Episodes
-
Ģimenes studijā saruna ar Žentiņiem no Valmieras. Evija Žentiņa ir uzņēmēja. Kopā ar vīru Arti viņi atvēruši picērijas ne tikai Valmierā, arī Rīgā. Viņiem pieder arī picobuss, kurā iebūvēta malkas krāsns un picas cepēji var atbraukt tieši pie tās baudītājiem. Un tagad tiek piedāvāta vēl viena iespēja - pagaršot arī svaigu itāļu pastu. Visus uzņēmumus vieno Vīnkalnu nosaukums un picu biznesa aizsācēji ir Arta vecāki Zanda un Uldis Žentiņi. Viņi savulaik iemīlējuši Itāliju un tās virtuvi un Latvijā jau gadiem cep tādu picu kā saulainajā picas dzimtenē.
Bet šis gads Evijai un Artim bijis iezīmīgs ne tikai ar biznesa paplašināšanos. Viņi kļuvuši par trešās meitas vecākiem un tikko pabeiguši restaurācijas darbus savā privātmājā.
Tiekamies pirmssvētku laikā un darbu visiem patiešām daudz, tāpēc Žentiņu ģimeni šajā sarunā pārstāv piecas daiļā dzimuma pārstāves – Evija, viņas meitas Sofija, Florence un Felicita, kā arī Evijas vīramāte Zanda. -
Ģimenes studija dodas uz Cesvaines pagastu pie Tēraudu ģimenes. Šis gads būtiski mainījis viņu ikdienu. Rīdziniece Līga un viņas bērni – 12 gadus vecā Madara un sešgadnieks Jumis – un Līgas vīrs Armands, kurš nāk no Ropažiem, tagad dzīvo lauku mājā. Šoruden Līga un Armands kļuva par precētu pāri, un kāzu rituāls risinājās viņu mājas pagalmā, un kāzas tika svinētas, ievērojot senlatviešu tradīcijas, kas bija patiešām skaists brīdis.
Bet godi, protams, ir tikai mirklis viņu ikdienā. Jo ikdiena ir izaicinājumu pilna – Līga strādā Gulbenes novada kultūras centrā un ik dienu mēro apmēram 40 km garo ceļu uz darbu un atpakaļ, Armands atradis darbu tuvējā kokapstrādes uzņēmumā, Madarai skola un interešu izglītības pulciņi ir Madonā, bet Jumja bērnudārzs Cesvainē. Un vēl jau nebeidzamie darbi pie Tēraudu māju atjaunošanas, kuru ir tik daudz, ka dienā par maz stundu, lai visu pagūtu. -
Missing episodes?
-
Aprit 15 gadu, kopš Latvijā darbojas glābējsilīte. Pa šo laiku tajā ievietots jau 61 jaundzimušais. Tikmēr aizvien lielāks skaita pāru cieš no neauglības un iet medicīniskās apaugļošanas procesu. Ziemassvētku priekšvakarā Ģimenes studijā saruna par to, vai piedzimšana un bērns joprojām ir brīnums, kas dāvāts visiem vai daļai vecāku?
Sarunājas "Glābējsilītes" projekta vadītāja Laura Zvirbule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonataloģijas klīnikas vadītāja Dace Sniedze, ginekoloģe, neauglības speciāliste Natālija Bērza un mācītājs Rinalds Grants. -
Vai Ziemassvētkos pie eglītes arī paši vēl skaitām dzeju, vai sagaidām, ka uzstāties ģimenes lokā spēs tikai bērni? Ko mācījāmies no galvas agrāk un tagad: vai un kā mainās pantiņu skaitīšanas tradīcija? Un vai mūsdienās dāvanu tīkotāji vispār vēl spēj iegaumēt pieklājīga garuma dzejoli?
Ģimenes studijā sarunājas antropoloģe Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas lektore Anna Griķe, rūķis-pasaku ragana Ivita Kalnozola-Kalsere, pirmsskolas pedagoģe un vadītāja, bloga "Change my mind" autore Rasa Pakalniņa un Ziemassvētku vecītis Arnis Veisbārdis. -
Nesen svinīgā ceremonijā šī gada Latvijas jauniešu galvaspilsētā Līvānos godināti konkursa "Labākais darbā ar jaunatni 2024" laureāti. Kas ir svarīgākais, strādājot ar jauniešiem? Vai Latvijā šobrīd ir gana daudz jaunu pilsoniski aktīvu ieinteresētu cilvēku. Ģimenes studijā tiekamies ar konkursa "Labākais darbā ar jaunatni 2024" laureātiem. Vai un kā mainās jaunieši? Un kā veicināt jauniešu aktivitātes vīrusa izplatību?
Ģimenes studijā diskutē Lovisa Ķerubine, Līvānu novada Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra "Kvartāls" jaunatnes darbiniece, Solvita Vigule, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības Jūrmalas Jaunatnes iniciatīvu centrs vadītāja, Daniēls Liecis, biedrības "Klubs Māja – jaunatne vienotai Eiropai" prezidents, Elīza Elizabete Loja, biedrības "Laiks jauniešiem" valdes locekle, un Gunita Strazdiņa, jauniešu atbalsta persona no Siguldas novada pašvaldības. -
Tiesībsarga birojā ir veikta analīze par pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisma efektivitāti tiesās 2021. un 2022. gadā. Secināts, ka sistēmā būtu nepieciešams veikt uzlabojumus. Ir izskatītas kopumā 1630 lietas, no tām apmierināti 73 - 74% lūgumu. Un visbeidzot, vairāk nekā 90% pieteikuma iesniedzēju šajos gados bijušas sievietes.
Kas ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību: kādās situācijās un pēc kādiem principiem to piemēro? Vai šādi var efektīvi mazināt vardarbību ģimenē un vai to var izmantot ļaunprātīgi? Kādi ir Tiesībsarga birojā veiktā pētījuma secinājumi un kādu uzlabojumi nepieciešami?
Ģimenes studijā diskutē Tiesībsarga biroja vietniece Ineta Piļāne, Valsts policijas Reaģēšanas vadības biroja priekšniece Iveta Valaine, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere un zvērināta advokāte Baiba Didrihsone.
Uzklausām arī kādas sievietes pieredzes stāstu, kura norāda, ka viņas un viņas bērnu gadījumā pagaidu aizsardzības pret vardarbību nedarbojas. -
Sākoties ikgadējam labdarības maratonam "Dod pieci!", Ģimenes studija dodas ciemos pie kādas ģimenes, kas pašlaik ir ziedojumu vākšanas procesā, lai palīdzētu savam bērnam ja ne pilnībā atgūt, tad uzlabot veselību.
Helēna un Andris Āboli audzina trīs atvases. Viņu vecākā meita Ronija ir īpašs bērns, kuras veselības grūtības izgaismojās vien dažus mēnešus pēc piedzimšanas. Tagad meitenei ir jau deviņi gadi un, lai arī pirmajos dzīves gados viss licies cerīgāk, tomēr epilepsijas lēkmes gadu gaitā sagrāvušas daudz no tā, ko viņa savā attīstībā bija sasniegusi. Taču vecāki nevēlas ticēt sliktām prognozēm, kas nāk komplektā Ronijas diagnozei. Viņi zina, ka meita ir spējīga un cer uz brīnumu, tāpēc vērsušies pie līdzcilvēkiem ar lūgumu palīdzēt – saziedot 80 tūkstošus eiro izmeklējumiem un terapijas testēšanai specializētā klīnikā Vācijā.
--
Portālā "Ziedod.lv" Ronijas Ābolas vecāku lūgumam atsaukušies jau daudzi līdzcilvēki, tomēr visa nepieciešamā summa, lai dotos uz izmeklējumiem un terapijas testēsanu Vācijā, vēl nav savākta. Tāpēc 13. decembrī, kad sākas ikgadējais sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!", arī Ģimenes studija aicina – kopā nepieļausim, ka smagi slimi cilvēki paliek bez palīdzības. Pēkšņas veselības problēmas var skart ikvienu no mums, slimību neieplāno, tā nešķiro un nežēlo. Tāpēc aicinām ziedot ar dziesmu vai arī tāpat, un šie līdzekļi nonāks "Ziedod.lv" rīcībā, lai nodrošinātu iespēju uzsākt tūlītēju ārstēšanos cilvēkiem, kurus no dzīvības un veselības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama summa. -
Kad paziņoja, ka brāļu Kaudzīšu romānam „Mērnieku laiki” tiks veikta iekļaujoša restaurācija, proti, romāna teksts tiks pārrakstīts vieglajā valodā, sākās plašas diskusijas. Vieni uzskatīja – lieliski, pirmo reizi vieglajā valodā tiks adaptēts tik apjomīgs latviešu literatūras klasikas darbs un to varēs lasīt arī cilvēki ar uztveres, lasīšanas vai citiem traucējumiem, otri – tas pavērs ceļu jauniešiem ar latviešu literatūras klasiku iepazīties ar šādu vienkāršotu tekstu palīdzību, un citējot sociālajos medijos izskanējušo: „jau tā jaunieši neprot sakarīgi izteikties, jo nelasa grāmatas, ja visi sāks lasīt vieglajā valodā, tad vispār mēs dzirdēsim runāšanu vienkāršos, nepaplašinātos teikumos”.
Tāpēc Ģimenes studija šodien uzdod divus jautājumus: vai klasiskie teksti ir jāvienkāršo, lai bērni tos varētu saprast un arī apgūt, un kā mūsdienās saglabāt un attīstīt bērnos bagātu latviešu valodu? Diskutē un vērtē rakstniece Linda Mence, Līvānu 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece, apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka un Rīgas Tehniskās universitātes Liepāja rektore, bērnu valodas pētniece Dace Markus. -
Pastāv viedoklis, ka kotletes ir ēdiens, ko var ēst tikai mājas. Un vispār, neviens tās negatavo tā, kā mamma vai vecmāmiņa. Un aizejot īsto kotlešu meistaram, vairs nav iespējams piedzīvot to īsto garšu. Par mājas virtuves šarmu, pareizo kotlešu receptēm un to, kā mainās attieksme pret mājās gatavotu ēdienu, saruna Ģimenes studijā.
Sarunājas pavārs Normunds Baranovskis, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande un antropologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Kārlis Lakševics. Ierakstā uzklausām ēdienu kultūras pētnieci Astru Spalvēnu.
Kotletes ir viens no iecienītākajiem ēdieniem, īpaši ģimenēs ar bērniem, jo bērniem parasti garšo kotletes, tās ir salīdzinoši ātri pagatavojamas un pāri palikušās var izmantot nākamajā dienā kā kotlešu maižu sastāvdaļu. Kkotletēs var ieslēpt dārzeņus, piemēram, kabačus, kurus bērni nelabprāt ēd, un kotletes var būt ne tikai ikdienas maltītes sastāvdaļa, tās var greznot arī svētku galdu īpaši pagatavotas, kuras vienmēr izdodas vecmāmiņai. Un vai mājās gatavots ēdiens joprojām dominē mūsdienu virtuvēs? -
Ja jums ir vairāki bērni, iespējams, lai plānotu visu pulciņu, skolu, dārziņu un citu pasākumu loģistiku, ir jāuztur vesela "exel" tabula. Taču decembrī, kad skolās un citās iestādēs arī gaida Ziemassvētkus, šie izaicinājumi top vēl lielāki un, iespējams, ir nepieciešama vēl viena plānošanas tabula. Vai un kā ar to visu var tikt galā? Ko darīt, ja vienlaikus nav iespējams būt divu bērnu koncertos? Kā visu to atļauties un saglabāt arī prieku par svētkiem? Sarunājas Elīna Kļaviņa, PEP mamma, Bērnu emocionālās audzināšanas kursu vadītāja, Elza Lāma, mātišķības pētniece, Latvijas Universitātes doktora zinātniskā grāda pretendente sociālajās zinātnēs, un Edīte Čamane, deviņu bērnu mamma no Ilūkstes. Ierakstā uzklausām psihoterapeiti Lauru Valaini.
Kaut arī Ziemassvētki asociējas ar nebeidzamu prieku - lieli un mazi tiek aicināti uz dažādiem patiešām sirsnīgiem pasākumiem ārpus mājas un lēnām ģimenēs gatavojas tam brīdim, kad visi kopā apsēdīsies pie svētku galda, baudīs īpašākus ēdienus, ar aizturētu elpu vērs vaļā rūķa sarūpētās dāvanas un tad visi kopā smies un dies. Tomēr gaidāmais prieks vismaz ģimenēs, kurās aug bērni, mijas ar bažām, vai viss tiks paspēts - mammas jūtas vainīgas par aizmirstām pastalām bērnu koncertam vai baidās, ka rūķis var aizgulēties un neielikt Ziemassvētku zeķē dienišķo pārsteigumu. Par to liecina aptauja, kurā piedalījās 426 māmiņas. Aptaujas iniciatore ir viena no šīs sarunas dalībniece Elīna Kļaviņa.
Katra otrā mamma jūtas pirms svētkiem emocionāli un organizatoriski noslogota. tas nozīmē, ka mammai ir jāpatur prātā un jāizplāno viss, kas ir saistīts ar visiem Ziemassvētku pasākumiem gan bērnudārzos, gan skolās, gan mājās. Un līdz ar to, kā mamma jūtas emocionāli šajā laikā.
-
Labklājības ministrija ir sākusi informatīvu kampaņu "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni", kuras mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vajadzībām un problēmām un veicināt ģimeņu vēlmi un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni. Ģimenes studija jau iepriekš organizējusi diskusijas par šo tematu, un secinājums ir skaudrs: iespējas paplašināt šo uzņemošo ģimeņu skaitu ir mazas. Kā to mainīt un ko piedāvā ministrija?
Kāpēc joprojām sapnis, ka katram bērnam ir ģimene, pat ja viņu bioloģiskā mamma un tētis nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi, nav piepildījies un kas darāms, lai sapni tomēr īstenotu? Ģimenes studijā par kampaņu stāsta un diskutē Ilze Kurme, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore, Guna Krēgere-Medne, nodibinājuma "Sociālā atbalsta un izglītības fonds"struktūrvienības Kurzemes ģimeņu atbalsta centra Liepāja vadītāja, Ārija Martukāne, Latvijas profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja, un Karīna Pētersone, bijušais "sistēmas bērns".
-
Ģimenes studija dodas ciemos pie Kovisāru ģimenes. Baiba un Kalvis dzīvo Valmierā un ir četru bērnu vecāki – vecākajam dēlam Tomam deviņi gadi, bet jaunākie ir trīņi – Miks, Emija un Emma ir sešgadnieki.
Baiba Vilsone-Kovisāre atzīst, ka brīdis pirms Ziemassvētkiem ģimenei ir ļoti piesātināts laiks – gatavošanās svētkiem pašu mājās mijas ar dažādiem svētku pasākumiem skolā, bērnudārzā un interešu izglītības iestādēs un visus nemaz neizdosies apmeklēt. Un kuplā ģimene jau gatavojas arī septembrim, kad trīņi uzsāks skolas gaitas. Baiba ir aizgājusi no klātienes darba un meklē iespējas strādāt attālināti no mājām, plānojot dienu sev izdevīgā ritmā, bet Kalvis, lai nodrošinātu visas ģimenes vajadzības, strādā patiešām daudz un mājās ir vēlu, tāpēc ar bērnu izvadāšanu uz izglītības iestādēm un pulciņiem visbiežāk jātiek galā Baibai pašai.
Baiba sarunā atzīst: no vienas puses, tagad dzīve tiek pakārtota bērnu vajadzībām, no otras puses – prieks, cik jau lieli un patstāvīgi viņi ir izauguši. -
Austrālijā plānots pieņemt jaunus likumus, kas aizliegs bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālos medijus, un tādas sociālo mediju platformas kā "Facebook", "Tik Tok" un "Instagram" būs atbildīgas par šī aizlieguma ieviešanu, pretējā gadījumā tām var draudēt bargi sodi. To ierosinājusi Austrālijas komunikācijas ministre, pamatojot ar nepieciešamību pasargāt bērnus un jauniešus no "nefiltrētas un bezgalīgas satura plūsmas".
Vai un kā sociālie mediji ietekmē jaunus prātus: kādas iespējas tie rada un kādu ļaunumu nodara? Vai radikāli ierobežojumi var situāciju uzlabot, vai tādus ir reāli ieviest un vai Austrālijas piemēru vajadzētu pārņemt arī citās valstīs?
Ģimenes studijā diskutē Ilona Krone, psiholoģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Jānis Buholcs, Vidzemes augstskolas profesors, Linda Saviele, klīniskā psiholoģe, biedrības "Centrs "Marta"" speciālistu komandas vadītāja, Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja, un Inga Akmentiņa-Smildziņa, nodibinājuma "Fonds Mammām un Tētiem" vadītāja, vecāku pārstāve. -
Vēl tikai decembra sākums, taču svētku junda daudzviet jau iet vaļā ar pilnu jaudu. Visticamāk, arī lielā daļā ģimeņu, vismaz tajās, kurās aug lielāki vai mazāki bērni, svētku gaidīšanas laiks ir sācies kaut vai ar Adventes kalendāra priekiem. Šis mēnesis rit tādās brīnuma gaidās. Un arī ir īstais brīdis, lai runātu par to, kas tad ir Ziemassvētku vecītis un kā par to stāstīt bērniem. Vai Ziemassvētku vecīša esamību vislabāk izskaidrot ar fizikas aprēķiniem, kas skaitļos skaidri pasaka, cik daudz bērnu vecītim vienā vakarā jāapciemo un ar kādu ātrumu jāpārvietojas? Varbūt vecīša stāstu vislabāk paskaidro vēsture? Un kā pirmsskolas izglītības iestādes, kurās mazie ir brīnumu gaidās, gatavojas šiem svētkiem un runā par Ziemassvētkiem? Kā mēs, pieaugušie, piedalāmies šī brīnuma radīšanā, skaidrošanā, apspriešanā, no kādām perspektīvām bērniem stāstam par to, kas ir Ziemassvētku vecītis? Cik tālu var un vajag toties leģendas dažādās interpretācijās un kāds ir tāds mūsdienīgs skatījums uz svētku gaidīšanas un svinēšanas veidiem?
Ģimenes studijā sarunājas Vineta Jonīte, Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un pirmsskolas izglītības vēstures pētniece, Liene Kirina, pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaku valstība" izglītības metodiķe, Eva Stikāne, klīniskā un veselības psiholoģe, Valdis Zuters, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs, un Madara Merle, Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja. -
Divi eksāmeni, un skola pabeigta. Ar šādu piedāvājumu pie Saeimas deputātiem un nozares 13. novembrī nākusi Izglītības un zinātnes ministrija, kas piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu gan pamatskolas, gan vidusskolas beigās. Pamatskolā plānots saglabāt latviešu valodas un matemātikas eksāmenu, trešo – svešvalodas eksāmenu – pārveidojot par valsts pārbaudes darbu, kā bija agrāk. Vēl vairāk piedāvātās pārmaiņas skartu vidusskolēnus. Ja pašlaik vidusskolas beigās jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un vēl divi eksāmeni augstākās sarežģītības līmenī, tad jaunais piedāvājums paredzētu, ka vidusskolu varētu pabeigt ar optimālo līmeni matemātikā un latviešu valodā un vienu izvēles eksāmenu augstākās sarežģītības līmenī. Ja tā būtu latviešu valoda vai matemātika, tad kopā pietiktu ar diviem eksāmeniem.
Kāds signāls šis ir skolēniem? Cik izsvērts un pārdomāts ir šāds piedāvājums? Vai tas radītu arī kādus robus skolēnu zināšanās, lai viņi tālāk varētu veiksmīgi startēt augstskolās un vēlāk arī darba tirgū? Ģimenes studijā diskutē Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos, Mārīte Seile, Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja, Agrita Ozola, Carnikavas vidusskolas angļu valodas skolotāja, Ludmila Belogrudova, Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotāja, un Inga Linde, Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas prezidente. -
Novembra vidū noslēdzās Latvijas Reto slimību alianses vadītās interaktīvās nodarbības Rīgas skolās, lai bērniem vecumā no 7 līdz 10 gadiem sniegtu priekšstatu par cilvēku ar retām slimībām un funkcionāliem traucējumiem ikdienu. Alianses pārstāvji ir gandarīti par paveikto, un kopskaitā nodarbībās piedalījušies aptuveni 270 skolēni, tāpat izstrādāti arī metodiskie materiāli skolotājiem un skolēniem. Kādas metodes vislabāk kalpo, lai iemācītu skolēniem saprast citu bērnu veselības grūtības? Cik atvērta un pieejama kopumā izglītības vide ir bērniem ar retām slimībām un funkcionāliem traucējumiem? Vai vecāku gadiem ilgās cīņas novedušas pie kādiem rezultātiem?
Ģimenes studijā diskutē Sintija Bergmane, Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle, Sanita Siņica, Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle, projekta "Izglītošana daudzveidībā: ceļš uz iecietību" vadītāja, Kristīne Apškalēja, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas sākumskolas skolotāja un 2. klases audzinātāja, Ivars Balodis, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs, Jana Krūmiņa, vecāku pārstāve, arī Latvijas spina bifida un hidrocefālijas biedrības pārstāve, Jana Praškeviča, vecāku pārstāve. -
Pēdējā laikā atkal dzirdams, cik ļoti Latvijā ļoti trūkst audžuģimeņu. Šoreiz tiekamies ar Mitānu ģimeni no Mazsalacas. Ilze un Valters jau vairākkārtīgi ir uzņēmuši audžubērnus, un arī šobrīd, līdz ar pašu trīs bērniem, viņi rūpējas par diviem audžudēliem. Dodamies uz sarunu, lai iepazītos, uzzinātu ko vairāk par viņu kā audžuvecāku pieredzi, piedzīvojot gan ne tos vieglākos brīžus, gan lielu, patiesu gandarījumu.
-
Tuvojoties Pasaules AIDS dienai, kas ir 1. decembrī, raidījums Ģimenes studija vērš uzmanību uz aizvien augsto HIV izplatību jaunu cilvēku vidū. Pēdējos gadu statistika uzrādījusi iespaidīgu jauno HIV inficēto gadījumu skaitu, ierindojot Latviju pirmajās vietās Eiropas Savienībā. Nereti gados jaunie cilvēki, kas inficējušies, ilgstoši tā arī neuzzina, ka ir HIV pozitīvi, inficē atkal citus un neuzsāk ārstēšanos. Kāda aina vērojama pašlaik un vai jaunieši joprojām ir izteikta riska grupa? Kā sevi vislabāk pasargāt no HIV un kur saņemt gan medicīnisku, gan emocionālu atbalstu, ja vīruss tomēr skāris organismu?
Diskutē Agita Sēja, biedrības "DIA+LOGS" valdes locekle, Andris Veiķenieks, biedrības "AGIHAS" valdes priekšsēdētājs, Undīne Beatrise Kauliņa, Latvijas Medicīnas studentu asociācijas prezidente, Sofija Liskova, Latvijas Medicīnas studentu asociācijas darbības virziena "Seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesības" pārstāve, HIV un AIDS projekta "SCORA" vadītāja, un Laura Maļina, Slimību profilakses un kontroles centra veselības veicināšanas koordinatore, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante -
Kopš ieviests pilnveidots mācību saturs un pieeja, skolu pārstāvji un skolēnu vecāki atgādina un aizvien skaļāk runā par jaunajam mācību saturam atbilstošiem mācību līdzekļiem vai, precīzāk, to trūkumu. Kā arī norāda, ka mācību grāmatu trūkums samazina izglītības kvalitāti. Tas nozīmē, ka pedagogiem jāvelta vairāk laika, lai tos atrastu un izkopētu vai izdomātu, kā arī mazinās skolēnu iespējas mācīties mājās – mācību grāmatas nereti paliek skolā, un tas liedz īpaši jaunāko klašu skolēnu vecākiem palīdzēt savām atvasēm un skaidrot apgūstamo vielu.
Situācijai uzmanību pievērsusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, atzīstot, ka darba devēji gribētu paļauties uz to, ka Latvijas izglītības sistēma sagatavo darba tirgus prasībām atbilstošus skolu absolventus. Tādējādi izteikts aicinājums Saeimai un valdībai veikt grozījumus nākamā gada budžeta projektā.
Arī pedagogu veikta aptauja uzrādījusi mācību grāmatu un darba burtnīcu trūkumu, bet pašvaldības izglītības iestāžu aptauja iezīmē atšķirīgas iespējas dažādās pašvaldībās
Kāda reālā aina šobrīd veidojas mācību iestādēs un kā viss izskatīsies tuvākajā nākotnē? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina, izdevniecības "Skolas vārds" pārstāve Kristīne Vilnīte, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" un platformas "Soma.lv" vadītājs Mārtiņš Gribusts, Jūrmalas ģimnāzijas direktore, Latvijas Skolotāju apvienības valdes pārstāve Ieva Taranda un Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde. -
Uzturs izglītības iestādēs – cik tas veselīgs un vai bērni to labprāt ēd, vienmēr bijusi karsta tēma. Lai gan pastāv speciālistu sastādīti ieteikumi veselīgam uzturam bērniem dažādos vecumposmos un lai gan ir izstrādāti normatīvie akti par uztura normām, kas, piemēram, bērnudārzniekam būtu jāliek uz šķīvja brokastīs, pusdienās un launagā, no bērnu vecākiem aizvien dzirdami komentāri par pārāk saldu, vienveidīgu, pat nekvalitatīvu ēdienu. Sūdzības ir piemēram, par pārāk lielu ogļhidrātu patēriņu, tostarp baltmaizi un makaroniem, un pārāk mazu šķiedrvielu daudzumu. Kā normatīvie akti un speciālistu ieteikumi iet roku rokā ar to, ko bērnudārziem nodrošina ēdināšanas uzņēmumi, un vai bērnudārzs var atteikties no konkrētā ēdinātāja, ja pakalpojums nav apmierinošs?
Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga, Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes, Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste-eksperte Ingrīda Millere, ēdinātāju pārstāvji - Madara Rutkovska, uzņēmuma "Amdaram" dibinātāja un vadītāja, un Guntis Bredovskis, uzņēmuma "Baltic Restaurants Latvia" servisa direktors, valdes loceklis.
- Show more
