs mēnešu garais brīvlaiks skolas bērniem ir sācies, un svarīgi, lai šo laiku viņi izmantotu jēgpilni - atpūšoties, norūdot sevi fiziski un iegūstot arī jaunas zināšanas. Vai dienas nometnes skolā ir tāds kā mācību gada pagarinājums bērniem, kurās sev pazīstamā vidē viņi var aizraujoši pavadīt laiku, kamēr vecāki darbā? Cik liels pašvaldības finansiālais atbalsts šīm nometnēm un kāpēc skolas piedāvāja vai arī nepiedāvā šādu iespēju? Ģimenes studijā analizē "Dienasnometne.lv" nometnes organizators un vienas nometnes vadītājs Māris Šķēle, Rīgas valsts pilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Jaunatnes nodaļas vadītājs Dmitrijs Zverevs, pamatskolas "Rīdze" skolotāja un direktores vietniece, vasarā "Rīdze" dienas nometņu vadītāja Iluta Asermane. Sazināmies ar Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ivetu Pāži.
Ierakstā viesojamies Āgenskalna sākumskolā, kur risinās dienas nometne "Radošais Āgenskalns". Tiekamies ar nometnes vadītāju Sergeju Dolotinu un pedagoģi Tamāru Ludboržu. -
Ģimenes studija dodas pie Gundegas Skruzes-Janavas ģimenes. Gundega ir ģimenes ārste un arī pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, aktīvi pauž savu redzējumu mikroblogošanas vietnē "x" gan par savu ikdienas dzīvi, gan sabiedrībā notiekošo.
Covid pandēmijas laikā, argumentējot sociālajos tīklos, ka sejas masku valkāšana nekādi nekaitēs skolēnu veselībai, saņēma arī ļoti aizskarošus komentārus. Pret komentētājiem tika ierosināta krimināllieta, kas beidzās ar atzinumu, ka nopratināšanā viņi atzinušies, ka tā jau nemaz nebija domājuši…
Šobrīd Gundega ir pilna laika mamma. Tā viņa sevi piesaka sociālajos tīklos. Ne tikai mamma un mazu un lielu daktere, arī divu suņu un divu kaķu kalpone. Un tagad Gundega saviem sekotājiem stāsta arī par ikdienu kopā ar mazuli. Viņa, piemēram, raksta: "Ja mazulis rauj matus, tas ir sīkums, tā vīrs saka. Īstas ciešanas esot bārda. Nevaru pārbaudīt."
Kā tagad mainījusies Gundegas dzīve un kā pašas plašās zināšanas palīdz aprūpēt un audzināt zīdaini, ir viens no aspektiem, kuru pārrunājam ar Gundegu Skruzi-Janavu.
Ikdiena ir pavisam kaut kas cits, tā par dzīvi kopš ģimenē ienācis dēliņš Alekss, saka Gundega
"Ārsta un pasniedzējas ikdiena nozīmēja, ka esi visu laiku kaut kādā skrējienā. Tagad tev ir cita priekšniecība, kas var izsaukt 24/7. Tādas ikdienas ierastās aktivitātes it kā nav, bet nogurums ir tāds pats," neslēpj Gundega. - Daha fazla göster