Bölümler
-
Latvijas ekonomika pieaug ļoti lēni un pat simboliski, tāpēc nākamā gada valsts budžeta veidošana nav viegls uzdevums. To Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, kas šajā amatā ievēlēta nākamajam termiņam.
Viņa atgādināja, ka ekonomikas izaugsmes prognozes no sākotnējiem plus diviem procentiem ir vairakkārt samazinātas jau līdz 0,4 procentiem. Par labu cilvēkiem gan nāk zemā inflācija, pauda Šteinbuka.
Šteinbuka arī vērtēja, ka nodokļu reforma tiek īstenota pareizā virzienā, lai nākotnē vairāk saņemtu cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Savukārt viena procenta atņemšana otrajam pensiju līmenim neesot teicama rīcība, taču neesot arī pārāk kritizējama, jo ar otro līmeni bankas tāpat nav gādājušas lielu ienesīgumu nākotnes pensionāriem. -
Saeimā 30. septembrī 100 pensionāri strādās pilnu darba dienu tieši tā, kā to dara deputāti - plenārsēdē un komisijās. Tiks uzklausīti četru nozaru ministri, bet dienas noslēgumā iesniegta rezolūcija Saeimas priekšsēdētājai. Šī rezolūcija būs saistoša visām komisijām, kas strādā ar senioru problēmu loku.
Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt uzsvēra, ka pensionāri, piemēram, grib gūt pārliecību, vai tiešām ar nodokli neapliekamais minimums no nākamā gada tiks kāpināts līdz tūkstotim eiro pašreizējo piecsimt eiro vietā. -
Eksik bölüm mü var?
-
Laikā, kad ir daudz informācijas iegūšanas iespēju dažādos avotos un medijos, sabiedriskie mediji tiek vairāk kritizēti un tādas tendences vērojamas arī citur pasaulē. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt skaidroja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa nedomā, ka šeit būtu tīši organizētas kampaņas pret sabiedriskajiem medijiem.
--
27. septembrī norisināsies ikgadējā sabiedrisko mediju konference, ko jau trešo gadu organizē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ieklausīties, ieraudzīt, saprast – ar šādiem vārdiem pamatā kopā sanāks sabiedrisko mediju profesionāļi un nozares eksperti, lai, citastarpā, diskutētu arī par vienotā sabiedriskā medija veidošanu. Sabiedriskās televīzijas un radio apvienošana raisījusi daudzas diskusijas gan sabiedrībā, gan pašu mediju vidē. -
Pašvaldību budžeti nākamgad pieaugs par 220-230 miljoniem eiro, salīdzinot ar šo gadu, tā intervijā Latvijas Radio stāstīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības", komentējot valdībā atbalstīto vienošanos par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.
Jautāta par to, kā pašvaldības izjutīs akcentus uz prioritārajiem aspektiem, piemēram iekšējo drošību, Bērziņa sacīja, ka svarīgs ir gan pašvaldības, gan valsts policijas atalgojums. -
Paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām. Šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole. Revīzijā arī teikts, ka paliatīvo aprūpi nesaņem visi pacienti, kam tā varētu būt nepieciešama. Piemēram, 2022. gadā valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi saņēma 12 tūkstoši pacientu, savukārt saskaņā ar Valsts kontroles aplēsēm tā būtu bijusi nepieciešama vismaz 21 tūkstotim.
Revīzijā arī norādīts, ka Veselības ministrijai nav datu par paliatīvās aprūpes vajadzībām valstī, Latvijas Radio programmā Labrīt atzina Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
--
Atgadinām, ka paliatīvajai aprūpei labdarības maratonā “Dod pieci” 2019. gadā un vēl ilgi pēc tam arī ierakstu sērijā “Izmisuma zonā” līdzi sekoja arī sabiedriskie mediji, panākot daļēju sistēmas uzlabošanu.
-
Lai ieviestu veiksmīgi strādājošu vēža skrīningu, nepieciešami desmit gadi. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt atzina Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja.
Viņš teica, ka Latvijā esam strādājuši vairāk, bet bez skaidra un pragmatiska plāna, jo finansējums ir bijis neregulārs. Būtiska ir izmaksu efektivitāte, uzsver Leja.
--
Šonedēļ Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) rīkos īpašu pasākumu, pulcējot medicīnas un veselības aprūpes speciālistus no 29 pasaules valstīm. Viņi diskutēs par to, kā uzlabot vēža skrīninga un profilakses efektivitāti visā Eiropā. -
“Es ticu tam, ka mūsu valsts būs stipra, ja mēs būsim vienoti,” tā intervijā Latvijas Radio pauž sociālajos tīklos zināmais blogeris Aleksejs Blaževičs.
Dzimis un ilgus dzīves gadus Aleksejs ir pavadījis Daugavpilī, vietā, kur latviešu valodu nav nācies tik plaši un bieži izmantot, jo to neesot bijis kur praktiski pielietot. Pārvācoties uz Rīgu, Aleksejs sācis darboties sociālajos tīklos, uzklausot cilvēkus un palīdzot viņiem risināt dažāda veida problēmas, kā, piemēram, pagalmu labiekārtošanu, pandusu ierīkošanu pie iestādēm, un citas. Dzīvojot Rīgā, viņam pavēries cits skats uz dzīvi, kas licis pārdomāt savas izvēles un pieņemt lēmumu apgūt latviešu valodu un to arī izmantot ikdienā.
Šobrīd Aleksejs veido saturu sociālajos tīklos gan latviešu, gan krievu valodā, un lai vēl vairāk apstiprinātu savu cieņu un patriotismu Latvijai – nesen izgājis arī Rezervistu militārās pamatapmācības kursu. -
Kiberuzbrukumi Latvijas uzņēmumiem nav bieži un tie ir labi aizsargāti, intervijā Latvijas Radio norādījis CERT.LV kiberdrošības eksperts Rūdolfs Ķelle. Uzņēmumiem ir jādomā par drošības pamatlietām.
Latvijas Radio vakar vēstīja, ka alkoholisko dzērienu ražotājs "Amber Beverage Group" piedzīvojis šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukumu, kura dēļ nopludināti uzņēmuma dati. Par notikušo ir ierosināts kriminālprocess -
19. septembrī pie Saeimas nama norisinās reto slimību pacientu dienasgrāmatas lasījumi. Tā cilvēki ar smagām un retām diagnozēm vēlas pievērst politiķu uzmanību ilgstošajam un samilzušajam finansējuma trūkumam šādu slimību ārstēšanai. Pasaulē ir apmēram septiņi tūkstoši reto slimību, Latvija ir apzinājusi 20 tūkstošus pacientu ar retām saslimšanām. Samilzušo naudas problēmu raksturo Reto slimību speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Skride.
-
Streiks ir galējais līdzeklis, lai reaģētu uz to, ka atbildīgās ministrijas un valdība kopumā, plānojot nākamā gada budžetu, nav iekļāvušas atalgojuma palielināšanu izglītības darbiniekiem, kā tas bijis plānots. To intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Česlavs Batņa (Apvienotais saraksts).
Viņš norādīja, ka sabiedrībai ir jāskaidro radusies situācija un ir aicinājums nākamā gada budžetu sākt veidot no nulles, pārskatot visus izdevumus.
-
Esot loģiski, ka bankas kritizē plānotās izmaiņas pensiju otrajā līmenī, jo bankām atņem pelņu, tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).
Lai īstenotu nodokļu reformu, koalīcija vienojusies viena procenta novirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu ministrija apgalvo, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Finanšu nozare ir pretējās domās, tostarp Latvijas Banka. Tā norādījusi, ka tas būs iedzīvotāju personīgā uzkrājuma zaudējums.
Latvijas Banka valdībai jau pirms gada piedāvājusi citus risinājumus, piemēram, virspeļņas nodokli bankām un pārskatīt to, kā bankas strādā ar pensiju portfeļiem.
Ir arī apritējis gads kopš strādā ''Jaunās Vienotības'' politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība. Šajā laikā valdībā divi ministri ir nomainījušies un, ja būs tāda nepieciešamība, premjere nekavēšoties nomainīt vēl kādu. Tas izriet no Siliņas sacītā raidījumā Labrīt.
Viņa atzina, ka smagums katrā ministrijā atšķiras, tāpēc ministri savā starpā nav salīdzināmi. Tomēr tagad saistībā ar Krievijas drona ielidošanu Latvijā biežāk pieminētajam aizsardzības ministram viņai pārmetumu neesot. Un līdzīgi arī viņa nekritizēšot finanšu ministru, kuram esot sarežģīts darbs un viņš darot, ko var izdarīt. -
Krāpšanās ar Eiropas Savienības līdzekļiem nav nišas noziegumi, bet gan noziedzības kodols, tā uzskata Eiropas Prokuratūras (EPPO) vadītāja Laura Kodruca Keveši. Viņa sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka šādi noziegumi Eiropas Savienībai ik gadu rada desmitiem miljardiem eiro lielus zaudējumus.
Keveši mudināja Latviju ieguldīt papildu resursus policijā un prokuratūrā, jo tas palīdzēs efektīvāk izmeklēt finanšu noziegumus un atgūt vairāk izkrāpto līdzekļu. -
Pirms gandrīz nedēļas Rēzeknes novada pierobežā atrastais Krievijas militārais drons, tā sprāgstvielu neitralizēšana un informācijas skopā sniegšana tuvējām pašvaldībām un sabiedrībai kopumā parādījusi trūkumus, kas liek mācīties. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Nacionālo bruņoto spēku Informācijas analīzes departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Tūtins.
Viņš gan par komunikāciju ar sabiedrību runāja izvairīgi, uzdodot pretjautājumu, vai katrs iedzīvotājs savās mobilajās iekārtās ir aktivizējis aplikāciju 112, kas krīzes situācijā ļautu uzrunāt sabiedrību. -
Baltijas valstu satiksmes ministri decembrī plāno vērsties pie Eiropas Komisijas jaunā transporta lietu komisāra, lai prasītu papildu naudu dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanai. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).
Baltijas ministru tikšanos viņš minēja kā galveno iemeslu, kādēļ aizvien nav sagatavots informatīvais ziņojums un pēdējā brīdī atcelta preses konference, kurā bija plānots sabiedrību informēt par būtiskajām projekta problēmām. -
Patlaban jau 19 pašvaldības, lielākoties Latgalē, vairs nespēj pildīt pamatfunkcijas bez papildu valsts naudas. Pirms gada kritiska finanšu situācija bija septiņās pašvaldībās. Tādu ainu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atklāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Saeimas atbildīgā komisija šodien, 11. septembrī, uzklausīs Pašvaldību savienības vēstījumu par situāciju pašvaldību budžetos. Kaminskis atzina, ka pašlaik jau vairāk nekā trešā daļa pašvaldību nespējot izpildīt valsts uzliktās funkcijas. -
Ar mērķi uzlabot Ziemeļeiropas iedzīvotāju un organizāciju spējas dabas katastrofu, terora, hibrīddraudu un militāro darbību gadījumā šodien, 10. septembrī, Rīgā tiks dibināta Ziemeļvalstu noturības - organizācija. Tā būs nevalstiskā organizācijas.
Lai sasniegtu mērķi - stiprināt ziemeļvalstu noturību, biedrībā apvienosies eksperti, universitātes un organizācijas, lai īstenotu mācības, sertifikāciju, stratēģisko komunikāciju un sabiedrības mobilizāciju un izglītošanu.
Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Ziemeļvalstu noturības organizācijas dibinātāju pārstāvis Jānis Vanags, iemesls tās izveidei bijis pēdējo gadu izmaiņas pasaulē. -
Situācija un neziņa par dzelzceļa projektu „Rail Baltica” ir pārsteidzoša. Tādu vērtējumu pauž bijušais Rīgas mērs un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (Saskaņa). Viņš intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka Rīgas vadīšanas laikā nav bijis šaubu par projekta nākotni, bet arī nav bijis iespēju to kaut kādā veidā pārbaudīt.
-
Lai gan Latvijā augsne jaunajiem zinātniekiem kļūst arvien labvēlīgāka, nozarē ir vērojama nestabilitāte – zinātniekiem tiek piedāvāti īstermiņa projekti, kas neveicina drošības un stabilitātes sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča. Viņasprāt, Latvijā ir jāattīsta zinātnieku sadarbība ar privāto un arī valsts sektoru, savukārt pārlieku liels satraukums par skolēnu zināšanām ir lieks, jo pastāv mūžizglītības iespējas.
Sintija Ambote: Kāda šobrīd ir tā augsne un vide jaunam zinātniekam? Varbūt pat tādam, kurš vēl pats ir students? Cik ļoti jauni prāti tiek virzīti uz zinātnieka profesiju? Vai ir tā sajūta, ka visā akadēmiskajā vidē un varbūt jau pat vidusskolas līmenī tam ir atbalsts un tas notiek mērķtiecīgi?
Antra Boča: Man ir viedoklis kā pētniecei. Protams, man ļoti interesētu, kā ir skolēniem un studentiem, bet no pētnieka viedokļa es teiktu, ka tiek virzīta ļoti. Ir diezgan liels atbalsts tieši, lai izstrādātu jau vidusskolā zinātniski pētnieciskos darbus. Tiek strādāts arvien vairāk ar to, ka arī pētnieki no universitātēm un pētniecības institūtiem iesaistās šo darbu izstrādē. Arī studiju laikā tiek piedāvātas arvien vairāk iespējas studentiem iesaistīties zinātniskajos projektos. Tā kā to iespēju kļūst arvien vairāk un vairāk.
Šeit gan jāsaka, ka ir atšķirības no tā, ko es esmu dzirdējusi. Eksaktajos priekšmetos ir vairāk šo projektu un vairāk šo iespēju, bet humanitārajos priekšmetos vai jomās, cik es saprotu, nav tik viegli. Projektu ir mazāk, un ir šīs jomu atšķirības. Bet kopumā es teiktu, ka iespējas pieaug. Un par jaunajiem zinātniekiem, par viņu iespējām Eiropas līmenī tiek ļoti domāts. Jo bija tāds periods, kad bija tā vecā akadēmiskā sistēma, un tad viņa strauji mainījās, un tie noteikumi nemainījās līdzi tik strauji, kā viņiem vajadzētu. Cilvēki bija izdeguši, nebija skaidrs, kādas ir karjeras iespējas.
Mēs ražojām doktorantus, bet kur tad viņiem pēc tam palikt? Tu esi ielicis tik daudz laika un enerģijas, un beigās izrādās – nevienam nevajag. Tad tagad tiek ļoti pie tā domāts, kur būs šo cilvēku iesaiste, kuriem ir doktora grāds.
Vai nu akadēmiskajā vidē, vai industrijā, vai publiskajā sektorā, un tiek meklētas arvien lielākas iespējas šai sinerģijai. -
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau iepriekš izteicies, ka gaidāmā apvienotā sabiedriskā medija valdes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums ir neatbilstīgi augsts. Bez tam – pēdējās dienās parādījušās arī runas par to, ka iespējams nepieciešams mainīt topošā medija saimniecisko formu no kapitālsabiedrības uz nodibinājumu. Kultūras ministre Agnese Lāce (Progresīvie) raidījumā “Labrīt” apliecināja, ka, lai arī visa šī viļņošānās notiek vien dažus mēnešus pirms būtu jāsāk strādāt jaunajam apvienotajam medijam, šobrīd pats galvenais ir noturēties pie plānotā apvienotā medija ieviešanas grafika.
Lāce arī norādīja, ka gaida no Sabiedrisko Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes skaidru redzējumu par apvienotā sabiedriskā medija darbības formu.
Minostre arī uzskata, ka mediju apvienošanas gaitā nebūtu jārunā tikai par valdes atalgojumu, bet arī pārējiem darbiniekiem. -
"Rail Baltica" turpina saņemt ievērojamu Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, taču jāņem vērā, ka projekta izmaksas, salīdzinot ar sākotnējiem aprēķiniem, ir daudzkārt pieaugušas, bet Eiropas starpsavienojuma instrumenta finansējums nav pieaudzis. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un Latvijas komisāra kandidāts nākamai Eiropas Komisijai Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība).
Viņš teica, ka kopējais apstiprinātais finansējuma apjoms līdz 2027. gadam ir nemainīgs un Latvijas valdībai jāmeklē iespējas samazināt "Rail Baltica" izmaksas.
Dombrovskis arī norādīja, ka pēdējos gados daudz strādāts ar Ukrainas atbalsta jautājumiem. Viņš personīgi strādājis gan ar finansiālo atbalstu, gan ar ekonomikas atbalstu. Pašreiz Ukrainai ir pagarināti atbalsta pasākumi tirdzniecības jomā, teica Dombrovskis.
Savukārt Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā būtiski būs jautājumi par Ukrainas lauksaimniecību kopējā lauksaimniecības politikā, minēja Dombrovskis. Viņš arī piekrita, ka Ukrainas spēja ražot lauksaimniecības produktus ir ievērojama. - Daha fazla göster
