Episodios
-
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātņu doktoru, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktoru Rihardu Bambalu par valsts informācijas drošību, Krievijas vēstījumiem par Baltiju un drošības noturību.
Karš un runas par miera sarunām Ukrainā un šādu sarunu konsekvencēm turpinās. Krievija par savu ārējo ienaidnieku ir definējusi Rietumus un attiecīgi arī palielinājusi finansējumu savai propagandai gan valsts iekšienē, gan arī ārpus. Kā tas var ietekmēt mūs, mūsu demokrātiju, mūsu politisko līdzdalību?
Jūs pirms kāda laika rakstījāt par to, ka par spīti sankcijām, Krievija nākamgad oficiāli propagandai vien tērēs teju pusotru miljardu ASV dolāru, vienlaikus būtiski ceļot arī militāros tēriņus, un ka viegla dzīve kaimiņos diviem agresoriem tuvākajos gados mūs negaida. Kas ir tas, ko mēs, zinot šādus faktus, varam darīt bez tā, ka mēs apzināmies, ka tas tā notiek?
Rihards Bambals: Mūsu stratēģija, mūsu koncepcija un doktrīna balstīta uz trīs pīlāriem: viens ir - mēs kā valsts varam komunicēt labāk. Es šeit domāju ne tikai valdības vadītāju, prezidentu, augstākās amatpersonas, bet kopumā valsts institūcijas. Samazināt telpu kaut kādām baumām, spekulācijām ar kvalitatīvu, ļoti laicīgu informāciju.
Otrs ir - atbalstīt medijus, lai mediji dara savu darbu, to, kas ir medijiem jādara, neatkarīga, droša mediju vide. Un trešais ir visbūtiskākais - stiprināt medijpratību, sabiedrības noturību. Noturību ne tikai spēt atpazīt avotus, pārbaudīt virsrakstus, visu pārējo, kas ir medijpratības paši pamati, bet atpazīt arī Kremļa populārākās manipulācijas metodes, ko viņi ir lietojuši pret mums, neatkarīgi no naratīviem. Naratīvi pamainīsies. Ir kaut kādi, kas atkārtojas, par rusofobiju, nacisma atdzimšanu, militarizāciju, gatavošanos aplenkt Krieviju, uzbrukt Krievijai - pasniegt mūs kā agresorus.
Bet ir lietas, ko viņi izdomā laiku pa laikam jaunas. Mums ir būtiski sabiedrībai iemācīt, iedot tos pašus pamatus atpazīt manipulatīvas metodes. Vai tā būtu viltus ekspertu lietošana vai tā būtu citu metožu lietošana.
Mēs esam izveidojuši arī projektu "Melns uz balta". Ir vesela arī mājaslapa, platforma ar video pamācībām, kas apkopo 2-3 minūšu video, ļoti īsi, kodolīgi par katru no šīm metodēm. Kā viņa strādā, kā viņu atpazīt, kā viņai pretoties. Metodes nemainās. Manipulācijas metodes īstenībā ir ļoti līdzīgas, un viņas tiek izmantotas pat gadu desmitiem. Naratīvi mainās. Kādēļ mēs uzķeramies uz to, tas ir samērā nemainīgs. Un, kas būtiskākais, Kremlis to nav izdomājis.
Šīs ir metodes, kas ir izmantotas gadu desmitiem un pat simtiem, dažādi veikli oratori ir tās lietojuši, arī politiķi, lai, pirmkārt, tiktu ievēlēti, manipulējot ar argumentāciju, izmantojot šīs loģiskās domāšanas kļūdas, kas mums ir kā cilvēkiem. Un
viņi to ir padarījuši par ieroci. Viņi tajā ir ieguldījuši milzīgus resursus. Un viņi to visu ļoti koncentrēti izmanto kā daļu no kara vešanas stratēģijas, kur informatīvais karš ir pilnīgi integrēta daļa no visa tā pārējā. Tā nav tikai daļa hibrīdkara, tā ir daļa no Krievijas lielās kara vešanas doktrīnas. Proti, arī lai var radīt apjukumu.
Dažreiz nav pat mērķis pārliecināt par vienu kaut kādu patiesību, ka mēs domājam, ka Kremlis izplata vienu naratīvu, lai mēs tagad domātu tā. Kremlis bieži vien izplata 150 dažādus naratīvus vienlaicīgi, kā tas ir pierādījies. Piemēram, pēc tam, kad notrieca Nīderlandes lidmašīnu MH17, pēc Skripaļu indēšanas. Radīt apjukumu, lai mēs nevis domātu par to vienu naratīvu, ka tā ir pareizā patiesība vai Kremļa uzburtā vīzija, bet īstenībā, lai mēs vispār nesaprastu, kas ir noticis. Ja jau ir 150 dažādas versijas, tad jau nevar ticēt nevienam.
-
Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz pievēršamies tēmai, kas bieži paliek ārpus ziņu virsrakstiem, – "Kari, par kuriem mums nestāsta. Kāpēc?". Kādi konflikti pasaulē notiek tieši šobrīd, bet par tiem mēs dzirdam maz vai nemaz?
Parasti ziņu virsrakstos dominē tikai daži kari, bet vai tas nozīmē, ka citviet pasaulē valda miers? Nebūt nē. Patiesībā pasaulē šobrīd norisinās aptuveni 30 aktīvi bruņoti konflikti, taču mūsu uzmanība tiek vērsta tikai uz tiem, kas politisku vai ekonomisku iemeslu dēļ ir mums nozīmīgi.
Daudzi no aizmirstajiem konfliktiem ilgst jau gadu desmitiem, tomēr tie pakāpeniski izzūd no plašsaziņas līdzekļu redzesloka. Vai tas notiek tāpēc, ka mūsu uzmanību aizņem vietējie un globāli populārāki notikumi? Vai varbūt iemesls ir selektīva mediju pieeja, kurā daži konflikti vienkārši neiekļaujas politiski un ekonomiski izdevīgos naratīvos? Kāpēc dažas traģēdijas kļūst par galveno ziņu virsrakstiem, bet citas pazūd mediju telpā, paliekot gandrīz nepamanītas?
Janvāra nogalē Davosā norisinājās Pasaules Ekonomikas forums, kurā daudzi ietekmīgi lēmumu pieņēmēji uzdeva tieši šādus jautājumus. Tika pievērsta uzmanība konfliktiem, kas bieži Rietumu medijos paliek nepamanīti, kas savukārt veicina ģeopolitisko sadrumstalotību un paaugstina jaunu konfliktu risku.
Viens no Davosas foruma dalībniekiem, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, pauda domu, ka mēs atrodamies "nozīmīgā pārmaiņu laikā", salīdzinot šo periodu ar 1918., 1944. un 1989. gada notikumiem. Vēl viena diskusijā izceltā tēma bija starptautiskā dialoga veidošana starp globālajiem Dienvidiem un globālajiem Ziemeļiem.
Saspīlējums starp šiem reģioniem ir augsts, un tam ir dažādi iemesli. Viens no tiem ir Rietumu koloniālās politikas atstātās pēdas, kas daudzu valstu attīstībā joprojām rada izaicinājumus. Otrs faktors ir neveiksmīgie demokrātijas eksporta centieni, kas daudzviet pasaulē ir nesuši nevis stabilitāti, bet gan badu, nestabilitāti un iznīcību.
Tomēr kādi ir galvenie iemesli, kādēļ daži kari piesaista lielāku uzmanību nekā citi? Saprotamu iemeslu dēļ mēs aktīvi sekojam līdzi karadarbībai Ukrainā un pat situācijas attīstībai Tuvajos Austrumos, kam, starp citu, vēl pirms dažiem gadiem nebūt netika pievērsta tika liela nozīme kā šodien. Bet cik bieži mēs dzirdam par notiekošo, piemēram, Sudānā?
Konflikti nebeidzas tikai tāpēc, ka par tiem nerunā, vai ka mēs tajos vairs nepiedalāmies. Cilvēki joprojām mirst, cieš, ir spiesti pamest savas mājas. Vai mēs par tiem dziram tikai tāpēc, ka mediji bieži vien koncentrējas uz reģioniem, kas ir politiski vai ekonomiski nozīmīgi lielvalstīm? Vai arī mēs kā sabiedrība esam kļuvuši nejūtīgi pret ciešanām, kas neietekmē mūsu ikdienu?
2025. gada globālo ārkārtas situāciju saraksts izceļ pasaules nopietnākās humānās krīzes, uzsverot bruņotu konfliktu, klimata pārmaiņu un ekonomiskās nestabilitātes smago ietekmi uz dažādiem reģioniem. Visakūtākā situācija šobrīd ir Sudānā, kur pilsoņu karš izraisa masveida iedzīvotāju pārvietošanos un badu. Arī okupētās Palestīnas teritorijas ir ārkārtas situāciju augšgalā – Gaza ir pilnībā izpostīta, kamēr Rietumkrastā vardarbība pieaug līdz rekordlīmenim.
(..)
Pēc ASV aiziešanas no Afganistānas un sākotnējās mediju uzmanības šim notikumam, interese par Afganistānas situāciju ir strauji samazinājusies. Lai gan Afganistānā humanitārā situācija tikai pasliktinās, rietumu elites un mediji būtisku uzmanību tam vairs nepievērš, kas liecina, ka sākotnējā sašutuma pamatā vairāk bija rūpes par ASV reputāciju, nevis afgāņu tautas labklājību.
Plašāku komentāru aicinājām sniegt Dr. Naziram Ahmadam Josufi – Afganistānas jauniešu pārstāvim Āzijas Jauniešu Augstākajā padomē, Afganistānas nodaļas koordinatoram organizācijā "World Beyond War" un Vācu Globālo un rģionālo pētījumu institūta (GIGA) viespētniekam. -
¿Faltan episodios?
-
Pērn dronu industrijā Latvija ieguldījusi 20 miljonus eiro un kopumā ar dronu koalīcijas starpniecību mūsu valsts industrija dronu ražošanai saņēma 32 miljonus eiro. To intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem.
Latvija šobrīd veido dronu armiju un dronu veselības centru, savukārt saistībā ar droniem, kas parādās mūsu gaisa telpā, ir jāattīsta pretdronu sistēmas. To Sprūds minēja kontekstā ar dronu parādīšanos Rīgas lidostā.
--
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 11. februārī dosies slēgtā izbraukuma sēdē, lai spriestu par bezpilota dronu incidentiem Rīgas lidostas teritorijā. Slēgtās izbraukuma sēdes laikā paredzēts spriest par reaģēšanas iespējām un sadarbības mehānismiem. -
Baltijai pārejot vienotā energosistēmā ar Eiropu, bija pamatotas aizdomas par iespējamiem draudiem, tie tomēr nav notikuši. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas energotīkla un pievienošanos Eiropas tīklam Latvija vērtēja kā augsta riska notikumu.
Arī dezinformāciju drošības iestādes bija pamanījušas, teica Kozlovskis. -
Valsts augstāko amatpersonu aktualizētais temats par valsts pārvaldes darbinieku atgriešanos pilna laika klātienē raisa pretrunīgus viedokļus. Visai drīz diskusija par to sagaidāma arī Saeimā, jo aicinājums par attālinātā darba iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs sabiedrisko iniciatīvu portālā "manabalss.lv" parakstus vāc ātri. Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs sola sarīkot izvērstu diskusiju.
Ir pēdējais laiks Saeimai un valsts pārvaldei atgriezties klātienes darbā, šonedēļ pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu no Zaļo un zemnieku savienības izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Šo ideju viņš pamato ar kritiski zemu sabiedrības uzticēšanos varai. Viens no veidiem, kā to atjaunot, pēc Valsts prezidenta domām, ir Saeimas un valsts pārvaldes darba organizēšana tikai klātienē. Īpaši pieminēta arī deputātu prakse pieslēgties komisiju sēdēm "Zoom" platformā, nevis piedalīties sēdēs uz vietas. "Nav norma nebūt darbā", piebildusi arī premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".
Reaģējot uz šiem viedokļiem, šonedēļ ātri vien portālā manabalss.lv publicēta sabiedriskā iniciatīva par attālinātā darba iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Iniciatīvas iesniedzēja Ance Pētersone atsaucas uz savu pieredzi, ka vienošanās par piemērotāko darba formu dažādās profesijās var atšķirties un ne vienmēr klātienei ir nozīme.
Problēmu likumdevēja darbā nevajadzētu attiecināt uz visu valsts pārvaldi, pārliecināta ir Pētersone.
Līdzīgi domā Valsts pārvaldes darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons. Viņaprāt, darba organizēšanu "no augšas" nedrīkst regulēt. Tāpat arī novērst uzmanību no būtiskākām problēmām.
Praksē ir jūtams, ka saziņā ar dažādām iestādēm un organizācijām bieži vien neizdodas sazvanīt cilvēkus vai arī viņa nav darba vietā, pie datora. Tāpēc attālinātā darba nosacījumi ir jāpārskata, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Andris Bite.
Iniciatīvai portālā manabalss.lv ar aicinājumu saglabāt darba devēja iespējas individuāli noteikt darba apstākļus pāris dienās strauji savākti teju visi nepieciešamie 10 000 parakstu iesniegšanai parlamentā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs sola rīkot plašu idejas apspriešanu un uzaicināt dažādas sabiedriskās organizācijas. Pats deputāts gan aizstāv klātienes darba ideju.
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs paudis, ka visai valsts pārvaldei lineāri ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt darbu klātienē šobrīd nemaz nav iespējams. -
Pēdējos gados Satversmes tiesa pamatā skata lietas, kas sabiedrības ieskatā ir būtiskas vērtības Latvijas pastāvēšanai – par demokrātiju, valsts valodu, drošību un iekļaujošu sabiedrību. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Viņa teica, ka valsts institūcijas tiesas lēmumus lielākoties ņem vērā, taču izpildījums mēdz būt nekvalitatīvs, tāpēc vajadzīga centralizēta iestāde, kas uzrauga tiesas lēmumu izpildi. Savukārt tuvākais spriedums būs par priekšvēlēšanu aģitāciju. -
Atvaļinājums beidzies, "Noliktava" ir atpakaļ! Atkalsatikšanās epizodē Elīna, Jānis un Uldis apspriež Donalda Trampa un Īlona Maska sasniegumus, smadzeņu puves izpausmes, Aglonas maizes veistūkli un visu to svarīgāko. Tagad "Noliktava" – ik nedēļu.
Epizodes gaita:
0:00 Ievads: atgriešanās prieks un remonta vīrieši.
4:49 Kas sāp: SKDS aptauju rezultāti; saldētu picu brūces un panorāmas rats; lūgšanas bebru dieviņam.
14:25 Smagās ziņas: ASV prezidenta darbaspējas; Īlona eksperiments; neirologs Leonīds Viškers.
52:29 Vieglās ziņas: par ko varētu izlikties; smadzeņu puve piemeklē pat labākos; Rinkēvičam jāskatās, ko runā.
1:03:30 Maizes vēstis.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to visiem! -
Saeimas Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu ievēlējusi līdzšinējo centrālās bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Viņa atgriešanos amatā atbalstīja 67 deputāti gan no koalīcijas, gan opozīcijas frakcijām. Kazāks pēc ievēlēšanas atzina, ka turpmākajos pilnvaru gados būs stingrāks un prasīgāks. Savukārt koalīcijas partneri atzīst, ka Latvijas Bankas vadītāja izraudzīšanas process bija trauksmes signāls valdības stabilitātei, ko nevar ignorēt.
Latvijas Bankas prezidents ir ievēlēts pēc teju divu mēnešu ilgušas politiskas epopejas. Koalīcija divreiz nespēja vienoties par kopīgu kandidātu. Tas kārtējo reizi uzjundīja sarunas par valdības stabilitāti un koalīcijas spēju sadarboties. Rezultātā Mārtiņš Kazāks otrajā piegājienā kļuva par vienīgo kandidātu uz centrālās bankas vadītāja amatu, viņa ievēlēšanu nodrošināja ar opozīcijā esošo Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta frakciju deputātu balsīm.
Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienības loma Latvijas Bankas vadītāja izraudzīšanā bieži bija pretēja pārējiem koalīcijas partneriem. Arī 6. februārī frakcijai bija brīvais balsojums, kurā vairums frakcijas deputātu tomēr nobalsoja par Kazāku. Rezultātā – atbalsts ar 67 balsīm, nebalsojot Saeimas Budžeta komisijas vadītājam Jānim Reiram no „Jaunās Vienotības”, kura vārds sākotnēji izskanēja saistībā ar ambīcijām pārņemt amatu no Kazāka.
Saeimas debatēs pirms balsojuma vairākkārt pieminēja gan klupienus kandidātu meklēšanā, gan Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanas kārtības maiņu, par ko izteicies Valsts prezidents. Koalīcijai patlaban nav vieglākais brīdis, vajadzīga saruna par prioritātēm, uzsvēris „Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Šie notikumi ir mācība valdošajai koalīcijai, pēc balsojuma piekrīt arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis. -
Priekšvēlēšanu aģitācijas laiks pirms jūnijā plānotajām pašvaldību vēlēšanām vairs nav aiz kalniem. Toties katras jaunas priekšvēlēšanas nāk ar jauniem izaicinājumiem to uzraudzībā – tagad jāsaprot, kur roku pielicis mākslīgais intelekts, kur ar sociālo mediju palīdzību tiek ietekmēti vēlētāju prāti. KNAB uzdevums ir saskatīt, vai priekšvēlēšanu aģitācija notiek godīgi un ar caurspīdīgām naudas plūsmām. Tas ir arī viens no sarunas tematiem Krustpunktā, kad izvaicājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Andrejs Vasks, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists, un Zane Mače, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore.
-
Kamēr pirms trijiem gadiem pabeigtais dabas skaitīšanas ziņojums ceļoja pa starpministriju apspriedēm, mežsaimnieki visus šos gadus turpināja cirst Eiropas nozīmes biotopus. Valdība janvārī izlēma palielināt apkārtējai videi vērtīgo mežu aizsardzības platības, tomēr dabā tie nav iezīmēti un to iznīcināšana joprojām nav apturēta pat mežos, kas pieder valstij.
Mārtiņš Līdums, Meža pētīšanas stacijas direktors: „Jā, mēs netaisāmies ne melot, ne mānīties – mēs neuztveram to kā neaizskaramības zīmogu!”
Galīgais lēmums, ko darīt ar atrastajiem, taču joprojām neaizsargātajiem biotopiem nu ir atstāts Saeimas ziņā. Lēmuma pieņemšana var vilkties gadiem.
Agnese Priede, sertificēta biotopu un sugu aizsardzības eksperte: „Un tad es teiktu, tur jau nav nekas cits, nu vienkārši, kuram ir stiprāks lobijs. Nu, lobijs, protams, stiprāks kokrūpniecības pusē.”
Dabas aizsardzības organizācijas ir pārliecinātas, ka politiķu vairākums joprojām neapzinās gaidāmās dabas vērtību saglabāšanas nozīmi un to, ka jāgatavojas, ka nākotnē tām būs arvien lielāka ietekme.
Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs: „Tās pērles, kas Latvijas dabā palikušas, mēs tās vienkārši iznīcinām. Kur tas ir, pēc būtības, jautājums par 60, 80 vai 100 gadu nākotni, kad mēs varētu šīs dabas vērtības atgūt atpakaļ.”
Vai valdības lēmums par gadiem ievilktajiem dabas skaitīšanas rezultātiem apturēs dabas daudzveidībai vērtīgo mežu izciršanu? To pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Seši miljoni plastmasas korķīšu - šāds daudzums šo šķietami nevērtīgo plastmasas izstrādājumu ir nepieciešams, lai nopirktu un Ukrainas armijai nogādātu ātrās palīdzības automašīnu. Šīs "Drošinātaja" epizodes viesis ir vides pētnieks un zinātnieks Vladislavs Mihailenko. Viņš izveidojis iniciatīvu “Plastmasa glābj dzīvības”. Tās laikā ukraiņi dažādās valsts vietās nodod plastmasas korķīšus, tādā veidā saziedojot līdzekļus Ukrainas armijas atbalstam. Ar Valdislavu sarunājas Rihards Plūme.
Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
ASV sniegta palīdzība aizsardzībā apmaiņā pret Ukrainas resursiem? Plāns, kam vārdos piekrīt abas puses;
Baidena administrācijas darbība - ne tāda, kā domāts agrāk?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
02:50 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:02 ASV sniegta palīdzība aizsardzībā apmaiņā pret Ukrainas resursiem? Plāns, kam vārdos piekrīt abas puses.
12:19 Baidena administrācijas darbība - ne tāda, kā domāts agrāk?
14:21 USAID programma – Vašingtonas iekšējo cīniņu epicentrā.
19:04 EXPLAINER: Ar kādiem dabas resursiem ir bagāta Ukraina?
22:34 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Vladislavu Mihailenko. Viņš ir vides pētnieks un zinātnieks, kurš izveidojis iniciatīvu “Plastmasa glābj dzīvības”.
24:11 No Eiropas čempiona džudo līdz zinātniekam – Viktors par savu karjeras attīstību.
25:19 Kara ietekme uz sportu un sportistiem.
27:40 Pirms pilna mēroga kara bija pasniedzējs universitātē.
29:06 Veidoja pirmās ekoloģiskās skolas Ukrainā.
30:19 Par iniciatīvas “Plastmasa glābj dzīvības” ideju un izveidi.
34:18 Šī projekta praktiskā realizācija.
39:14 Kāpēc tiek vākti tieši korķīši?
40:23 Cik korķīši jāsavāc, lai pietiktu dronam vai ātrās palīdzības mašīnai?
41:26 Kas par korķīšu naudu sagādāts armijai?
41:58 Kā tiek izlemts kādiem mērķiem naudu tērēt un kuras vienības atbalstīt?
42:46 Kāpēc Vladislavs pats nav armijā?
44:34 Karš ukraiņiem licis vairāk domāt par dabas aizsardzību.
45:50 Cik ilgs laiks būs nepieciešams Ukrainas ekoloģijas atjaunošanai?
46:44 Dzīve pēc kara.
47:58 Sadarbība ar Eiropu pastiprinās.
49:15 Sarunas beigas.
49:30 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto
50:12 Padalieties ar šo stāstu un rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
ASV prezidents Donalds Tramps ir tik aktīvi strādājis un runājis, ka šoreiz raidījums Divas puslodes ir par Amerikas Savienotajām Valstīm. Protams, ne tikai par tām, jo Tramps mēģina ietekmēt visu pasauli.
Pirmkārt, viņš to dara, izmantojot kā ieroci muitas tarifus. Sācis ar Kanādu, ar Meksiku un ar Ķīnu. Tiesa, pirmajām divām valstīm lēmuma īstenošana ir par mēnesi atlikta. Nākamais viņa šantāžas upuris varētu būt Eiropas Savienība.
Eiropas virzienā raugoties, Tramps grib mainīt ne tikai tirdzniecības bilanci, bet arī atņemt Dānijai lielāko salu pasaulē Grenlandi. Viņš esot apņēmies panākt, ka Grenlande būs ASV īpašumā. Tāpat Trampu interesē atgūt kontroli pār Panamas kanālu.
Norises pasaulē analizē Jānis Kapustāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, un Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre.
Grenlandi gribu!
Vikingu kuģotāji, kuri 10. gadsimta nogalē piestāja pie Grenlandes krastiem, lika pamatus šīs pasaulē lielākās salas tūkstoš gadus ilgajām saiknēm ar Skandināviju. 1775. gadā toreizējā Dānijas-Norvēģijas apvienotā karaliste pasludināja Grenlandi par savu koloniālo valdījumu, un pēc tam, kad Norvēģija 1814. gadā apvienojās ar Zviedriju, sala palika Dānijas kroņa zeme. Liela daļa tās teritorijas gan ilgi bija neizpētīta un nekartēta, tāpēc pilnvērtīgu suverenitāti pār Grenlandi Dānija nodibināja tikai pagājušā gadsimta divdesmitajos gados.
Sākot ar septiņdesmitajiem gadiem iesākās Grenlandes autonomizācijas process, kura pēdējais etaps noslēdzās ar 2009. gada Pašpārvaldes aktu. Grenlande ieguva plašu autonomiju, atstājot kādreizējās metropoles ziņā tikai ārējās drošības, monetārās politikas un daļu no ārlietu jautājumiem. Kopš tā laika spēkā pieņēmusies kustība par pilnīgu Grenlandes neatkarību, aptaujas liecina, ka par to ir vairāk nekā puse no salas iedzīvotājiem, un līdz nesenam laikam šo ideju atbalstīja arī pašreizējā autonomijas valdība ar premjeru Mūti Bouropu Egedi priekšgalā.
Vēl šī gada sākumā tika plānots, ka neatkarības referendums varētu notikt vienlaicīgi ar Grenlandes parlamenta vēlēšanām aprīļa sākumā, taču ideja šķiet nolikta malā kopš brīža, kad savu agresīvo Grenlandes iegūšanas kampaņu uzsāka Donalds Tramps. Viņš šai ziņā nav nekāds pirmatklājējs – ideja atpirkt salu no Dānijas aktualizēta vairakkārt. Atbilde no Kopenhāgenas, kā arī šajā reizē, allaž ir bijusi, ka Grenlande netiek pārdota. Tomēr nekad agrāk no Vašingtonas nav izskanējusi tik agresīva retorika, kāda tā ir patlaban, konkrēti draudot Dānijai ar milzīgiem ievedmuitas tarifiem un neizslēdzot pat militāra spēka lietošanu.
Var atgādināt, ka Savienoto Valstu militārā klātbūtne Grenlandē pastāv jau šobrīd un balstās 1951. gada nolīgumā, saskaņā ar kuru Dānija piekrīt ASV bāzu izvietošanai, pretī saņemot garantijas aizsargāt salu pret jebkādu ārēju iebrukumu. Atbildot uz prezidenta Trampa izteikumiem, Kopenhāgena paudusi gatavību visa veida sadarbībai drošības jomā un paziņojusi par nozīmīgu finansējuma palielināšanu Arktiskā reģiona aizsardzībai. Savukārt Grenlandes parlaments steidzamības kārtā pieņēmis likumu par ārvalstu vai nenosakāmas izcelsmes finansējuma aizliegumu politiskajām organizācijām.
Tēvocis Sems kā deva, tā ņems (kanālu)!
Savā pirmajā ārvalstu tūrē jaunais Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio devās uz vairākām Centrālamerikas valstīm. Tūres degpunktā, protams, bija vizīte Panamā, kurai jaunievēlētais prezidents Tramps izvirzījis teju viennozīmīgas teritoriālas pretenzijas. Runa ir par kādreizējo Panamas kanāla zonu, kuru līdz 1999. gadam kontrolēja Savienotās Valstis.
Amerika uzņēmās Atlantijas un Kluso okeānu savienojošā kanāla būvi pagājušā gadsimta sākumā, kad vairākas desmitgades iepriekš šo projektu pusceļā bija pametusi Francija. Tā kā finansējums, tehnoloģijas, organizācija un daļa darbaspēka nāca no Savienotajām Valstīm, šķita diezgan loģiski, ka pēc kanāla izbūves tam pieguļošās teritorijas nonāca Vašingtonas beztermiņa nomā. Var piebilst, ka pati Panamas valsts tapšana 1903. gadā ir saistīta ar kanāla projektu. Līdz tam Panama bija Kolumbijas Republikas sastāvdaļa, kas kļuva neatkarīga pēc tam, kad Savienotās Valstis ar militāras iejaukšanās draudiem piespieda Kolumbiju atzīt Panamas neatkarību. Taču 20. gs. otrajā pusē mazā Centrālamerikas valsts un tās sabiedrība vairs nebija gatava samierināties ar amerikāņu „servitūtu”, kas sašķēla Panamas teritoriju divās daļās. Pēc vairākiem asiņainiem protestiem kanāla zonā Amerika piekrita sarunām, un 1979. gadā tika parakstīta vienošanās par teritorijas pakāpenisku nodošanu pilnīgā Panamas suverenitātē.
Tagad prezidents Tramps nepaguris klāsta, ka tā esot bijusi kļūda, ka Panama pārkāpjot vienošanos un vispār esot atdevusi kanālu ķīniešiem. Savienotās Valstis kā iedevušas, tā paņemšot kanālu atpakaļ. Tādējādi nenākas šaubīties par Marka Rubio un Panamas prezidenta Hozē Raula Mulino sarunu saturu. Panamas valsts galva apsolīja apzināt iespējamo Ķīnas interešu klātbūtni kanāla uzņēmumos un iespējas pārtraukt priekšlaicīgi līgumus ar Honkongā reģistrēto kompāniju, kas pārvalda ostas abos ūdensceļa galos, lai gan šo ostu darbība nav tieši saistīta ar paša kanāla funkcionēšanu. Tomēr viņš vēlreiz uzsvēris, ka Panamas kanāls ir un paliks viņa valsts suverena teritorija.
Mēs sitīsim ar tarifiem, arvien, arvien!
1.februārī prezidenta Trampa piesolītā partneru slānīšana ar tarifu milnu šķita pieņemam konkrētākas aprises – Baltā nama saimnieks paziņoja, ka otrdien stāšoties spēkā 25% ievedmuitas tarifi Meksikas un Kanādas precēm, kā arī 10% importam no Ķīnas. Ekonomisti steidzās atgādināt par iespējamām nopietnām problēmām, ko šāds solis radīs pašu Savienoto Valstu ekonomikai. Taču jau pirmdien, 3. februārī, grandiozie plāni izrādījās atlikti vismaz uz mēnesi. Vispirms tika paziņots, ka Meksikas prezidente Klaudija Šēnbauma piekritusi nosūtīt 10 000 karavīru uz valsts ziemeļu robežu nelegālās migrācijas un narkotiku kontrabandas apkarošanai. Dienas otrajā pusē tādu pašu atlikšanu saņēma arī Kanāda pēc tam, kad premjerministrs Trudo bija aprunājies ar Trampu pa telefonu. Arī šajā gadījumā izšķirošais esot robežkontroles arguments, lai gan fentanila daudzums, kas Savienotajās Valstīs nonāk caur ziemeļu robežu, ir salīdzinoši niecīgs.
Var piebilst, ka gan Kanāda, gan Meksika jau bija paziņojušas, ka amerikāņu tarifu ieviešanas gadījumā tās spers adekvātus atbildes soļus. Finanšu tirgi, kas pirmdienas rītu sagaidīja ar manāmu kritumu, pēc paziņojumiem par tarifu atlikšanu atgriezās normālā kondīcijā.
Tikām Ķīna paziņojusi, ka tā savu 10% tarifu apstrīdēšot Pasaules Tirdzniecības organizācijā un noteikusi atsevišķiem Savienoto Valstu produktiem ievedmuitas tarifus līdz 15% apjomā. Tiek atzīmēts, ka starp šiem produktiem nav nozīmīgāko no ASV importējamo preču kategoriju.
Dienaskārtībā ir arī jautājums par iespējamajiem tarifiem Eiropas Savienībai. Motīvu šai ziņā netrūkst, sākot ar Savienoto Valstu bilances deficītu tirdzniecībā ar apvienoto Eiropu, beidzot ar vēlmi tikt pie Grenlandes.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
-
Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība).
Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos.
Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam. -
ASV prezidents Donalds Trams ne reizi vien izteicies par "labiem" un "sliktiem" gēniem, pastiprinot noraidošo attieksmi pret imigrantiem. Arī biznesmenis Īlons Masks savā retorikā izmanto ģenētiku, piemēram, stāstot kā "glābs pasauli" ar saviem gēniem, radot daudz pēcnācēju. Kāpēc valstu vadītājiem ģenētika jau vēsturiski ir bijis trumpis retorikā? Un, vai patiešām ir tādi - labi un slikti - gēni? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošais pētnieks, bioētikas speciālists Ivars Neiders un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals.
Sīkbūtņu DNS pētniecība
Ģenētiskā informācija atrodas visās dzīvajās šūnās un līdz ar to šo informāciju par jebkuru dzīvo organismu var atrast apkārtējā vidē - zemē, gaisā un ūdenī, kur vien kāds organisms ir bijis tuvumā. Šoreiz izzinām, kā Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti ūdens paraugos atrod un pēta tur mītošo sīkbūtņu DNS. Stāsta šī institūta pētniece Iveta Jurgensone.
DNS jeb ģenētiskais kods ir unikāls katrai dzīvai būtnei, pat daļai no vīrusiem tāds ir sastopams, tāpēc, ja apkārtējā vidē vienalga kāda lieluma dzīva radība ir atstājusi savas pēdas, speciālisti ar dažādām metodēm, paņemot paraugus, piemēram no ūdens, var noteikt kādas konkrētas sugas īpatņi šajā vidē uzturas.
Sākums ir vienkāršs: pētnieki tīrā spainī iesūknē ūdeni, caur īpašu smalku filtru to izfiltrē un tālāk darbs ir ģenētiķiem - tā pāris vārdos var raksturot procesu, kad Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti ūdens paraugos meklē planktonā jeb brīvi peldošo ļoti sīku augu un dzīvnieku kopumā atsevišķu sugu pārstāvjus. Bet detalizētāk par šo pētniecības metodi, kad ūdens sastāvā pēc gēnu analīzes var noteikt, kas tieši tur mitinās, stāsta institūta pētniece Iveta Jurgensone.
Raidījuma ievadā savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties profesore Aija Zobena
Mūsu raidījumā bieži viesojas zinātnieki, kuri stāsta par savas jomas pētījumiem un jaunākajaiem atklājumiem kādā nozarē. Taču ne mazāk interesantas pērles atrodamas šo cilvēku grāmatu plauktos. Šoreiz piedāvājam iepazīt, ko interesantu ar zinatnisku skatu ir izlasījusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Aija Zobena.
Profesore izvēlējusies savu "mūža grāmatu", ko labprāt pārlasa un arī izmanto kā piemēru, stāstot par socioloģiju. Neskatoties uz to, ka šī grāmata ir Latvijas kultūras kanonā, to daudzi nav lasījuši. Tā ir Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”. -
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija no desmit kandidātiem darbam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā virza pašreizējo komisijas locekli Ievu Kalderausku. Par viņas kandidatūru nobalsoja pārliecinošs komisijas vairākums. Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē balsos par viņas apstiprināšanu amatā.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīja desmit kandidātus uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatu. Kandidātu vidū - Ieva Kalderauska, kura šajā amatā ir piecus gadus. Vairums pārējo pretendentu bijuši saistīti ar darbu gan privātajos, gan sabiedriskajos medijos. Komisijas šīsdienas sēdē deputātiem bija jāizrauga viens kandidāts, kuru virzīt apstiprināšanai amatā. Nepilnas 15 minūtes ilgās sēdes sākumā komisijas vadītāja Leila Rasima no „Progresīvajiem” izvirzīja Kalderauskas kandidatūru.
Sekoja balsojums ar vēlēšanu zīmēm. Ātri vien nobalsojot un saskaitot balsis, noskaidrojās, ka deviņi deputāti nobalsojuši par Kalderausku un divi pret, savukārt par Belti nobalsoja viens deputāts, 10 pret. -
Atgriežamies pie temata par lidsabiedrību "airBaltic": kā vērtēt līgumu ar "Lufthansu", ka viņi tiks pie mūsu lidsabiedrības akcijām un vietas uzņēmuma padomē par 14 miljoniem. Valdības vadītāja Evika Siliņa jau sacījusi, ka tomēr jārēķinās ar tālākiem ieguldījumiem aviokompānijā. Cik labs un izdevīgs ir vai nav šis līgums abām pusēm, ko varam sagaidīt tālāk? Krustpunktā analizē ekonomisti Guntars Vītols un Jānis Ošlejs, kuri iepriekšējā diskusijā demonstrēja izteiktu viedokļu dažādību par "airBaltic" situāciju; finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis, ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "INVL Asset Managment" vadītājs Andrejs Martinovs un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.
-
Raidījumā (ne) Diplomātiskās pusdienas stāsts par jautājumu, par kuru katram noteikti ir savs viedoklis. Un runa ir par tā saucamo liberālisma pasaules norietu. Koncentrēsimies vairāk uz Eiropas valstīm un sākotnēji dosim nelielu ieskatu par to, kas liberālisms un tā pretpols konservatīvisms īsti ir.
Lai kāds ir mūsu personīgais skatījums, mēģināsim maksimāli saglabāt neitrālu skatupunktu uz abām šīm filozofijām vai ideoloģijām. Proti, liberālisms un konservatīvisms nav ne labi vai slikti, ne pareizi vai nepareizi, bet vienkārši atšķirīgi viens no otra.
Liberālisms vienlaicīgi ir gan politiska ideoloģija, gan ekonomiska ideoloģija. Liberālisms tradicionāli uzsver indivīda brīvību, cilvēktiesības, demokrātiju un valdības iejaukšanās privātajā dzīvē un rīcībā ierobežošanu. Liberālisma pamatā ir pārliecība, ka indivīdiem ir jābūt brīvībai sasniegt savus mērķus, paust savu viedokli un piedalīties pārvaldībā, izmantojot demokrātiskas institūcijas. Papildus tas sliecas par labu globālai sadarbībai, saskatot starptautiskās institūcijas un nolīgumus kā līdzekli miera, tirdzniecības un cilvēktiesību veicināšanai.
Konservatīvisms tikmēr ir politiska un sociāla filozofija, kas uzsver tradīcijas, stabilitāti un pakāpeniskas pārmaiņas, nevis radikālas reformas. Tas sakņojas pārliecībā, ka sabiedrībām jāsaglabā savi kultūras, reliģiskie un vēsturiskie pamati, jo šīs institūcijas nodrošina kārtību, nozīmi un nepārtrauktību. Filozofiski konservatīvisms ir skeptisks par cilvēka rīcības perfektumu un uzsver, ka tradicionālās kopienu struktūras – valsts, ģimene, reliģiskā kopiena, etniskā grupa ir unikālas, aizsargājamas un primāri atbalstāmas. Morālās un reliģiskās vērtības konservatīvo skatījumā dominē pār indivīda personīgajām izvēlēm.
Tagad laiks saprast, kas tad ir novedis pie tā sauktā liberālisma pasaules norieta? Daži saka, ka tas mirst, citi saka, ka liberālismam ir pienākusi pusmūža krīze, un daži optimisti uzskata, ka tas vienkārši attīstās. Kā īsti ir, nezināsim teikt, taču zinām teikt, kas to ir iespaidojis. Liberālisma pagrimumu Eiropā ir noteikusi ekonomiskā stagnācija, sociālā polarizācija un politiskie satricinājumi.
Raidījuma veidošanā piedalās arī Latvijas ārpolitikas institūta pētniece Sāra Elizabete Vīnberga. -
Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas deputāti 4. februārī aiz slēgtām durvīm spriedīs par stratēģisko komunikāciju kā valsts drošības stūrakmeni jeb par to, kā veidot vienotu pieeju sabiedrības uzticības un nacionālās drošības stiprināšanai.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka deputāti runās gan ar ekspertiem, gan mediju pārstāvjiem par to, kā krīzes brīžos labāk sasniegt sabiedrību. -
Aizvadītā gada nogalē varas gaiteņos nonāca Klimata likumprojekts. Līdz šim tieši klimata pārmaiņām veltīta likuma Latvijā nav bijis. Kāpēc tāds vajadzīgs? Kam vajadzētu būt šādā likumā? Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un kāda pieredze ar klimatu likumdošanā ir citviet pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Jānis Brizga un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Linda Zuze.
Gada augs un gada sūna
Augs ar labi pamanāmiem dzelteniem ziediem- smiltāju retējs. Rīdzinieki šo augu pavasaros var viegli pamanīt, bet citviet Latvijā tas ir ļoti reti sastopams un sūna - spurainā dzīparene, kas izskatās pēc dzijas pavediena un atrodama mitros un veselīgos biotopos. Iepazīstam gada augu un un gada sūnu.
Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2025 ir izvēlējusies smiltāja retēju. Kā teikts biedrības izplatītajā paziņojumā, tas aug sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.
Kā norāda Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētājs, un Daugavpils Universitātes docents Pēteris Evarts-Bunders, tas nav ne apdraudēts, ne invazīvs augs, viegli pamanāms vietās, kur tas aug, proti, zied arī pilsētvidē un to raudzīt nav jādodas uz Moricsalu vai Slīteres nacionālo parku. Iemesls smiltāja retēja iecelšanai gada auga statusā ir tā vēlme to izpētīt pamatīgāk un vairāk tam pievērst uzmanību.
Bet Botāniķu biedrības pārstāve, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte, purvu, sūnu un ķērpju pārzinātāja bioloģijas doktore Līga Strazdiņa iepazīstinās ar Gada sūnu – spuraino dzīpareni, kura, kā nosaukums vēstī, tiešam atgādina spurainu gaiši zaļu un dzeltenīgu dzijas pavedienu, un atšķirībā no smiltāja retēja, nav tik viegli atrodama un ievērojama ar to, ka šī suga ir Latvijas teritorijā parādījusies ļoti sen – Ledus laikmeta beigu daļā.
Bet raidījuma iesākumā par to, kā klimata pārmaiņas skar tējas audzētājus pasaulē, ka arī pētniece Dana Dūda skaidro, kā tēja ieguvusi savus dažādos nosaukumus pasaulē. -
Politiķu nespēja ilgstoši vienoties par jauno Latvijas Bankas prezidentu šai iestādei par labu nav nākusi, taču ikdienas darbs nav bijis traucēts, jo iestādes pārvaldība veidota tā, ka tā kādu laiku var strādāt arī bez prezidenta. To Latvijas Radio atzina bijušais Latvijas Bankas prezidents un pašlaik vienīgais uz nākamo termiņu izvirzītais kandidāts Mārtiņš Kazāks.
Šonedēļ par viņa pārapstiprināšanu iecerējusi lemt Saeima. Atgriežoties prezidenta krēslā, Kazāks vispirms gribot saprast, cik plaši viņš var strādāt. - Mostrar más
