Episodes
-
Turpinot no visÄm pusÄm aplÅ«kot ilgtspÄjÄ«gu finanÅ”u tematu, Å”ajÄ epizodÄ ielÅ«kojamies dziļÄk, kas ir ilgtspÄjÄ«gi ieguldÄ«jumi un apdroÅ”inÄÅ”ana.
Å oreiz uzzinÄsi:
KÄdi ieguldÄ«jumi ir pieejami LatvijÄ, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti?KÄ atŔķirt ilgtspÄjÄ«gus ieguldÄ«jumus no neilgtspÄjÄ«giem?Kas ieguldÄ«tÄjam jÄÅem vÄrÄ par ilgtspÄjÄ«giem ieguldÄ«jumiem? Vai tiem ir kÄdas Ä«paÅ”as atŔķirÄ«bas, risku iezÄ«mes vai jebkas cits, salÄ«dzinot ar klasiskajiem finanÅ”u produktiem?Ko apdroÅ”inÄtÄji Å”obrÄ«d dara un piedÄvÄ ilgtspÄjas jomÄ LatvijÄ?Kas ir dzÄ«vÄ«bas apdroÅ”inÄÅ”ana ar uzkrÄjumu, un kÄ Å”Äds produkts var bÅ«t ilgtspÄjÄ«gs?TreÅ”ajÄ ilgtspÄjÄ«gÄm finansÄm veltÄ«tajÄ epizodÄ Latvijas Bankas ilgtspÄjÄ«bas projektu vadÄ«tÄja Laura Treimane sarunÄjas ar kolÄÄ£Äm ā ApdroÅ”inÄÅ”anas un pensiju uzraudzÄ«bas pÄrvaldes vadÄ«tÄju Eviju Dunduri un galveno uzraudzÄ«bas eksperti HelÄnu SkadiÅu.
NÄkamajÄ raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodÄ, kas bÅ«s noslÄdzoÅ”Ä par Å”o tematu, tuvÄk iepazÄ«stinÄsim ar LatvijÄ paÅ”laik pieejamiem ilgtspÄjÄ«giem pensiju produktiem.
Par iespÄjÄm ar savÄm finanÅ”u izvÄlÄm veidot ilgtspÄjÄ«gÄku nÄkotni vairÄk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses
-
Turpinot ilgtspÄjÄ«gu finanÅ”u tÄmu, Å”ajÄ raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodÄ skaidrosim, kas ir zaļie kredÄ«ti.
SarunÄ iezÄ«mÄjam arvien pieaugoÅ”o sabiedrÄ«bas interesi un pieprasÄ«jumu saÅemt zaļos kredÄ«tus un finanÅ”u pakalpojumus, piemÄram, Äku renovÄcijai, elektroauto iegÄdei vai kÄdas energoefektÄ«vas tehnoloÄ£ijas uzstÄdÄ«Å”anai.
Ekspertes stÄsta: zaļo kredÄ«tu attÄ«stÄ«ba liecina, ka finanÅ”u nozare sÄk apzinÄties savu lomu ilgtspÄjÄ«gas nÄkotnes veidoÅ”anÄ.Raidieraksta 2. epizodÄ Latvijas Bankas ilgtspÄjÄ«bas projektu vadÄ«tÄja Laura Treimane sarunÄjas ar kolÄÄ£Äm ā KredÄ«tiestÄžu uzraudzÄ«bas pÄrvaldes TieÅ”Äs uzraudzÄ«bas daļas vadÄ«tÄju NatÄliju KoževÅikovu un NozÄ«mÄ«go kredÄ«tiestÄžu uzraudzÄ«bas daļas vecÄko uzraudzÄ«bas eksperti Ievu Putrenieci.
Uzzini vairÄk par pieejamo atbalstu kredÄ«tiestÄžu tÄ«mekļa vietnÄs vai, piemÄram:
EKII.LV - Atbalsta programmu iedzÄ«votÄjiem salÄ«dzinÄjumsAizdevumi uzÅÄmumu energoefektivitÄtei vai ilgtspÄjai - AltumKredÄ«ta garantijas - AltumRaidierakstÄ pieminÄto Eiropas Banku iestÄdes pÄrskatu atradÄ«si te.
DivÄs nÄkamajÄs raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodÄs par ilgtspÄjÄ«gÄm finansÄm tuvÄk iepazÄ«stinÄsim ar LatvijÄ paÅ”laik pieejamiem ilgtspÄjÄ«giem finanÅ”u produktiem: ilgtspÄjÄ«giem ieguldÄ«jumiem un apdroÅ”inÄÅ”anu, kÄ arÄ« pensiju produktiem.
Par iespÄjÄm ar savÄm finanÅ”u izvÄlÄm veidot ilgtspÄjÄ«gÄku nÄkotni vairÄk lasi vietnÄ naudasskola.lv.
-
Episodes manquant?
-
PirmajÄ ilgtspÄjÄ«gÄm finansÄm veltÄ«tajÄ epizodÄ, kas izskan Zemes stundas nedÄļÄ, iezÄ«mÄsim, kas ir ilgtspÄjÄ«gas finanses.
Lai sasniegtu klimatneitralitÄti un nodroÅ”inÄtu ilgtspÄjÄ«gu labklÄjÄ«bu ne tikai mÅ«su, bet arÄ« nÄkamajÄm paaudzÄm, nepiecieÅ”amas apjomÄ«gas investÄ«cijas. Un te loma bÅ«s arÄ« privÄtajÄm investÄ«cijÄm, jo kopÄjo rezultÄtu var ietekmÄt mÅ«su katra veiktÄs izvÄles ieguldÄ«t ne tikai droÅ”i un pelnoÅ”i, bet arÄ« Åemot vÄrÄ ietekmi uz vides, sociÄlajiem un pÄrvaldÄ«bas aspektiem.
Å ajÄ sarunÄ ar piemÄriem skaidrojam, kurus finanÅ”u produktus var uzskatÄ«t par ilgtspÄjÄ«giem un kÄ pÄrliecinÄties, ka tiem ir labvÄlÄ«ga ietekme. ÄŖsi pieskaramies arÄ« svarÄ«gÄkajiem ilgtspÄjas terminiem, kurus ir noderÄ«gi zinÄt. PiemÄram, ES taksonomija un zaļmaldinÄÅ”ana.
RaidierakstÄ Latvijas Bankas ilgtspÄjÄ«bas projektu vadÄ«tÄja Laura Treimane sarunÄjas ar kolÄÄ£Äm ā KredÄ«tiestÄžu uzraudzÄ«bas pÄrvaldes TieÅ”Äs uzraudzÄ«bas daļas vadÄ«tÄju NatÄliju KoževÅikovu un RegulÄjoÅ”o prasÄ«bu, analÄ«zes un metodoloÄ£ijas pÄrvaldes galveno metodikas eksperti SarmÄ«ti GlÄzeri.
TrijÄs nÄkamajÄs raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodÄs par ilgtspÄjÄ«gÄm finansÄm tuvÄk iepazÄ«stinÄsim ar LatvijÄ paÅ”laik pieejamiem ilgtspÄjÄ«giem finanÅ”u produktiem: zaļajiem kredÄ«tiem, ilgtspÄjÄ«giem ieguldÄ«jumiem un apdroÅ”inÄÅ”anu, kÄ arÄ« pensiju produktiem.
Par iespÄjÄm ar savÄm finanÅ”u izvÄlÄm veidot ilgtspÄjÄ«gÄku nÄkotni vairÄk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses
#ZemesStunda
#EarthHour
#BiggestHourForEarth -
Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. DažÄdi eksperti uzsver dažÄdus faktorus. KÄpÄc dažÄm valstÄ«m izdodas, bet dažÄm nÄ? Ko var darÄ«t Latvija un arÄ« Eiropa? Un kÄpÄc Å”ie jautÄjumi nodarbina centrÄlÄs bankas ekspertu prÄtus?
Par to Å”ajÄ raidieraksta "SkanoÅ”ais" epizodÄ Latvijas Bankas MonetÄrÄs politikas pÄrvaldes PÄtniecÄ«bas daļas vadÄ«tÄjs KÄrlis Vilerts sarunÄjas ar Latvijas Bankas prezidentu MÄrtiÅu KazÄku, apkopojot Latvijas Bankas tautsaimniecÄ«bas konferencÄ gÅ«tÄs atziÅas.
Latvija neatkarÄ«bas laikÄ paveikusi ļoti daudz, un iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«ba bÅ«tiski augusi, bet pÄdÄjos desmit gados labklÄjÄ«bas temps aug lÄni, ir augsta nevienlÄ«dzÄ«ba. TÄpÄc rodas jautÄjums ā ko darÄ«t tÄlÄk. Ir vairÄki nozÄ«mÄ«gi faktori, taÄu jebkurai valstij, kura spÄjusi kļūt turÄ«ga, ir viens elements ā tÄ ir darÄ«jusi.
Vienlaikus nedrÄ«kst aizmirst, ka strukturÄlo pÄrmaiÅu ietekme bÅ«s redzama pÄc 5-10 gadiem. TaÄu, ja nedarÄ«sim tagad, tad pÄc Å”iem 5-10 gadiem nekÄ nebÅ«s.
-
EkonomiskÄ attÄ«stÄ«ba ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslÄ«des. Krīžu laiks bieži vien ir labÄkais laiks ieguldÄ«jumu veikÅ”anai, jo tad iespÄjams iegÄdÄties aktÄ«vus par zemÄku cenu.
LaikÄ, kad LatvijÄ ik dienas diskutÄ par inflÄciju un energoresursu krÄ«zi un valda liela nenoteiktÄ«ba, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jÄmeklÄ risinÄjumi, kÄ Å”ajos apstÄkļos plÄnot savas finanses, pÄrskatÄ«t ieÅÄmumu un izdevumu sadaļas. KopumÄ ir jÄdomÄ, ko darÄ«t citÄdÄk nekÄ lÄ«dz Å”im, kÄdi Ŕī brīža risinÄjumi un lÄmumi sniegs vÄrtÄ«gu atdevi ilgtermiÅÄ.
Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotÄ raidieraksta desmitajÄ epizodÄ runÄsim ar diviem ekonomistiem, kuri spriedÄ«s, kÄ paÅ”reizÄjie notikumi pasaulÄ ietekmÄ Eiropas un Latvijas ekonomisko situÄciju un ko darÄ«t iedzÄ«votÄjiem.
Eksperti uzskata, ka ļoti svarÄ«gi vÄrtÄt, kÄ nopelnÄ«t, jo ir bÅ«tiski uzkrÄt un arÄ« investÄ«ciju iespÄjas noteikti ir jÄizvÄrtÄ. SalÄ«dzinot ar situÄciju pirms 20 gadiem, Å”obrÄ«d iespÄjas ieguldÄ«t savu naudu ir daudz plaÅ”Äkas ā iespÄjams izvÄlÄties starp dažÄdiem aktÄ«vu veidiem un atrast sev piemÄrotÄkos ieguldÄ«jumus konkrÄtÄs nozarÄs, turklÄt tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«ba pavÄrusi iespÄjas ieguldÄ«jumus veikt ne tikai LatvijÄ, bet arÄ« tuvÄkÄs vai tÄlÄkÄs valstÄ«s.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
- MÄrtiÅÅ” KazÄks, Latvijas Bankas prezidents,
- Edmunds RudzÄ«tis, FKTK finanÅ”u instrumentu tirgus vecÄkais uzraudzÄ«bas eksperts.
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
Raidījuma ieraksts veikts 15.11.2022.
-
BrÄ«dÄ«, kad investori ir iegÄdÄjuÅ”ies akcijas, spÄkÄ stÄjas vairÄki akciju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas veidi, par kuriem daudzi pat nenojauÅ”.
Nav svarÄ«gi, cik daudz akciju pieder katram akcionÄram, arÄ« mazÄkuma akcionÄriem ir pietiekami daudz iespÄju, lai rosinÄtu pÄrmaiÅas, piemÄram, labÄku korporatÄ«vo pÄrvaldÄ«bu kÄdÄ jomÄ, pieprasÄ«tu informÄciju vai tÄs publisku atklÄÅ”anu, sasauktu akcionÄru sapulci vai sliktÄkÄ situÄcijÄ sniegtu trauksmes cÄlÄja ziÅojumu.
Akciju izvÄles procesÄ nozÄ«mÄ«ga loma ir arÄ« korporatÄ«vÄs pÄrvaldÄ«bas principiem, ar kuriem, vÄrtÄjot biržÄs kotÄtu uzÅÄmumu akciju iegÄdi, var iepazÄ«ties Latvijas KorporatÄ«vÄs pÄrvaldÄ«bas kodeksÄ.
Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotÄ raidieraksta devÄ«tajÄ epizodÄ runÄsim ar diviem korporatÄ«vÄs pÄrvaldÄ«bas ekspertiem, kuri pastÄstÄ«s, kÄdas ir akcionÄru tiesÄ«bas, kÄdi aspekti ir svarÄ«gi, lai aizsargÄtu tÄs, kam pievÄrst uzmanÄ«bu un kÄdas iespÄjas kÄdÄ situÄcijÄ izmantot.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
- Andris Grafs, Baltijas KorporatÄ«vÄs pÄrvaldÄ«bas institÅ«ta viceprezidents, Latvijas pÄrstÄvniecÄ«bas vadÄ«tÄjs,
- MÄris Vainovskis, zvÄrinÄts advokÄts komerctiesÄ«bÄs un finanÅ”u tiesÄ«bÄs.
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
-
LÄ«dzÄ«gi, kÄ vÄrtÄjot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzÄjus, arÄ« finanÅ”u tirgÅ«, izvÄloties ieguldÄ«t lÄ«dzekļus uzÅÄmumu akcijÄs, nÄkamajiem akcionÄriem ir bÅ«tiski vairÄki aspekti. PiemÄram, pÄrliecÄ«ba par biznesa niÅ”as ilgtspÄju un biznesa modeli, kas nÄkotnÄ nesÄ«s peļÅu gan uzÅÄmumam, gan investoram. VÄl viens no investoriem svarÄ«giem aspektiem ir uzÅÄmuma piedÄvÄtÄs priekÅ”rocÄ«bas tÄ akciju Ä«paÅ”niekiem ā vai tas ir tikai kapitÄla pieaugums, vai arÄ« kÄdi papildu bonusi, piemÄram, iespÄja pirmajiem baudÄ«t jaunos produktus, sniegt atgriezenisko saiti.
Eksperti uzskata, ka ļoti svarÄ«ga ir arÄ« regulÄra komunikÄcija starp uzÅÄmumu un tÄ akcionÄriem ā gan organizÄjot tikÅ”anÄs reizes, gan arÄ« sÅ«tot informÄciju e-pastÄ. ArÄ« Baltijas kapitÄla tirgÅ« ienÄk uzÅÄmumi, kuros strÄdÄ profesionÄļi, kuru galvenais uzdevums ir rÅ«pÄties par investoru attiecÄ«bÄm un komunikÄciju, nodroÅ”inot kvalitatÄ«vu informÄcijas apmaiÅu. BÅ«tiski ir apzinÄties, ka Ŕīs ir ilgtermiÅa attiecÄ«bas. Raidieraksta dalÄ«bnieki saskata lÄ«dzÄ«bu ar laulÄ«bu, kurÄ sÄkotnÄji ir "rozÄ briļļu" periods un aizrautÄ«ba, bet, kad tas pagaisis, svarÄ«gs ir atklÄtums, uzticÄ«ba un cieÅa, kÄ arÄ« katrai pusei atŔķirÄ«gi, bet kopÄ«gi Ä«stenojami ilgtermiÅa mÄrÄ·i.
Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotÄ raidieraksta astotajÄ epizodÄ runÄsim ar kapitÄla tirgus ekspertu un uzÅÄmuma ā kapitÄla tirgus dalÄ«bnieka ā vadÄ«tÄju, kuri pastÄstÄ«s, kÄdi aspekti ir svarÄ«gi, lai uzÅÄmums bÅ«tu veiksmÄ«gs investoru attiecÄ«bÄs.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
JÄnis VÄ«ba, "VIRÅ I ā A" valdes priekÅ”sÄdÄtÄjs,
Ivars Bergmanis, investÄ«ciju baÅÄ·ieris, LHV Bankas institucionÄlo tirgu vadÄ«tÄjs.
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs. -
UzkrÄtais 2. lÄ«meÅa pensijas kapitÄls ekonomikas satricinÄjumos neaug, kÄ gribÄtos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kÄpÄc zeÄ·Ä paturÄtais tomÄr sarÅ«k vairÄk, bet ieguldÄ«jumi gan obligÄcijÄs, gan akcijÄs ilgÄkÄ posmÄ pÄrsniedz inflÄciju. KÄpÄc 2. un 3. pensiju lÄ«meÅa kapitÄlu iegulda Ärzemju aktÄ«vos, ne LatvijÄ? MÄrÄ·is ir ne tikai nopelnÄ«t vairÄk, bet arÄ« dažÄdot ieguldÄ«jumus, lai pensija nebÅ«tu atkarÄ«ga tikai no Latvijas tautsaimniecÄ«bas izaugsmes. SistÄma jau padarÄ«ta apsaimniekoÅ”anÄ lÄtÄka un ieguldÄ«jumu politikÄ mazÄk konservatÄ«va ā jÄturpina Å”Äda attÄ«stÄ«ba!
Eiropas pensionÄÅ”anÄs nedÄÄ¼Ä piedÄvÄjam sarunu ar Latvijas Bankas pÄtnieku Oļegu TkaÄevu un ekonomistu Danu Å taermanu.
-
PrivÄtajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domÄ spert pirmos soļus ieguldÄ«jumu jomÄ, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarÄ«Å”u pareizi, vai man ir pietiekami daudz lÄ«dzekļu, lai ieguldÄ«tu, vai varu sÄkt ar mazu summu. Nav Ä«sti skaidrs, kas jÄdara, lai bÅ«tu sakÄrtotas attiecÄ«bas ar finanÅ”u iestÄdÄm un Valsts ieÅÄmumu dienestu mirklÄ«, kad no investÄ«cijÄm gÅ«st peļÅu.
SÄkot investÄt, rodas jautÄjums, kuras akcijas iegÄdÄties, vai ir vÄrts ieguldÄ«t vietÄjÄ kapitÄla tirgÅ« ā LatvijÄ un BaltijÄ. KÄdam, pirms viÅÅ” kļūst par investoru, ir pÄrdomas, vai bÅ«s iespÄjams pietiekami bieži veltÄ«t laiku un sekot lÄ«dzi savam investÄ«ciju portfelim, izmaiÅÄm tajÄ.
Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotÄ raidieraksta septÄ«tajÄ epizodÄ runÄsim ar divÄm privÄtajÄm investorÄm, kuras pirmÄs akcijas iegÄdÄjuÅ”Äs bez iepriekÅ”ÄjÄm zinÄÅ”anÄm. RaidÄ«juma vieÅ”Åas dalÄ«sies personÄ«gajÄ pieredzÄ, kÄdas bijuÅ”as iesÄcÄju kļūmes, kÄ arÄ« iezÄ«mÄs, kas, viÅuprÄt, jÄÅem vÄrÄ, lai sÄktu investÄt.
RaidierakstÄ bÅ«s iespÄja arÄ« uzzinÄt praktiskas lietas, piemÄram, par ieguldÄ«jumu kontu un atŔķirÄ«bÄm starp privÄtpersonu un uzÅÄmumu ieguldÄ«jumu kontiem, peļÅas veidiem un nodokļu sistÄmu.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
RudÄ«te Spakovska, investore, Latvijas TelevÄ«zijas redaktore, Latvijas Radio raidÄ«juma "PievienotÄ vÄrtÄ«ba" veidotÄja,
Anete Marhele, investore, Eversheds Schutherland BitÄns Nodokļu prakses grupas vadÄ«tÄja.
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs. -
Raidieraksta āPelnÄ«tprasmeā sestajÄ epizodÄ vÄrtÄsim divus alternatÄ«vus ieguldÄ«Å”anas veidus: ieguldÄ«jumus nekustamajÄ Ä«paÅ”umÄ un mÄkslas priekÅ”metos. Raidieraksta laikÄ tÄ viesi ik pa laikam nonÄk pie secinÄjuma, ka gan zeme un nekustamais Ä«paÅ”ums, gan arÄ« dažÄdi mÄkslas priekÅ”meti jau izsenis ā krietni pirms vÄrtspapÄ«ru raÅ”anÄs ā ir uzskatÄ«ti par lietderÄ«gu veidu, kÄ saglabÄt un vairot savu labklÄjÄ«bu.
PÄc FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas pasÅ«tÄ«juma veiktÄs aptaujas dati rÄda, ka 85% respondentu vÄrtÄjumÄ labÄkais finansiÄlo uzkrÄjumu glabÄÅ”anas veids ir ieguldÄ«jumi nekustamajÄ Ä«paÅ”umÄ, savukÄrt ieguldÄ«jumus mÄkslas priekÅ”metos par labu ieguldÄ«jumu veidu atzÄ«st 51% aptaujÄto.
Sarunas laikÄ tiek kliedÄti daži sabiedrÄ«bÄ diezgan bieži izplatÄ«ti mÄ«ti par nekustamÄ Ä«paÅ”uma un mÄkslas priekÅ”metu iegÄdi. KopÄ«gi vÄrtÄti arÄ« dažÄdi citi aspekti: vai un kÄ iespÄjams pelnÄ«t, ieguldot savus brÄ«vos lÄ«dzekļus nekustamajÄ Ä«paÅ”umÄ un vÄrtÄ«gos mÄkslas priekÅ”metos. TÄpat tiek runÄts par to, kas veido mÄkslas priekÅ”metu un nekustamÄ Ä«paÅ”uma vÄrtÄ«bu un kÄdi riski ir jÄvÄrtÄ Å”ajÄs jomÄs.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
Harijs Å varcs, SG Capital Partners dibinÄtÄjs
Inese Baranovska, DekoratÄ«vÄs mÄkslas un dizaina muzeja vadÄ«tÄja
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
-
Raidieraksta āPelnÄ«tprasmeā piektajÄ epizodÄ plaÅ”Äk spriedÄ«sim par to, kam pievÄrst uzmanÄ«bu ieguldot. Viens no svarÄ«giem ieguldÄ«Å”anas aspektiem nenoliedzami ir risku izvÄrtÄjums. Raidieraksta viesi atklÄs, kÄ vÄrtÄt riskus, kur meklÄt informÄciju, kÄ to izmantot un interpretÄt.
Vides, sociÄlie un pÄrvaldÄ«bas (ESG) aspekti mÅ«sdienÄs ir ļoti bÅ«tiski gan uzÅÄmumu darbÄ«bas stratÄÄ£ijÄs, gan arÄ« ieguldÄ«jumu risku vÄrtÄÅ”anÄ. Raidieraksta viesi atklÄj, ka tuvÄkajÄ laikÄ vides jomÄ sagaidÄms strikts regulÄjums piesÄrÅojoÅ”Äm nozarÄm, tÄpÄc tas jÄÅem vÄrÄ, vÄrtÄjot arÄ« ieguldÄ«jumu riskus. ArÄ« pÄrvaldÄ«bas un sociÄlie aspekti ir vienlÄ«dz bÅ«tiski.
KopumÄ prasmÄ«gs ieguldÄ«tÄjs ir tÄds, kurÅ” interesÄjas par notikumiem, lasa ziÅas, nebÄ«stas no sarežģītÄkas informÄcijas analizÄÅ”anas, piemÄram, prospektiem, un ir apveltÄ«ts ar kritisko domÄÅ”anu. RaidierakstÄ klausies plaÅ”Äk!
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes locekle
Evija Tambaka, Swedbank Grupas mÄrÄ·u noteikÅ”anas vadÄ«tÄjaSarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
-
Å ajÄ raidieraksta epizodÄ runÄsim jau par krietni praktiskÄkiem jautÄjumiem: kÄ izveidot savu ieguldÄ«jumu portfeli atbilstoÅ”i savai pieredzei, cik aktÄ«vu ieguldÄ«jumu stratÄÄ£iju izvÄlÄties, kÄdus vÄrtspapÄ«rus iegÄdÄties un kÄ diversificÄt riskus?
KopÄ«gi ar raidÄ«juma viesiem meklÄsim atbildes, kÄdam jÄbÅ«t ieguldÄ«jumu portfelim, lai naktÄ«s varÄtu mierÄ«gi gulÄt. KÄdi ieguldÄ«jumu veidi ir piemÄroti iesÄcÄjiem un kÄ pakÄpeniski kļūt par prasmÄ«gÄku ieguldÄ«tÄju, paplaÅ”inot ieguldÄ«jumu portfeli un mainot tÄ struktÅ«ru. VariÄciju ir daudz un katram savas priekÅ”rocÄ«bas un trÅ«kumi. RaidierakstÄ diskutÄsim arÄ« par to, kÄdam termiÅam izvirzÄ«t ieguldÄ«jumu mÄrÄ·i un kad to novÄrtÄt. RaidÄ«juma viesi vÄrsa uzmanÄ«bu arÄ« uz to, cik svarÄ«ga ir risku noteikÅ”ana un kÄ riskus vajadzÄtu diversificÄt. Daudz vÄrtÄ«gas informÄcijas un praktisku, pieredzÄ balstÄ«tu atziÅu.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
JÄnis Libeks, AS āAlpinox Qualityā partneris
ElÄ«na Piebalga, SEB "Private Banking" pÄrvaldes vadÄ«tÄja.
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
-
Einars RepÅ”e, Latvijas Bankas prezidents (1991ā2001), simtgades reizÄ sarunÄ ar MÄrtiÅu GrÄvÄ«ti dalÄs atmiÅÄs par nacionÄlÄs centrÄlÄs bankas atjaunoÅ”anas posmu un saviem lÄ«dzgaitniekiem. Par viÅu neatsveramo ieguldÄ«jumu modernas centrÄlÄs bankas izveidÄ LatvijÄ, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.
Å Ä« ir sarunas 3. daļa, kurÄ tiek runÄts par:
šµ Latvijas Bankas likuma tapÅ”anu un VÄcijas padomu neatkarÄ«gas, uz naudas stabilitÄti orientÄtas centrÄlas bankas izveidÄ, naudas krÄtuves bÅ«vÄ.
šµ Lata piesaisti SDR ā ieteikumu no monetÄro sistÄmu pÄrzinÄtÄja, ASV ekonomista Jura VÄ«ksniÅa.
šµ Latvijas komercbanku sistÄmas izveidi un padomju raugu.
šµ Latvijas atjaunojamÄs naudas sižetisko risinÄjumu meklÄjumiem. -
Einars RepÅ”e, Latvijas Bankas prezidents (1991ā2001), simtgades reizÄ sarunÄ ar MÄrtiÅu GrÄvÄ«ti dalÄs atmiÅÄs par nacionÄlÄs centrÄlÄs bankas atjaunoÅ”anas posmu un saviem lÄ«dzgaitniekiem. Par viÅu neatsveramo ieguldÄ«jumu modernas centrÄlÄs bankas izveidÄ LatvijÄ, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.
Å Ä« ir sarunas 2. daļa, kurÄ tiek runÄts par:
šµ Starpbanku norÄÄ·inu reformÄÅ”anu, bezskaidrÄs naudas apriti, personÄliem datoriem ekonomikas procesu modelÄÅ”anai, veidojot modernu banku tirgus ekonomikai.
šµ Galveno grÄmatvedi Antoniju Silenieci, Latvijas Bankas padomes kolÄÄ£i ā Tautas frontes un Atmodas laiku darbinieci, ekonomisti ValentÄ«nu Zeili, datorzinÄtnieku Hariju BuÅ”u, uzÅÄmÄju BrunisRubesu.
TurpinÄjums sekos! -
UzvedÄ«bas ekonomika ir zinÄtnes joma, kas pÄta, kÄ dažÄdi psiholoÄ£iski, sociÄlie vai citi faktori ietekmÄ cilvÄku finanÅ”u lÄmumus un uzvedÄ«bu. PÄtÄ«jumu atziÅas pÄrsteidz, atklÄjot, piemÄram to, cik daudz lÄmumus ietekmÄ emocijas.
Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotÄ raidieraksta āPelnÄ«tprasmeā treÅ”ajÄ epizodÄ runÄsim par to, vai investÄ«ciju lÄmumi ir racionÄli un cik liela ietekme un loma ir emocijÄm. Kam uzticamies, kas mÅ«s ietekmÄ un kÄ spÄjam pÄrvarÄt akciju vÄrtÄ«bu kritumu un ko mÄcÄmies no savÄm kļūdÄm.
Å Ä« raidieraksta epizode ir Ä«paÅ”i vÄrtÄ«ga, jo viesi atklÄj savu personÄ«go pieredzi un atziÅas, kÄ arÄ« dalÄs ar padomiem, kas nereti pat pÄrsteidz. RaidÄ«jumu caurstrÄvo atziÅa ā ieguldÄ«jumu jomÄ nevajag ļauties populÄrajÄm tendencÄm, kam seko daudzi. KÄ izskan raidierakstÄ ā ja par to runÄ visa RÄ«ga un ieguldÄ«t konkrÄtajÄ uzÅÄmumÄ iesaka taksists, visticamÄk, tas vairs nav pareizais virziens, kurÄ doties.
RaidierakstÄ piedalÄs:
KarÄ«na Kulberga, Swedbank Latvija PrivÄtpersonu pÄrvaldes vadÄ«tÄja
Andrejs Martinovs, INVL Asset Management valdes priekÅ”sÄdÄtÄjs
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
-
Einars RepÅ”e, Latvijas Bankas prezidents (1991ā2001), simtgades reizÄ sarunÄ ar MÄrtiÅu GrÄvÄ«ti dalÄs atmiÅÄs par nacionÄlÄs centrÄlÄs bankas atjaunoÅ”anas posmu un saviem lÄ«dzgaitniekiem. Par viÅu neatsveramo ieguldÄ«jumu modernas centrÄlÄs bankas izveidÄ LatvijÄ, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.
Å Ä« ir sarunas 1. daļa, kurÄ Å”Ädas tÄmas:
šµ Pie Latvijas Bankas pÄrtapÅ”anas deviÅdesmitajos godam strÄdÄjuÅ”i vairÄki simti cilvÄku. CieÅa un paldies visiem, ja arÄ« katru vÄrdÄ nepiesaucam!
šµ VeiksmÄ«gi demontÄta padomju plÄnsaimniecÄ«bu apkalpojoÅ”a kÄrtÄ«ba, ne dienu nepÄrtraucot nodroÅ”inÄt naudas apriti tautsaimniecÄ«bÄ.
šµ PriekÅ”darbi, kas pÄrejai uz neatkarÄ«gu modernu centrÄlo banku tika veikti vÄl pirms Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas, bija centrÄlÄs bankas pÄrÅemÅ”ana no PSRS valsts bankas: skaidras naudas aprite, pÄreja uz Latvijas rubli kÄ pagaidu naudu, personÄla komplektÄÅ”ana.
šµ Prezidenta vietnieks AlfrÄds Bergs-Bergmanis.
TurpinÄjums sekos! -
DažÄdÄs dzÄ«ves situÄcijÄs mÅ«s visus interesÄ citu cilvÄku viedokļi un pieredze. InvestÄ«cijas nav izÅÄmums. TomÄr LatvijÄ esam diezgan kÅ«tri uzzinÄt citu pieredzi investÄ«ciju jomÄ, bet jo Ä«paÅ”i ā dalÄ«ties ar savu.
Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotÄ raidieraksta āPelnÄ«tprasmeā otrajÄ epizodÄ runÄsim par to, kas ir investoru kopienas, kÄdas tÄs var bÅ«t un kÄdus ieguvumus var sagaidÄ«t, iesaistoties tajÄs. UzzinÄsim, kÄdÄs investoru kopienÄs paÅ”laik Latvijas ieguldÄ«tÄjiem ir iespÄja iesaistÄ«ties un kÄdi ir ekspertu novÄrojumi un ieteikumi, par norisÄm tajÄs.
Raidieraksta dalÄ«bnieki norÄda, cik vÄrtÄ«gi ieguldÄ«jumu jomÄ ir iegÅ«t vispusÄ«gu skatu uz norisÄm investÄ«ciju jomÄ, neieslÄ«gstot tikai savÄ informÄcijas āburbulÄ«ā un napaļaujoties uz vienpusÄ«gu vÄrtÄjumu. TÄpat bÅ«tiski noŔķirt, publisku viedokli par investÄ«cijÄm un negatÄ«vu vÄrtÄjumu par konkrÄtu uzÅÄmumu vai tÄ darbÄ«bu. Tas parasti nav viens un tas pats.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
Valters Vestmanis, "NeatkarÄ«gais investors" dibinÄtÄjs
Kaspars Peisenieks, "Investoru Klubs" izpilddirektors
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
-
FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas un SKDS veiktÄ aptauja rÄda, ka Latvijas iedzÄ«votÄju zinÄÅ”anas par ieguldÄ«jumiem kopumÄ ir labas, bet viÅi aizvien vilcinÄs tÄs pielietot savÄ ikdienÄ, lai ieguldÄ«tu uzkrÄjumus ar mÄrÄ·i pelnÄ«t ilgtermiÅÄ.
Latvijas Bankas un FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas kopÄ«gi veidotÄ raidieraksta āPelnÄ«tprasmeā pirmajÄ epizodÄ iepazÄ«simies ar nesen veiktÄs socioloÄ£iskÄs aptaujas rezultÄtiem, kÄ Latvijas iedzÄ«votÄji rÄ«kojas ar brÄ«vajiem finanÅ”u lÄ«dzekļiem, vai un kur tos iegulda. Sarunas laikÄ vÄrtÄsim arÄ« izaicinÄjumus, ar kuriem saskaras tie Latvijas iedzÄ«votÄji, kuri varÄtu ieguldÄ«t.
Raidieraksta dalÄ«bnieki uzsver, kÄdÄļ ir jÄdomÄ un jÄrunÄ par uzkrÄjumiem un ieguldÄ«jumiem arÄ« brÄ«dÄ«, kad pasaulÄ valda liela nenoteiktÄ«ba un daļa sabiedrÄ«bas domÄ, ka Å”is nav Ä«stais mirklis droÅ”iem ieguldÄ«jumiem. NenoteiktÄ«ba ir bijusi klÄtesoÅ”a jebkuros laikos, vienmÄr ir bijuÅ”i aktÄ«vi, kuros ieguldÄ«t ir riskantÄk, bet ir jÄvÄrtÄ katra individuÄlÄs vÄlmes un tas, vai ir plÄnots iegÅ«t peļÅu Ä«stermiÅÄ vai ilgtermiÅÄ. SvarÄ«gi atcerÄties ā katrÄ krÄ«zÄ ir iespÄja. TÄ tas ir arÄ« ieguldÄ«jumu jomÄ.
RaidÄ«jumÄ piedalÄs:
Santa Purgaile, FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas priekÅ”sÄdÄtÄja
Arnis KaktiÅÅ”, SKDS direktors
Sarunu vada FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisijas finanÅ”u instrumentu tirgus uzraudzÄ«bas vecÄkais eksperts Ä¢irts DubkÄviÄs.
-
Å ajÄ epizodÄ Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kÄ rÄ«dziniekiem veicas ar labklÄjÄ«bas pieaugumu. KopÅ” gadsimta sÄkuma rÄ«dzinieki kļuvuÅ”i gandrÄ«z trÄ«sreiz bagÄtÄki. RÄ«gas ekonomika aug straujÄk gan par Latvijas ekonomiku, gan par Eiropas SavienÄ«bas ekonomiku. TaÄu ViļÅa un Tallina attÄ«stÄs vÄl straujÄk. Ar paÅ”reizÄjo attÄ«stÄ«bas tempu ViļÅas un Tallinas ienÄkumu lÄ«meni RÄ«ga nesasniegs nekad.
Ar Oļega rakstu par RÄ«gas ekonomisko attÄ«stÄ«bu varat iepazÄ«ties: Vai RÄ«gas ekonomika attÄ«stÄs par lÄnu? | Raksti | Makroekonomika
26.04.2022. plkst. 14.00 aicinÄm sekot lÄ«dzi Ekspertu sarunai par RÄ«gas attÄ«stÄ«bas jautÄjumiem. VairÄk informÄcijas un tieÅ”raide: Ekspertu saruna: KÄ RÄ«gai nezaudÄt Baltijas sacensÄ«bÄ un atgÅ«t Eiropas metropoles statusu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika -
Å ajÄ epizodÄ Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsÄtas pÄrvaldÄ«bas kvalitÄti, kas ir pamats bagÄtai un laimÄ«gai pilsÄtai. RÄ«dzinieki ir mazÄk apmierinÄti ar pilsÄtas pÄrvaldÄ«bas kvalitÄti nekÄ Tallinas un ViļÅas iedzÄ«votÄji. TurklÄt visÄs jomÄs. RÄ«dzinieku skatÄ«jumÄ korupcijas apjoms RÄ«gas domÄ pÄc vÄlÄÅ”anÄm samazinÄs. TaÄu nepiecieÅ”ams turpmÄkais progress.
Ar Oļega rakstu par RÄ«gas pÄrvaldÄ«bu varat iepazÄ«ties: Vai RÄ«ga ir labi pÄrvaldÄ«ta pilsÄta? | Raksti | Makroekonomika
26.04.2022. plkst. 14.00 aicinÄm sekot lÄ«dzi Ekspertu sarunai par RÄ«gas attÄ«stÄ«bas jautÄjumiem. VairÄk informÄcijas un tieÅ”raide: Ekspertu saruna: KÄ RÄ«gai nezaudÄt Baltijas sacensÄ«bÄ un atgÅ«t Eiropas metropoles statusu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika - Montre plus