Episoder

  • Kas ir ilgtspējÄ«gi ieguldÄ«jumi un apdroÅ”ināŔana?

    Kas ir ilgtspējÄ«gi ieguldÄ«jumi un apdrošināšana?

    · Skanošais

    Turpinot no visām pusēm aplÅ«kot ilgtspējÄ«gu finanÅ”u tematu, Å”ajā epizodē ielÅ«kojamies dziļāk, kas ir ilgtspējÄ«gi ieguldÄ«jumi un apdroÅ”ināŔana.

    Šoreiz uzzināsi:

    Kādi ieguldÄ«jumi ir pieejami Latvijā, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti?Kā atŔķirt ilgtspējÄ«gus ieguldÄ«jumus no neilgtspējÄ«giem?Kas ieguldÄ«tājam jāņem vērā par ilgtspējÄ«giem ieguldÄ«jumiem? Vai tiem ir kādas Ä«paÅ”as atŔķirÄ«bas, risku iezÄ«mes vai jebkas cits, salÄ«dzinot ar klasiskajiem finanÅ”u produktiem?Ko apdroÅ”inātāji Å”obrÄ«d dara un piedāvā ilgtspējas jomā Latvijā?Kas ir dzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔana ar uzkrājumu, un kā Ŕāds produkts var bÅ«t ilgtspējÄ«gs?

    TreÅ”ajā ilgtspējÄ«gām finansēm veltÄ«tajā epizodē Latvijas Bankas ilgtspējÄ«bas projektu vadÄ«tāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm ā€“ ApdroÅ”ināŔanas un pensiju uzraudzÄ«bas pārvaldes vadÄ«tāju Eviju Dunduri un galveno uzraudzÄ«bas eksperti Helēnu Skadiņu.

    Nākamajā raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodē, kas bÅ«s noslēdzoŔā par Å”o tematu, tuvāk iepazÄ«stināsim ar Latvijā paÅ”laik pieejamiem ilgtspējÄ«giem pensiju produktiem.

    Par iespējām ar savām finanÅ”u izvēlēm veidot ilgtspējÄ«gāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses

  • Kā aizņemties ilgtspējÄ«gi?

    Kā aizņemties ilgtspējīgi?

    · Skanošais

    Turpinot ilgtspējÄ«gu finanÅ”u tēmu, Å”ajā raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodē skaidrosim, kas ir zaļie kredÄ«ti.

    Sarunā iezÄ«mējam arvien pieaugoÅ”o sabiedrÄ«bas interesi un pieprasÄ«jumu saņemt zaļos kredÄ«tus un finanÅ”u pakalpojumus, piemēram, ēku renovācijai, elektroauto iegādei vai kādas energoefektÄ«vas tehnoloÄ£ijas uzstādÄ«Å”anai.

    Ekspertes stāsta: zaļo kredÄ«tu attÄ«stÄ«ba liecina, ka finanÅ”u nozare sāk apzināties savu lomu ilgtspējÄ«gas nākotnes veidoÅ”anā.

    Raidieraksta 2. epizodē Latvijas Bankas ilgtspējÄ«bas projektu vadÄ«tāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm ā€“ KredÄ«tiestāžu uzraudzÄ«bas pārvaldes TieŔās uzraudzÄ«bas daļas vadÄ«tāju Natāliju Koževņikovu un NozÄ«mÄ«go kredÄ«tiestāžu uzraudzÄ«bas daļas vecāko uzraudzÄ«bas eksperti Ievu Putrenieci.

    Uzzini vairāk par pieejamo atbalstu kredītiestāžu tīmekļa vietnēs vai, piemēram:

    EKII.LV - Atbalsta programmu iedzīvotājiem salīdzinājumsAizdevumi uzņēmumu energoefektivitātei vai ilgtspējai - AltumKredīta garantijas - Altum

    Raidierakstā pieminēto Eiropas Banku iestādes pārskatu atradīsi te.

    Divās nākamajās raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodēs par ilgtspējÄ«gām finansēm tuvāk iepazÄ«stināsim ar Latvijā paÅ”laik pieejamiem ilgtspējÄ«giem finanÅ”u produktiem: ilgtspējÄ«giem ieguldÄ«jumiem un apdroÅ”ināŔanu, kā arÄ« pensiju produktiem.

    Par iespējām ar savām finanÅ”u izvēlēm veidot ilgtspējÄ«gāku nākotni vairāk lasi vietnē naudasskola.lv.

  • Manglende episoder?

    Klik her for at forny feed.

  • Kas ir ilgtspējÄ«gas finanses?

    Kas ir ilgtspējīgas finanses?

    · Skanošais

    Pirmajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē, kas izskan Zemes stundas nedēļā, iezīmēsim, kas ir ilgtspējīgas finanses.

    Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodroÅ”inātu ilgtspējÄ«gu labklājÄ«bu ne tikai mÅ«su, bet arÄ« nākamajām paaudzēm, nepiecieÅ”amas apjomÄ«gas investÄ«cijas. Un te loma bÅ«s arÄ« privātajām investÄ«cijām, jo kopējo rezultātu var ietekmēt mÅ«su katra veiktās izvēles ieguldÄ«t ne tikai droÅ”i un pelnoÅ”i, bet arÄ« ņemot vērā ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldÄ«bas aspektiem.

    Å ajā sarunā ar piemēriem skaidrojam, kurus finanÅ”u produktus var uzskatÄ«t par ilgtspējÄ«giem un kā pārliecināties, ka tiem ir labvēlÄ«ga ietekme. ÄŖsi pieskaramies arÄ« svarÄ«gākajiem ilgtspējas terminiem, kurus ir noderÄ«gi zināt. Piemēram, ES taksonomija un zaļmaldināŔana.

    Raidierakstā Latvijas Bankas ilgtspējÄ«bas projektu vadÄ«tāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm ā€“ KredÄ«tiestāžu uzraudzÄ«bas pārvaldes TieŔās uzraudzÄ«bas daļas vadÄ«tāju Natāliju Koževņikovu un RegulējoÅ”o prasÄ«bu, analÄ«zes un metodoloÄ£ijas pārvaldes galveno metodikas eksperti SarmÄ«ti Glāzeri.

    Trijās nākamajās raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodēs par ilgtspējÄ«gām finansēm tuvāk iepazÄ«stināsim ar Latvijā paÅ”laik pieejamiem ilgtspējÄ«giem finanÅ”u produktiem: zaļajiem kredÄ«tiem, ilgtspējÄ«giem ieguldÄ«jumiem un apdroÅ”ināŔanu, kā arÄ« pensiju produktiem.

    Par iespējām ar savām finanÅ”u izvēlēm veidot ilgtspējÄ«gāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses

    #ZemesStunda
    #EarthHour
    #BiggestHourForEarth

  • Recepte ekonomikas izaugsmei: kas jādara, lai Latvijai izdotos?

    Recepte ekonomikas izaugsmei: kas jādara, lai Latvijai izdotos?

    · Skanošais

    Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstÄ«m izdodas, bet dažām nē? Ko var darÄ«t Latvija un arÄ« Eiropa? Un kāpēc Å”ie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus?

    Par to Å”ajā raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes PētniecÄ«bas daļas vadÄ«tājs Kārlis Vilerts sarunājas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, apkopojot Latvijas Bankas tautsaimniecÄ«bas konferencē gÅ«tās atziņas.

    Latvija neatkarÄ«bas laikā paveikusi ļoti daudz, un iedzÄ«votāju labklājÄ«ba bÅ«tiski augusi, bet pēdējos desmit gados labklājÄ«bas temps aug lēni, ir augsta nevienlÄ«dzÄ«ba. Tāpēc rodas jautājums ā€“ ko darÄ«t tālāk. Ir vairāki nozÄ«mÄ«gi faktori, taču jebkurai valstij, kura spējusi kļūt turÄ«ga, ir viens elements ā€“ tā ir darÄ«jusi.

    Vienlaikus nedrÄ«kst aizmirst, ka strukturālo pārmaiņu ietekme bÅ«s redzama pēc 5-10 gadiem. Taču, ja nedarÄ«sim tagad, tad pēc Å”iem 5-10 gadiem nekā nebÅ«s.

  • PelnÄ«tprasme #10: Makroekonomika un ieguldÄ«jumi

    Pelnītprasme #10: Makroekonomika un ieguldījumi

    · Skanošais

    Ekonomiskā attÄ«stÄ«ba ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslÄ«des. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldÄ«jumu veikÅ”anai, jo tad iespējams iegādāties aktÄ«vus par zemāku cenu.

    Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krÄ«zi un valda liela nenoteiktÄ«ba, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā Å”ajos apstākļos plānot savas finanses, pārskatÄ«t ieņēmumu un izdevumu sadaļas. Kopumā ir jādomā, ko darÄ«t citādāk nekā lÄ«dz Å”im, kādi Ŕī brīža risinājumi un lēmumi sniegs vērtÄ«gu atdevi ilgtermiņā.

    Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotā raidieraksta desmitajā epizodē runāsim ar diviem ekonomistiem, kuri spriedÄ«s, kā paÅ”reizējie notikumi pasaulē ietekmē Eiropas un Latvijas ekonomisko situāciju un ko darÄ«t iedzÄ«votājiem.

    Eksperti uzskata, ka ļoti svarÄ«gi vērtēt, kā nopelnÄ«t, jo ir bÅ«tiski uzkrāt un arÄ« investÄ«ciju iespējas noteikti ir jāizvērtē. SalÄ«dzinot ar situāciju pirms 20 gadiem, Å”obrÄ«d iespējas ieguldÄ«t savu naudu ir daudz plaŔākas ā€“ iespējams izvēlēties starp dažādiem aktÄ«vu veidiem un atrast sev piemērotākos ieguldÄ«jumus konkrētās nozarēs, turklāt tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba pavērusi iespējas ieguldÄ«jumus veikt ne tikai Latvijā, bet arÄ« tuvākās vai tālākās valstÄ«s.

    Raidījumā piedalās:

    - MārtiņŔ Kazāks, Latvijas Bankas prezidents,

    - Edmunds Rudzītis, FKTK finanŔu instrumentu tirgus vecākais uzraudzības eksperts.

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.

    Raidījuma ieraksts veikts 15.11.2022.

  • PelnÄ«tprasme #9: Kā aizsargāt savas tiesÄ«bas?

    Pelnītprasme #9: Kā aizsargāt savas tiesības?

    · Skanošais

    BrÄ«dÄ«, kad investori ir iegādājuÅ”ies akcijas, spēkā stājas vairāki akciju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas veidi, par kuriem daudzi pat nenojauÅ”.

    Nav svarÄ«gi, cik daudz akciju pieder katram akcionāram, arÄ« mazākuma akcionāriem ir pietiekami daudz iespēju, lai rosinātu pārmaiņas, piemēram, labāku korporatÄ«vo pārvaldÄ«bu kādā jomā, pieprasÄ«tu informāciju vai tās publisku atklāŔanu, sasauktu akcionāru sapulci vai sliktākā situācijā sniegtu trauksmes cēlēja ziņojumu.

    Akciju izvēles procesā nozīmīga loma ir arī korporatīvās pārvaldības principiem, ar kuriem, vērtējot biržās kotētu uzņēmumu akciju iegādi, var iepazīties Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā.

    Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotā raidieraksta devÄ«tajā epizodē runāsim ar diviem korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas ekspertiem, kuri pastāstÄ«s, kādas ir akcionāru tiesÄ«bas, kādi aspekti ir svarÄ«gi, lai aizsargātu tās, kam pievērst uzmanÄ«bu un kādas iespējas kādā situācijā izmantot.

    Raidījumā piedalās:

    - Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, Latvijas pārstāvniecības vadītājs,

    - Māris Vainovskis, zvērināts advokāts komerctiesÄ«bās un finanÅ”u tiesÄ«bās.

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.

  • PelnÄ«tprasme #8: Kāds ir sekmÄ«gs kapitāla tirgus dalÄ«bnieks?

    Pelnītprasme #8: Kāds ir sekmīgs kapitāla tirgus dalībnieks?

    · Skanošais

    LÄ«dzÄ«gi, kā vērtējot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzējus, arÄ« finanÅ”u tirgÅ«, izvēloties ieguldÄ«t lÄ«dzekļus uzņēmumu akcijās, nākamajiem akcionāriem ir bÅ«tiski vairāki aspekti. Piemēram, pārliecÄ«ba par biznesa niÅ”as ilgtspēju un biznesa modeli, kas nākotnē nesÄ«s peļņu gan uzņēmumam, gan investoram. Vēl viens no investoriem svarÄ«giem aspektiem ir uzņēmuma piedāvātās priekÅ”rocÄ«bas tā akciju Ä«paÅ”niekiem ā€“ vai tas ir tikai kapitāla pieaugums, vai arÄ« kādi papildu bonusi, piemēram, iespēja pirmajiem baudÄ«t jaunos produktus, sniegt atgriezenisko saiti.

    Eksperti uzskata, ka ļoti svarÄ«ga ir arÄ« regulāra komunikācija starp uzņēmumu un tā akcionāriem ā€“ gan organizējot tikÅ”anās reizes, gan arÄ« sÅ«tot informāciju e-pastā. ArÄ« Baltijas kapitāla tirgÅ« ienāk uzņēmumi, kuros strādā profesionāļi, kuru galvenais uzdevums ir rÅ«pēties par investoru attiecÄ«bām un komunikāciju, nodroÅ”inot kvalitatÄ«vu informācijas apmaiņu. BÅ«tiski ir apzināties, ka Ŕīs ir ilgtermiņa attiecÄ«bas. Raidieraksta dalÄ«bnieki saskata lÄ«dzÄ«bu ar laulÄ«bu, kurā sākotnēji ir "rozā briļļu" periods un aizrautÄ«ba, bet, kad tas pagaisis, svarÄ«gs ir atklātums, uzticÄ«ba un cieņa, kā arÄ« katrai pusei atŔķirÄ«gi, bet kopÄ«gi Ä«stenojami ilgtermiņa mērÄ·i.

    Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotā raidieraksta astotajā epizodē runāsim ar kapitāla tirgus ekspertu un uzņēmuma ā€“ kapitāla tirgus dalÄ«bnieka ā€“ vadÄ«tāju, kuri pastāstÄ«s, kādi aspekti ir svarÄ«gi, lai uzņēmums bÅ«tu veiksmÄ«gs investoru attiecÄ«bās.

    Raidījumā piedalās:
    Jānis VÄ«ba, "VIRÅ I ā€“ A" valdes priekÅ”sēdētājs,
    Ivars Bergmanis, investīciju baņķieris, LHV Bankas institucionālo tirgu vadītājs.
    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.

  • Kas notiek ar pensiju 2. lÄ«meņa fonda uzkrājumiem?

    Kas notiek ar pensiju 2. līmeņa fonda uzkrājumiem?

    · Skanošais

    Uzkrātais 2. lÄ«meņa pensijas kapitāls ekonomikas satricinājumos neaug, kā gribētos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kāpēc zeķē paturētais tomēr sarÅ«k vairāk, bet ieguldÄ«jumi gan obligācijās, gan akcijās ilgākā posmā pārsniedz inflāciju. Kāpēc 2. un 3. pensiju lÄ«meņa kapitālu iegulda ārzemju aktÄ«vos, ne Latvijā? MērÄ·is ir ne tikai nopelnÄ«t vairāk, bet arÄ« dažādot ieguldÄ«jumus, lai pensija nebÅ«tu atkarÄ«ga tikai no Latvijas tautsaimniecÄ«bas izaugsmes. Sistēma jau padarÄ«ta apsaimniekoÅ”anā lētāka un ieguldÄ«jumu politikā mazāk konservatÄ«va ā€“ jāturpina Ŕāda attÄ«stÄ«ba!

    Eiropas pensionÄ“Å”anās nedēļā piedāvājam sarunu ar Latvijas Bankas pētnieku Oļegu Tkačevu un ekonomistu Danu Å taermanu.

  • PelnÄ«tprasme #7: Privātā investora pirmie soļi ieguldÄ«jumu jomā

    Pelnītprasme #7: Privātā investora pirmie soļi ieguldījumu jomā

    · Skanošais

    Privātajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domā spert pirmos soļus ieguldÄ«jumu jomā, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarÄ«Å”u pareizi, vai man ir pietiekami daudz lÄ«dzekļu, lai ieguldÄ«tu, vai varu sākt ar mazu summu. Nav Ä«sti skaidrs, kas jādara, lai bÅ«tu sakārtotas attiecÄ«bas ar finanÅ”u iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu mirklÄ«, kad no investÄ«cijām gÅ«st peļņu.

    Sākot investēt, rodas jautājums, kuras akcijas iegādāties, vai ir vērts ieguldÄ«t vietējā kapitāla tirgÅ« ā€“ Latvijā un Baltijā. Kādam, pirms viņŔ kļūst par investoru, ir pārdomas, vai bÅ«s iespējams pietiekami bieži veltÄ«t laiku un sekot lÄ«dzi savam investÄ«ciju portfelim, izmaiņām tajā.

    Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotā raidieraksta septÄ«tajā epizodē runāsim ar divām privātajām investorēm, kuras pirmās akcijas iegādājuŔās bez iepriekŔējām zināŔanām. RaidÄ«juma vieŔņas dalÄ«sies personÄ«gajā pieredzē, kādas bijuÅ”as iesācēju kļūmes, kā arÄ« iezÄ«mēs, kas, viņuprāt, jāņem vērā, lai sāktu investēt.

    Raidierakstā bÅ«s iespēja arÄ« uzzināt praktiskas lietas, piemēram, par ieguldÄ«jumu kontu un atŔķirÄ«bām starp privātpersonu un uzņēmumu ieguldÄ«jumu kontiem, peļņas veidiem un nodokļu sistēmu.

    Raidījumā piedalās:
    Rudīte Spakovska, investore, Latvijas Televīzijas redaktore, Latvijas Radio raidījuma "Pievienotā vērtība" veidotāja,
    Anete Marhele, investore, Eversheds Schutherland Bitāns Nodokļu prakses grupas vadītāja.
    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.

  • PelnÄ«tprasme #6: AlternatÄ«vie ieguldÄ«jumi: nekustamais Ä«paÅ”ums un māksla

    PelnÄ«tprasme #6: AlternatÄ«vie ieguldÄ«jumi: nekustamais Ä«pašums un māksla

    · Skanošais

    Raidieraksta ā€œPelnÄ«tprasmeā€ sestajā epizodē vērtēsim divus alternatÄ«vus ieguldÄ«Å”anas veidus: ieguldÄ«jumus nekustamajā Ä«paÅ”umā un mākslas priekÅ”metos. Raidieraksta laikā tā viesi ik pa laikam nonāk pie secinājuma, ka gan zeme un nekustamais Ä«paÅ”ums, gan arÄ« dažādi mākslas priekÅ”meti jau izsenis ā€“ krietni pirms vērtspapÄ«ru raÅ”anās ā€“ ir uzskatÄ«ti par lietderÄ«gu veidu, kā saglabāt un vairot savu labklājÄ«bu.

    Pēc FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas pasÅ«tÄ«juma veiktās aptaujas dati rāda, ka 85% respondentu vērtējumā labākais finansiālo uzkrājumu glabāŔanas veids ir ieguldÄ«jumi nekustamajā Ä«paÅ”umā, savukārt ieguldÄ«jumus mākslas priekÅ”metos par labu ieguldÄ«jumu veidu atzÄ«st 51% aptaujāto.

    Sarunas laikā tiek kliedēti daži sabiedrÄ«bā diezgan bieži izplatÄ«ti mÄ«ti par nekustamā Ä«paÅ”uma un mākslas priekÅ”metu iegādi. KopÄ«gi vērtēti arÄ« dažādi citi aspekti: vai un kā iespējams pelnÄ«t, ieguldot savus brÄ«vos lÄ«dzekļus nekustamajā Ä«paÅ”umā un vērtÄ«gos mākslas priekÅ”metos. Tāpat tiek runāts par to, kas veido mākslas priekÅ”metu un nekustamā Ä«paÅ”uma vērtÄ«bu un kādi riski ir jāvērtē Å”ajās jomās.

    Raidījumā piedalās:

    Harijs Švarcs, SG Capital Partners dibinātājs

    Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.


  • PelnÄ«tprasme #5: Kam pievērst uzmanÄ«bu ieguldot?

    Pelnītprasme #5: Kam pievērst uzmanību ieguldot?

    · Skanošais

    Raidieraksta ā€œPelnÄ«tprasmeā€ piektajā epizodē plaŔāk spriedÄ«sim par to, kam pievērst uzmanÄ«bu ieguldot. Viens no svarÄ«giem ieguldÄ«Å”anas aspektiem nenoliedzami ir risku izvērtējums. Raidieraksta viesi atklās, kā vērtēt riskus, kur meklēt informāciju, kā to izmantot un interpretēt.

    Vides, sociālie un pārvaldÄ«bas (ESG) aspekti mÅ«sdienās ir ļoti bÅ«tiski gan uzņēmumu darbÄ«bas stratēģijās, gan arÄ« ieguldÄ«jumu risku vērtÄ“Å”anā. Raidieraksta viesi atklāj, ka tuvākajā laikā vides jomā sagaidāms strikts regulējums piesārņojoŔām nozarēm, tāpēc tas jāņem vērā, vērtējot arÄ« ieguldÄ«jumu riskus. ArÄ« pārvaldÄ«bas un sociālie aspekti ir vienlÄ«dz bÅ«tiski.

    Kopumā prasmÄ«gs ieguldÄ«tājs ir tāds, kurÅ” interesējas par notikumiem, lasa ziņas, nebÄ«stas no sarežģītākas informācijas analizÄ“Å”anas, piemēram, prospektiem, un ir apveltÄ«ts ar kritisko domāŔanu. Raidierakstā klausies plaŔāk!

    Raidījumā piedalās:
    Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes locekle
    Evija Tambaka, Swedbank Grupas mērÄ·u noteikÅ”anas vadÄ«tāja

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.

  • "PelnÄ«tprasme" #4: IeguldÄ«jumu portfeļa izveide

    · Skanošais

    Å ajā raidieraksta epizodē runāsim jau par krietni praktiskākiem jautājumiem: kā izveidot savu ieguldÄ«jumu portfeli atbilstoÅ”i savai pieredzei, cik aktÄ«vu ieguldÄ«jumu stratēģiju izvēlēties, kādus vērtspapÄ«rus iegādāties un kā diversificēt riskus?

    KopÄ«gi ar raidÄ«juma viesiem meklēsim atbildes, kādam jābÅ«t ieguldÄ«jumu portfelim, lai naktÄ«s varētu mierÄ«gi gulēt. Kādi ieguldÄ«jumu veidi ir piemēroti iesācējiem un kā pakāpeniski kļūt par prasmÄ«gāku ieguldÄ«tāju, paplaÅ”inot ieguldÄ«jumu portfeli un mainot tā struktÅ«ru. Variāciju ir daudz un katram savas priekÅ”rocÄ«bas un trÅ«kumi. Raidierakstā diskutēsim arÄ« par to, kādam termiņam izvirzÄ«t ieguldÄ«jumu mērÄ·i un kad to novērtēt. RaidÄ«juma viesi vērsa uzmanÄ«bu arÄ« uz to, cik svarÄ«ga ir risku noteikÅ”ana un kā riskus vajadzētu diversificēt. Daudz vērtÄ«gas informācijas un praktisku, pieredzē balstÄ«tu atziņu.

    Raidījumā piedalās:

    Jānis Libeks, AS ā€œAlpinox Qualityā€ partneris

    Elīna Piebalga, SEB "Private Banking" pārvaldes vadītāja.

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.

  • Einars RepÅ”e par Latvijas Bankas likumu, lata sižetiskajiem risinājumiem

    Einars Repše par Latvijas Bankas likumu, lata sižetiskajiem risinājumiem

    · Skanošais

    Einars RepÅ”e, Latvijas Bankas prezidents (1991ā€“2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu GrāvÄ«ti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunoÅ”anas posmu un saviem lÄ«dzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldÄ«jumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.

    Šī ir sarunas 3. daļa, kurā tiek runāts par:
    šŸ”µ Latvijas Bankas likuma tapÅ”anu un Vācijas padomu neatkarÄ«gas, uz naudas stabilitāti orientētas centrālas bankas izveidē, naudas krātuves bÅ«vē.
    šŸ”µ Lata piesaisti SDR ā€“ ieteikumu no monetāro sistēmu pārzinātāja, ASV ekonomista Jura VÄ«ksniņa.
    šŸ”µ Latvijas komercbanku sistēmas izveidi un padomju raugu.
    šŸ”µ Latvijas atjaunojamās naudas sižetisko risinājumu meklējumiem.

  • Einars RepÅ”e atceras, kā tapa neatkarÄ«ga centrālā banka brÄ«vā valstÄ«

    Einars Repše atceras, kā tapa neatkarÄ«ga centrālā banka brÄ«vā valstÄ«

    · Skanošais

    Einars RepÅ”e, Latvijas Bankas prezidents (1991ā€“2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu GrāvÄ«ti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunoÅ”anas posmu un saviem lÄ«dzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldÄ«jumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.

    Šī ir sarunas 2. daļa, kurā tiek runāts par:
    šŸ”µ Starpbanku norēķinu reformÄ“Å”anu, bezskaidrās naudas apriti, personāliem datoriem ekonomikas procesu modelÄ“Å”anai, veidojot modernu banku tirgus ekonomikai.
    šŸ”µ Galveno grāmatvedi Antoniju Silenieci, Latvijas Bankas padomes kolēģi ā€“ Tautas frontes un Atmodas laiku darbinieci, ekonomisti ValentÄ«nu Zeili, datorzinātnieku Hariju BuÅ”u, uzņēmēju BrunisRubesu.

    Turpinājums sekos!

  • PelnÄ«tprasme #3: IeguldÄ«jumu lēmumi: racionāli vai emocionāli?

    Pelnītprasme #3: Ieguldījumu lēmumi: racionāli vai emocionāli?

    · Skanošais

    UzvedÄ«bas ekonomika ir zinātnes joma, kas pēta, kā dažādi psiholoÄ£iski, sociālie vai citi faktori ietekmē cilvēku finanÅ”u lēmumus un uzvedÄ«bu. PētÄ«jumu atziņas pārsteidz, atklājot, piemēram to, cik daudz lēmumus ietekmē emocijas.

    Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotā raidieraksta ā€œPelnÄ«tprasmeā€ treÅ”ajā epizodē runāsim par to, vai investÄ«ciju lēmumi ir racionāli un cik liela ietekme un loma ir emocijām. Kam uzticamies, kas mÅ«s ietekmē un kā spējam pārvarēt akciju vērtÄ«bu kritumu un ko mācāmies no savām kļūdām.

    Å Ä« raidieraksta epizode ir Ä«paÅ”i vērtÄ«ga, jo viesi atklāj savu personÄ«go pieredzi un atziņas, kā arÄ« dalās ar padomiem, kas nereti pat pārsteidz. RaidÄ«jumu caurstrāvo atziņa ā€“ ieguldÄ«jumu jomā nevajag ļauties populārajām tendencēm, kam seko daudzi. Kā izskan raidierakstā ā€“ ja par to runā visa RÄ«ga un ieguldÄ«t konkrētajā uzņēmumā iesaka taksists, visticamāk, tas vairs nav pareizais virziens, kurā doties.

    Raidierakstā piedalās:

    Karīna Kulberga, Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāja

    Andrejs Martinovs, INVL Asset Management valdes priekÅ”sēdētājs

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.


  • Einars RepÅ”e par priekÅ”darbiem Latvijas Bankas atjaunoÅ”anai

    Einars Repše par priekšdarbiem Latvijas Bankas atjaunošanai

    · Skanošais

    Einars RepÅ”e, Latvijas Bankas prezidents (1991ā€“2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu GrāvÄ«ti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunoÅ”anas posmu un saviem lÄ«dzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldÄ«jumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.

    Å Ä« ir sarunas 1. daļa, kurā Ŕādas tēmas:
    šŸ”µ Pie Latvijas Bankas pārtapÅ”anas deviņdesmitajos godam strādājuÅ”i vairāki simti cilvēku. Cieņa un paldies visiem, ja arÄ« katru vārdā nepiesaucam!
    šŸ”µ VeiksmÄ«gi demontēta padomju plānsaimniecÄ«bu apkalpojoÅ”a kārtÄ«ba, ne dienu nepārtraucot nodroÅ”ināt naudas apriti tautsaimniecÄ«bā.
    šŸ”µ PriekÅ”darbi, kas pārejai uz neatkarÄ«gu modernu centrālo banku tika veikti vēl pirms Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas, bija centrālās bankas pārņemÅ”ana no PSRS valsts bankas: skaidras naudas aprite, pāreja uz Latvijas rubli kā pagaidu naudu, personāla komplektÄ“Å”ana.
    šŸ”µ Prezidenta vietnieks Alfrēds Bergs-Bergmanis.

    Turpinājums sekos!

  • PelnÄ«tprasme #2: Latvijas investoru kopienas

    Pelnītprasme #2: Latvijas investoru kopienas

    · Skanošais

    Dažādās dzÄ«ves situācijās mÅ«s visus interesē citu cilvēku viedokļi un pieredze. InvestÄ«cijas nav izņēmums. Tomēr Latvijā esam diezgan kÅ«tri uzzināt citu pieredzi investÄ«ciju jomā, bet jo Ä«paÅ”i ā€“ dalÄ«ties ar savu.

    Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotā raidieraksta ā€œPelnÄ«tprasmeā€ otrajā epizodē runāsim par to, kas ir investoru kopienas, kādas tās var bÅ«t un kādus ieguvumus var sagaidÄ«t, iesaistoties tajās. Uzzināsim, kādās investoru kopienās paÅ”laik Latvijas ieguldÄ«tājiem ir iespēja iesaistÄ«ties un kādi ir ekspertu novērojumi un ieteikumi, par norisēm tajās.

    Raidieraksta dalÄ«bnieki norāda, cik vērtÄ«gi ieguldÄ«jumu jomā ir iegÅ«t vispusÄ«gu skatu uz norisēm investÄ«ciju jomā, neieslÄ«gstot tikai savā informācijas ā€œburbulÄ«ā€ un napaļaujoties uz vienpusÄ«gu vērtējumu. Tāpat bÅ«tiski noŔķirt, publisku viedokli par investÄ«cijām un negatÄ«vu vērtējumu par konkrētu uzņēmumu vai tā darbÄ«bu. Tas parasti nav viens un tas pats.

    Raidījumā piedalās:

    Valters Vestmanis, "Neatkarīgais investors" dibinātājs

    Kaspars Peisenieks, "Investoru Klubs" izpilddirektors

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.


  • PelnÄ«tprasme #1: Latvijas iedzÄ«votāju ieguldÄ«Å”anas paradumi

    PelnÄ«tprasme #1: Latvijas iedzÄ«votāju ieguldÄ«šanas paradumi

    · Skanošais

    FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas un SKDS veiktā aptauja rāda, ka Latvijas iedzÄ«votāju zināŔanas par ieguldÄ«jumiem kopumā ir labas, bet viņi aizvien vilcinās tās pielietot savā ikdienā, lai ieguldÄ«tu uzkrājumus ar mērÄ·i pelnÄ«t ilgtermiņā.

    Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotā raidieraksta ā€œPelnÄ«tprasmeā€ pirmajā epizodē iepazÄ«simies ar nesen veiktās socioloÄ£iskās aptaujas rezultātiem, kā Latvijas iedzÄ«votāji rÄ«kojas ar brÄ«vajiem finanÅ”u lÄ«dzekļiem, vai un kur tos iegulda. Sarunas laikā vērtēsim arÄ« izaicinājumus, ar kuriem saskaras tie Latvijas iedzÄ«votāji, kuri varētu ieguldÄ«t.

    Raidieraksta dalÄ«bnieki uzsver, kādēļ ir jādomā un jārunā par uzkrājumiem un ieguldÄ«jumiem arÄ« brÄ«dÄ«, kad pasaulē valda liela nenoteiktÄ«ba un daļa sabiedrÄ«bas domā, ka Å”is nav Ä«stais mirklis droÅ”iem ieguldÄ«jumiem. NenoteiktÄ«ba ir bijusi klātesoÅ”a jebkuros laikos, vienmēr ir bijuÅ”i aktÄ«vi, kuros ieguldÄ«t ir riskantāk, bet ir jāvērtē katra individuālās vēlmes un tas, vai ir plānots iegÅ«t peļņu Ä«stermiņā vai ilgtermiņā. SvarÄ«gi atcerēties ā€“ katrā krÄ«zē ir iespēja. Tā tas ir arÄ« ieguldÄ«jumu jomā.

    Raidījumā piedalās:

    Santa Purgaile, FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas priekÅ”sēdētāja

    Arnis KaktiņŔ, SKDS direktors

    Sarunu vada FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecākais eksperts Ä¢irts Dubkēvičs.

  • Lielpilsētas (5): Vai RÄ«gas ekonomika attÄ«stās par lēnu?

    Lielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?

    · Skanošais

    Å ajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rÄ«dziniekiem veicas ar labklājÄ«bas pieaugumu. KopÅ” gadsimta sākuma rÄ«dzinieki kļuvuÅ”i gandrÄ«z trÄ«sreiz bagātāki. RÄ«gas ekonomika aug straujāk gan par Latvijas ekonomiku, gan par Eiropas SavienÄ«bas ekonomiku. Taču Viļņa un Tallina attÄ«stās vēl straujāk. Ar paÅ”reizējo attÄ«stÄ«bas tempu Viļņas un Tallinas ienākumu lÄ«meni RÄ«ga nesasniegs nekad.

    Ar Oļega rakstu par Rīgas ekonomisko attīstību varat iepazīties: Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu? | Raksti | Makroekonomika

    26.04.2022. plkst. 14.00 aicinām sekot lÄ«dzi Ekspertu sarunai par RÄ«gas attÄ«stÄ«bas jautājumiem. Vairāk informācijas un tieÅ”raide: Ekspertu saruna: Kā RÄ«gai nezaudēt Baltijas sacensÄ«bā un atgÅ«t Eiropas metropoles statusu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika

  • Lielpilsētas (4): Vai RÄ«ga ir labi pārvaldÄ«tā pilsēta?

    Lielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?

    · Skanošais

    Å ajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldÄ«bas kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimÄ«gai pilsētai. RÄ«dzinieki ir mazāk apmierināti ar pilsētas pārvaldÄ«bas kvalitāti nekā Tallinas un Viļņas iedzÄ«votāji. Turklāt visās jomās. RÄ«dzinieku skatÄ«jumā korupcijas apjoms RÄ«gas domē pēc vēlÄ“Å”anām samazinās. Taču nepiecieÅ”ams turpmākais progress.

    Ar Oļega rakstu par Rīgas pārvaldību varat iepazīties: Vai Rīga ir labi pārvaldīta pilsēta? | Raksti | Makroekonomika

    26.04.2022. plkst. 14.00 aicinām sekot lÄ«dzi Ekspertu sarunai par RÄ«gas attÄ«stÄ«bas jautājumiem. Vairāk informācijas un tieÅ”raide: Ekspertu saruna: Kā RÄ«gai nezaudēt Baltijas sacensÄ«bā un atgÅ«t Eiropas metropoles statusu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika

  • Vis mere