Bölümler
-
Šajā raidījumā tiekamies ar ceļotāju un rakstnieci Zani Eniņu. Ceļošana ir viņas hobijs un vienlaikus arī iedvesmas avots - par ceļā piedzīvoto varam izlasīt gan Zanes blogā, gan vairākās grāmatās.
Zane ceļo nu jau 12 gadus, pabijusi visos kontinentos; īsākais ceļojums ildzis vien dienu, savukārt ilgākais - 389 dienas. Tā kā Zane viesojusies vairāk kā 80 valstīs, mūs interesē viņas skatījums uz tajā pieredzēto tieši ekoloģiskā kontekstā. Kādi ir iedzīvotāju paradumi - vai uz ielām ir tīrs, vai cilvēki šķiro atkritumus, vai viņiem ir pieejams tīrs ūdens un laba pārtika, vai viņi ir drīzāk taupīgi vai izšķērdīgi? Kā tas viss izskatās tieši no ceļotājas perspektīvas?
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis -
Oktobra sākumā Latvijas Leļļu teātris aicina apmeklēt starptautisku konferenci "Laikmetīgais (leļļu) teātris. Kurp doties?" Konference pulcēs starptautiski atzītus lektorus, laikmetīgās skatuves mākslas meistarus, psihologus, filozofus, mārketinga ekspertus un producentus, lai kopīgi domātu un runātu par teātra nozares attīstības iespējām un scenārijiem šodien.
Par to, kurp tad dodas leļļu teātra nozare un arī pats Latvijas Leļļu teātris, kāda šim virzienam ir saistība ar ilgtspēju un aprites ekonomiku, raidījumā runāsim ar Mārtiņu Eihi (Latvijas Leļļu teātra direktors un režisors) un Pamelu Butāni (Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece).
-
Eksik bölüm mü var?
-
No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies Latvijā pirmā iedzīvotāju klimata asambleja. Viens no tās mērķiem ir iedzīvināt “iedzīvotāju asambleju” kā metodi, popularizējot tās ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā. Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpeniski izplatās visā pasaulē. Organizatori uzskata, ka šī metode ir ļoti piemērota tādu jautājumu risināšanai, kas ir sarežģīti, nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību. Ar klimatu un vides jautājumiem saistīto problēmu risināšana iekļaujas šajā spektrā. Lai arī lielākoties šāda formāta konsultācijas iniciē pašvaldības vai valsts institūcijas, sadarbojoties ar dažādiem sociālajiem partneriem, reizēm iniciatīvu pirmās izrāda nevalstiskās organizācijas. Šo klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas domi. Asamblejas laikā dalībnieki izstrādās konkrētus priekšlikumus Rīgas Zaļināšanas plānam.
Ko varam sagaidīt no Latvijā pirmās iedzīvotāju asamblejas, kā tā noritēs un kādus jautājumus risinās, jautājam organizatoriem - Jānim Uščam (Rīgas dome) un Ingrīdai Strazdiņai (biedrība "Zaļā brīvība").
-
Šonedēļ vairākas Latvijas pilsētas sava valdzinājuma varā ir pārņemis starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Festivāls skatītājus pulcē netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības, kā arī plašu bezmaksas notikumu klāstu.
Mēs par festivālu "Homo Novus" runāsim ekoteātra principu kontekstā. Vai izrādes, kas notiek purva staignājos, pļavās, uz namu jumtiem, varam dēvēt gan par "vides teātri", gan arī par "ekoteātri"? Ko vispār nozīmē jēdziens "ekoteātris", ar ko tas atšķiras no "vides teātra"? Kādi principi būtu jāievēro izrāžu veidotājiem un festivālu organizatoriem, lai šis apzīmējums būtu atbilstošs? Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras?
Studijā viesojas festivāla "Homo Novus" producente Ieva Briede un teātra kritiķe Kitija Balcare.Sarunu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt?
“Pieaugot klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumu aktualitātei pasaulē, rodas nepieciešamība pēc jaunām mācību metodēm un mācību līdzekļiem, kas šīs tēmas palīdzētu skaidrot skolēniem. Šobrīd šādu mācību līdzekļu, kas būtu integrēti izmantojami dažādos mācību priekšmetos un pārbaudes darbos, Latvijas skolās trūkst," saka Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonds direktors.
Jau vairākus gadus Pasaules Dabas Fonds īsteno programmu “Ielaid skolā dabu”, tās ietvaros izstrādājot jaunus mācību līdzekļus un gluži praktiski iesaistot skolēnus un skolotājus bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.
Raidījumā runāsim ar Jāni Rozīti un divām skolotājām, kas kopā ar saviem audzēkņiem ir iesaistījušās šajā programmā - Ingu Melngaili (Jaunmārupes pamatskola) un Sanitu Baumani (Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija).
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis. -
Neviens prātīgs cilvēks neapšauba to, ka uzņēmumu mērķis ir pelnīt. Galu galā tieši uzņēmumi taču maksā nodokļus, ko iekasē valsts un kas līdz ar to pastarpinātā veidā sniedz labumu visai sabiedrībai. Vai uzņēmumi var pelnīt, nenodarot kaitējumu dabai un cilvēkiem? Vai ideja, ka "uzņēmumiem ir jābūt harmoniskās attiecībās ar dabu un cilvēkiem" ir utopiska iedoma vai mūsdienu tirgus prasība?
Raidījuma viešņa Alise Artamonova ir Tiesībsarga juriste un cilvēktiesību aktīviste. Viņa uzsver: "Līdz šim uzņēmumi bija atbildīgi tikai likuma un patērētāju priekšā. Taču tagad viņi ir atbildīgi arī darījuma partneru, investoru un banku priekšā."
Kāpēc ir notikušas šīs izmaiņas un ko tās var nozīmēt mums visiem?
-
Saskaņā ar interneta ārēs pieejamo informāciju, termins "ekokritika" dzima gandrīz pirms pusgadsimta. Tā radītājs bija Viljams Rekerts (William Rueckert), kurš 1978. gadā šo jēdzienu iekļāva diskusijas "Literatūra un ekoloģija: eksperimenti ekokritikā" nosaukumā.
Kas kopš tā laika ir noticis, kādas mentālās un sociālās teritorijas šis 20. gadsimta otrās puses bērns ir iekarojis? Kāds ir šī jēdziena statuss un sniegtās iespējas 21. gadsimta otrajā desmitgadē gan pasaulē, gan tepat pie mums, Latvijā?
Raidījuma viesi ir filozofs Artis Svece un pētniece Dace Bula.
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnības atmiņas un nostaļģiski personiski stāsti, līdztiesības jautājumi un radoši ilgtspējīga dizaina risinājumi".
Divi no tērpu autoriem - Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti Marta Laure un Krišjānis Brasliņš sestdien viesosies radio Naba studijā. Kas bija viņu iedvesmas avots, kā tapa tērpi un kāds tam visam sakars ar ilgtspējību, to noskaidrosim sarunas gaitā.
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
Kas ir Eiropas klimata pakts? Ar ko tas atšķiras no Zaļā kursa? Ko Eiropas Savienība vispār dara klimata jomā? Kāda saistība ir cementa ražošanai ar klimata ietekmes mazināšanu? Ko tas nozīmē - "klimata konkurence" un vai tam ir kāda ietekme uz mums?
Par šiem un vēl citiem jautājumiem runāsim ar divām Eiropas klimata pakta vēstnesēm - Madaru Meļņiku, juristi, vides un cilvēktiesību aktīvisti un Evitu Gošu, SIA “Schwenk Latvija” vides un juridisko direktori un valdes locekli. -
Veicot remontdarbus, mēs izvēlamies produktus, kas mums šķietami nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Piemēram, mēs dodam priekšroku ūdensnecaurlaidīgai sienas krāsai vai grīdai bez elektrostatiskā lādiņa. Šādas īpašības visbiežāk tiek panāktas ar noteiktu ķīmisku piedevu palīdzību. Diemžēl tam ir sava cena.
Laika gaitā no būvmateriāliem, ko esam izmantojuši, izdalās gan ķīmiskie šķīdinātāji, gan plastifikatori, gan liesmu slāpētāji. Kā tas skar mūs, cilvēkus? Visbiežāk kā alerģiskas reakcijas, galvassāpes un nogurums. Ilgtermiņā sekas var būt vēl bīstamākas: onkoloģiskas saslimšanas vai vielmaiņas traucējumi. Pētījumi liecina, ka nereti iekštelpu gaiss ir daudzkārt kaitīgāks mūsu veselībai kā āra gaiss.
Kā izvēlēties remontpreces ar pēc iespējas nelielāku ietekmi uz mūsu veselību - un arī uz vidi? Kādiem marķējumiem ir jāpievērš uzmanība?
Raidījuma viesi - Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centra vides eksperte un arhitekts Kārlis Melzobs, arhitektu biroja GAISS līdzdibinātājs.
-
Vai augi sazinās? Ja jā, kā viņi to dara? Vai arī viņiem ir savs internets? Ko viņi ziņo viens otram? Vai mēs, cilvēki, arī varam sazināties ar augiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko raidījumā uzdosim pētniekam Zigmundam Orlovskim.
-
Kādā klimatā dzīvosim vecumdienās? Kāda gaisa temperatūra būs šī gadsmita vidū? Cik intensīvi būs nokrišņi tuvākajās desmitgadēs?
Meklējot atbildes, zinātnieki nodarbojas ar nākotnes klimata pārmaiņu pētniecību. Viņi izstrādā dažādus iespējamos nākotnes scenārijus, balstoties uz fizikas likumiem, siltumnīcefekta gāzēm un dažādiem cilvēku darbības principiem. Arī Latvijā klimatologi strādā pie nākotnes klimata pārmaiņu modeļu un to scenāriju aprēķiniem, pētot, kāds klimats Latvijā varētu būt tuvākajā simtgadē.
Studijas viešņa - Dace Zandersone, LVĢMC Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas datu analītiķe.
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
Pavisam nesen, janvāra otrajā pusē, Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu direktīvai, kas būtiski ierobežos - vismaz tāds ir plāns - zaļmaldināšanu. Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Ja direktīvu pieņems, marķējumā būs aizliegts bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā “videi draudzīgs”, “dabisks”, “bioloģiski noārdāms”, “klimatneitrāls” vai “ekoloģisks”.
Kā šī direktīva ir saistīta ar skaistumu? Ko vispār nozīmē "skaistums" 21. gadsimta sākuma Latvijā? Kāda ir sociālo mediju, piemēram, Tik Tok un Youtube trendu ietekme uz mūsu skaistuma izpratni un skaistumkopšanas paradumiem? Kāda varētu būt "ekoskaistuma" definīcija?
Raidījumā viesos Ilze Neimane, "Ekodizaina kompetences centra" vides speciāliste un Elza Elizabete Borharde, RSU studente, Z-paaudzes pārstāve.Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
Kāda ir kara ietekme uz cilvēkiem, mēs zinām - par to var lasīt grāmatās, redzēt dokumentālajās un mākslas filmās. Šobrīd, 21. gadsimtā, par to var uzzināt arī sociālajos medijos. Bet kāda ir kara ietekme uz vidi?
"Ukraina ir viena no pirmajām valstīm, kas rūpīgi uzskaita Krievijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas videi radīto kaitējumu, tostarp norādot, kādām finansiālajām izmaksām tas būtu pielīdzināms. Protams, šīs ir tikai aplēses, jo patiesās summas noteikti būs krietni augstākas, tomēr, atbilstoši oktobrī publicētajam ziņojumam, videi radīti zaudējumi 56 miljardu ASV dolāru apmērā," skaidro mūsu raidījuma viešņa Madara Meļņika. Viņa ir juriste, Konektikutas Universitātes Cilvēktiesību un sociālā taisnīguma programmas absolvente, cilvēktiesību un vides tiesību aktīviste.
Vai un kāda ir iespēja vainīgos saukt pie atbildības, un kā mazināt karadarbības ietekmi uz vidi?
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
Kāds bija 2023. gads, ja vērtējam to vides aizsardzības kontekstā? Vai un kā globālie notikumi ietekmēja procesus Latvijā? Cik sagatavoti esam klimata pārmaiņām? Kāda ir situācija saistībā ar bioloģisko daudzveidību?
Pērno gadu vērtēs trīs vides eksperti: Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda vadītājs un Jānis Ulme, Vides izglītības fonda vadītājs.
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
"Nevietu ētiskā dimensija", "racionāli dzīvnieki", "spekulatīvais dizains dabīgas dabas invāzijas apkarošanā" - tās ir tikai dažas no tēmām, kas aplūkotas žurnāla "Tvērums" jaunākajā numurā. Sestā "Tvēruma" tēma ir "vide", un autori to tver gan "dabas", gan "urbānā" kontekstā.
Šajā raidījumā divi no žurnāla komandas - Patrīcija Kuzmina un Jānis Gaņģis - dalīsies gan ar vairāku jaunākā "Tvēruma" fragmentu lasījumiem, gan ar savām pārdomām par tiem.
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
"Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!" reiz kāds episks tēls stingri norādīja kādā tik pat episkā filmā. Vai tā patiešām ir?
Kāda ir tualešu nozīme mūsu dzīvē - gan individuālā, gan sociālā, gan vides kontekstā? Vai visiem cilvēkiem ir pieejamas tualetes? Ko nozīmē - "laba tualete"? Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā? Un kas gan var noiet greizi, ja nebūsim gana prātīgi?
Studijas viešņa Elīna Kolāte, Tualešu lietotāju biedrības vadītāja. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
"Labs dizains ir saistīts ar ilgtspēju, iekļaušanu un atbildību. Veidojot dizainu, mērķis nav vienīgi radīt ko jaunu, bet arī uzņemties atbildību pret sabiedrību un vidi, cenšoties veicināt labāku pasauli," uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, "Dizaina procesā studenti risina arī ilgtspējas jautājumus, pievēršot uzmanību gan fiziskiem, gan mentāliem aspektiem. Viņi ņem vērā dažādas sabiedrības grupas, ekosistēmas, vidi un resursu atkārtotu izmantošanu, lai veicinātu kopējo labklājību."
Jau vairāk nekā 60 gadus Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa ne tikai rūpējas par jauno dizaineru talantu veicināšanu, bet arī pievērš uzmanību studentu domāšanas veidam, ētikai un empātijai. Ilgtspējība ir būtiska dažādās Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas aktivitātēs. Tai tika pievērsta uzmanība gan Dizaina vasaras skolā, gan LMA Dizaina dienu ekspozīcijas darbu tematikā. Arī jaunākajā LMA Modes skatē jaunie Modes dizaineri ne tikai prezentēja savas kolekcijas, bet arī sadarbība ar ECO Baltija veidoja dialogu par atbildīgu modi.
Raidījuma viesi - Matīss Zvaigzne, LMA Dizaina nodaļas vadītājs un Agnese Narņicka, modes dizainere, LMA pasniedzēja un Modes dizaina katedras vadītāja.
-
Pēdējo gadu krīzes skarbi apliecina - mūsdienu pārtikas sistēmas ir ievainojamas. Cik reāls ir mūsu risks jau pavisam tuvā nākotnē saskarties ar situāciju, kurā nespējam nodrošināt pārtikas pieejamību visiem?
"Pārtikas sistēmām ir jāmainās visos līmeņos. Tomēr, lai gan mēs to redzam arvien skaidrāk, jautājums, no kurienes mēs varam sagaidīt pārmaiņas, vēl joprojām paliek neatbildēts," atzīst Rīgas Stradiņa universitātes profesors Miķelis Grīviņš, mūsu raidījuma viesis.
Vai un kādas pārmaiņas varam gaidīt no patērētājiem, uzņēmējiem, aktīvistiem un politikas veidotājiem? Ko mēs varam darīt, lai šīs pārmaiņas mums kā sabiedrībai būtu labvēlīgas?
Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
-
Kurš gan būs tik neprātīgs, lai apšaubītu Baltijas jūras piekrastes skaistumu? Ja neiedziļināmies, grūti noticēt, ka šis skaistums ir apdraudēts. Un mēs, cilvēki, esam tie, kas šo skaistumu posta.
Šajā raidījumā runāsim ar Jāni Ulmi, kampaņas "Mana jūra" dibinātāju un Elīnu Kolāti, "Zero Waste Latvija" valdes locekli.
Kampaņa "Mana jūra" jau divpadsmit gadus veic piekrastes atkritumu monitoringu, nosakot tīrākās un netīrākās Latvijas pludmales, savukārt "Zero Waste Latvija" jau vairākus gadus rīko piekrastes atkritumu zīmolu auditu. Kādi ir rezutāti, secinājumi un ieteikumi?
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.
- Daha fazla göster
