Episodes
-
Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo diplomātu, ārlietu ekspertu Andri Teikmani.
Pagājušajā nedēļā Krustpunktā bieži tika lietots vārds interesanti. Primāri saistībā ar ASV vēlēšanu rezultātiem. Pasauli gaida interesanti notikumi. Vai tas ir īstais vārds? Neesmu pārliecināts. Redzam, ka ir arī nenoteiktība, citi lieto aviācijas terminu turbulence. Runa jau nav tikai par Ameriku vien. Pārmaiņas skars, izskatās, karu Ukrainā, iedrošinājumu ir saņēmusi Izraēla. Bet mēs redzam, ka Vācija ir nonākusi politiskā krīzē, pastāv liela iespējamība, ka būs ārkārtas vēlēšanas. Raidījuma viesis ir bijis gan politiķis, gan diplomāts, gan vadījis Valsts prezidenta kanceleju, pārstāvējis Latviju Maskavā, Berlīnē, Amerikas Savienotajās Valstīs.
-
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvāko divu nedēļu laikā centīsies saskaņot ar pašvaldībām un skolotāju arodbiedrību, kā arī citām ministrijām jauno skolu finansēšanas modeli „Programma skolā”.
Taču jau tagad zināms, ka Latvijas Pašvaldību savienība prasīs veikt tajā izmaiņas. Savukārt valdības koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka informatīvais ziņojums par jauno modeli ir tikai materiāls diskusija. Izskatīšanai valdībā šobrīd nav virzāms.
Galvenā problēma, kas šobrīd saistīta ar jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu ir finansējuma trūkums. Modelis ir salīdzinoši dāsns: tas paredz finansējuma pieaugumu skolotāju, atbalsta personāla un skolu vadības algām faktiski visās pašvaldībās. Šobrīd, kad vēl spēkā ir modelis „Nauda seko skolēnam” viena izglītojamā skološanai no valsts budžeta seko 157 līdz 256 eiro, bet jaunajā modelī viena skolēna izglītošanai tiks tērēti 190 līdz 329 eiro. Tas nozīmē, ka nākamā mācību gada četriem pirmajiem mēnešiem nepieciešami papildu 41,6 miljoni eiro, bet turpmāk ik gadu - 124,6 miljoni eiro. -
Episodes manquant?
-
Šī ir bijusi ļoti saspringta nedēļa. Tiesa, esam vairāk domājuši par to, kas notiek ārpus Latvijas, jo fokuss bija vērsts ASV virzienā. Donalda Trampa tāda triumfāla atgriešanās Baltajā namā ir vēsturisks notikums. Protams, ir par ko runāt arī pašu mājās. Apvienotā Sabiedriskā medija valdes izraudzīšana nav palikusi bez skandāliem. Strīdīga ir ziņa, ka Ekonomikas ministrija varētu noteikt vairākām preču grupām uzcenojuma griestus, kas veikaliem būs obligāti. Krustpunktā nedēļas aktualitāšu apskats. Analizē 360TV ziņas žurnāliste Lauma Niedrīte, sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
-
Kāpēc ievēlēja Trampu un kāpēc tās ir labas ziņas? Jaunajā "Noliktavā" Elīna, Jānis un Uldis spriež ne vien par ASV prezidenta vēlēšanām, bet arī Lato Lapsas sabiedriskajiem darbiem un Maira Brieža vitamīnu akciju.
Epizodes gaita:
0:00 Ievads: podkāsti ir ietekmīgākais medijs pasaulē.
1:45 Priecīgās ziņas: sēdēšanas neveselīgums ir mīts; britiem lētāks lejamais alus; X komentāri par "Noliktavu".
9:08 Atgriežamies pagātnē - iepriekšējās nedēļas prognozes.
12:07 Smagās ziņas: Donalds Tramps triumfē ASV prezidenta vēlēšanās; Lato Lapsas sabiedriskie darbi; Maira Brieža vitamīnu akcija.
47:44 Vieglās ziņas: "Līvu" drāma; krievu tiesa soda "Google" ar 20 deciljoniem; igauņus mācīs atpazīt klientu problēmas.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to arī citiem! -
Kapitālsabiedrību arestēto kapitāla daļu pārvaldīšanas likumprojekts Saeimā pirmajā lasījumā bija jāskata šonedēļ, taču tas atlikts vēl uz divām nedēļām. Iemesls – Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais variants izrādījies „brāķis”, kas jāuzlabo un jāprecizē. Regulējums jāizstrādā, lai varētu pārvaldīt arestētās uzņēmumu kapitāldaļas vai akcijas. Iespējams, steiga radusies arī „Moneyval” novērtēšanas dēļ.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā ierosinātas septiņas krimināllietas, kurās arests uzlikts uzņēmumu kapitāldaļām. Viena no skaļākajām - bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldīšana un novērtēšana. Policija šajā lietā sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.
Darbs pie regulējuma sākās pirms diviem gadiem, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Taču pirmās darba grupas bija vēl senāk, tomēr taustāma rezultāta joprojām nav.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka šis jautājums ir aktuāls jau sen. Kriminālprocesa gadījumā likumā ir paredzēta iespēja arestēt mantu. Problēmu neesot, ja runājam par nekustamo mantu vai atsevišķiem priekšmetiem, bet tās rodas gadījumos, kad tiek arestētas kapitāldaļas vai akcijas. -
Šomēnes aprit 1000 dienas Krievijas pilna apmēra iebrukumam Ukrainā. Tūkstoš dienas spēkus izsmeļošai un dzīvības paņemošai ukraiņu tautas cīņai pret skaitliski lielāku un militāri spēcīgāku okupantu karaspēku.
Reportāža no Pokrovskas Ukrainas austrumos - Donbasā. Krievijas armija pēdējo mēnešu laikā veltījusi milzīgus resursus, lai ieņemtu šo pilsētu, un fronte tagad atrodas vien dažu kilometru attālumā. Pilsētā jau mēnešiem notiek cilvēku evakuācija un tagad to pamet pat tādi, kas līdz pēdējam bija cerējuši, ka pilsētu neieņems…
Tāpat šajā sērijā par cilvēku evakuāciju no blakus esošā Harkivas apgabala - neskatoties uz milzīgo ukraiņu pretestību, Krievijas karaspēks arvien turpina savu virzību dziļāk Ukrainas teritorijā. Arvien jaunas un jaunas apdzīvotas vietas tiek okupētas, tūkstošiem cilvēku atstājot bez mājām un mūža iedzīves.
Podkāstu "Karš Ukrainā" veido Indra Sprance, redaktore - Zane Eniņa, skaņu operators - Renārs Šteimanis.
-
Turpinām sarunu virkni, atbildot uz jautājumu - kas būs ar Krieviju? Vērtē drošības pētnieks, savulaik arī Latvijas Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.
Kā jums šķiet, kas tad būs ar Krieviju? Kurš no trim modeļiem - vai esošā režīma iecementēšanās, vai kādi radikāli sabrukuma procesi, vai gaišā demokrātiskā nākotne - kurš ir ticamākais un varbūt kaut kādā laika secībā šie modeļi sekos viens otram?
Jānis Kažociņš: Gaišreģi vairāk ir Krievijā. (smejas) Tāpat kā pūšļotāju ir vairāk nekā reģistrētu ārstu, kā sapratu no nesenas informācijas. Protams, ir ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu. Tas ir tāpat kā novērojot 70. un 80. gadu Padomju Savienību, visi jau saprata, ka tas viss nevar saglabāties, viņš sabruks, bet nezināja, vai tas sabruks pēc trim mēnešiem vai 30 gadiem. Tāpat mēs zinām, ka Putins nedzīvos vēl 30 gadus, nu varbūt vēl 30 gadus var kaut kā viņu uzturēt pie dzīvības, bet diez vai. Bet ir arī citi jaunāki krievi, kuri vēlas redzēt citādāku Krieviju. Un tāpēc es domāju, ka mums ir zināms pamatojums optimismam, kaut arī es īsti negribētu sacīt, cik drīz un kā.
Jānis Kažociņš: Putinam nepieciešama uzvara Ukrainā; kāda tā būs, kas to var zināt? 1.daļa
-
Kamēr citas Eiropas valstis pakāpeniski samazina jaudas, lai atkritumus izmantotu kā kurināmo un šādi no tiem atbrīvotos, Latvijā tikai gatavojas atvērt atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas. Iedzīvotājiem, kuru tuvumā tādas grib būvēt, ir aizdomas, ka tās piesārņos apkārtējo vidi un apdraudēs viņu veselību.
Diāna Josone, Silabriežu ciema iedzīvotāja: „Kur būs pārliecība, ka gaisā neuzies mums kaitīgās vielas? Uzies. Simtprocentīgi!”
Ārvalstu pētījumi rāda, ka ap šādām stacijām rodas piesārņojums, bet starptautisks uzņēmums, kas plāno tādu izveidot Latvijā, to noliedz.
Andris Vanags, SIA „Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs: „Viņi saka, ka tas ir ap atkritumu reģenerācijas stacijām, bet tas nav pierādīts fakts.”
Lietuvas pieredze ar šo pašu starptautisko uzņēmumu rāda, ka atkritumus dedzināšanai arī importē.
Domants Tracevičs, Lietuvas NVO „Aprites ekonomika” vadītājs: „Uzņēmuma pārstāvji iedzīvotājiem solīja, ka sadedzināšanas jaudu nepalielinās, bet dažus gadus vēlāk to tomēr palielināja. Tas nozīmē, ka cilvēkiem meloja.”
Kādēļ Latvijā, par spīti iedzīvotāju protestiem, gatavojas atvērt reģenerācijas stacijas, kurās dedzinās atkritumus, kamēr citviet Eiropā no tādām sāk atteikties, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
"Я обманул, но не жалею об этом. Благодарю Бога, что мне предоставилась такая возможность," говорит гость этой недели, который попал в ряды украинской армии после того, как скрыл, что у него вместо обеих ног протезы. В разговоре с Rhards Plūme дядя Вася, как называют его товарищи, раскрывает свою удивительную историю.
Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.
Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs -
“Es mānījos, bet to nenožēloju. Pateicos Dievam, ka man tika dota šī iespēja,” saka šīs nedēļas "Drošinātaja" viesis, kurš Ukrainas armijas rindās nokļuva noslēpis, ka viņam abu kāju vietā ir protēzes. Sarunā ar Rihardu Plūmi, Tēvocis Vasja, kā viņu iesaukuši cīņu biedri, atklāj savu apbrīnojamo stāstu.
Tikmēr Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Kā Ukrainas cīņas par brīvību ietekmēs Donalda Trampa un republikāņu uzvara ASV vēlēšanās?
Cik droši drīkstam justies mēs, Baltijā?
Kā Trampa uzvara ietekmēs Eiropu un tās atbalstu Ukrainai?
00:31 Ievads
01:31 Kas Briselē klepo Rihardam fonā?
02:26 Šodien lielajā intervijā apbrīnojams stāsts.
03:48 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:26 ASV vēlēšanās uzvarējis Donalds Tramps un republikāņi - Ko tas nozīmē Ukrainai?
06:40 Cik augstu darāmo darbu sarakstā Trampam būs Ukraina?
07:55 Kā tīri tehniski darbojas poliskie mehānismi Vašingtonā un kas būtu tie praktiskie soļi, ko Vašingtona varētu darīt tādu, ko līdz šim neatļāvās?
09:40 Ja Kristīne būtu Ukrainas Ārlietu ministre, kas būtu tas, ko viņa darītu jau šodien un kas būtu plānos līdz Trampa inaugurācijai janvārī.
10:12 Ukrainai svarīgi izskaidrot, ka tās mērķi ir arī ASV mērķi.
11:22 Trampa retorika pirms vēlēšanām un darbība pēc ievēlēšanas - kā atšķirsies pirmā prezidentūra no otrās?
14:34 Eiropai nopietni jāsaņemas savas drošības nodrošināšanā
16:50 Slēpties aiz kaut kāda iedomu burbuļa Eiropai vairs nav iespējams.
19:07 Kristīne par Latvijas un Eiropas drošību šobrīd.
22:38 Rihards par klātienē sajusto noskaņojumu Briselē.
26:43 Krievija iepērk ukraiņu sviestu
28:04 Ziemeļkorejieši pirmo reizi tiekot pie necenzēta interneta, esot aizrāvušies ar tajā pieejamajām vietnēm pieaugušajiem.
29:14 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Vasiliju štefko, kurš piemānot amatpersonas, nokļuva Ukrainas bruņotajos spēkos, par spīti tam, ka viņam amputētas abas kājas.
31:41 Vasīlijs armijā gribēja iestāties jau 2014.gadā.
35:26 Attieksme pret krieviem.
36:15 2022.gadā ar jaunu jaudu atgriezās vēlme iestāties bruņotajos spēkos.
39:06 Kā izdevās iestāties armijā?
40:19 Vasilija pienākumi dienestā.
40:54 Kā izdevās noslēpt faktu, ka kāju vietā viņam protēzes?
42:08 Laiks aktīvajā dienestā nebija viegls.
43:20 Kā protēzes nobiedēja cīņu biedru.
44:17 Kāda bija reakcija uz viņa protēzēm cīņu biedru vidū?
46:30 Pēc patiesības atklāšanas palika dienestā.
47:15 Vasilija sieva Oksana par vīra lēmumiem.
49:10 Vasilijs pie protēzēm jau pieradis.
49:32 Par dzīvi ar protēzēm.
51:04 Vasilijs šobrīd vietējais deputāts un cer, ka karš drīz beigsies, jo ļoti daudzu dzīves ietekmējis šis karš.
52:09 Par ukraiņu motivāciju karot
53:24 Vasilija stāsts motivējis daudzus.
54:43 Lai nokļūtu armijā, mānījies arī Vasilija tēvs.
55:58 Kāpēc Vasilijs tic Ukrainas uzvarai?
56:57 Baltieši kā piemērs.
57:31 Sarunas beigas.
57:53 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto.
58:15 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Runājot par lielajām tendencēm, par kurām būtu jāuztraucas, nākot pie varas jaunajam ASV prezidentam, tas ir, kā ASV rīkosies attiecībā pret saviem tirdzniecības partneriem, kā pildīs solījumus. Latvijas Radio programmā Labrīt teica Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps.
Kaut arī pasaules un ASV ekonomikai prognozē izaugsmi, galvenais jautājums ir tirdzniecības un tarifu politika, teica Cērps. -
Amerikāņi ir izdarījuši savu izvēli. Balsu skaitīšana gan vēl turpinās, bet rezultāti ir skaidri. Pasaules līderi, tajā skaitā arī Latvijas vadītāji, jau ir apsveikuši DonalduTrampu ar uzvaru. Par to, kas notiek Amerikā, vairāk runāsim raidījumā Divas puslodes. Arī Krustpunktā veltīts amerikāņu izvēlei, bet lielāku uzsvaru liekot uz to, ko tas nozīmē arī mums – Eiropas drošībai, Ukrainai un ne tikai.
Krustpunktā diskutē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors. -
Gruzijas baznīca ir milzīgs atbalsts Krievijas interesēm, un, ja nesāksies baznīcas „attīrīšana”, neviena valdība valstī neko daudz izmainīt nespēs. Šādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda Gruzijas latviete Mariama Lortkipanidze. Intervijā viņa pauda pārliecību, ka vēlēšanās notikusi krāpšanās un šis ir īstais brīdis, kad Gruzijas sabiedrībai un opozīcijai jāapvienojas, jāaizmirst savstarpējās ķildas un jāmaina situācija valstī.
Pēc viņas domām, ja tas drīzumā nenotiks, daļa gruzīnu valsti pametīs un pagriezt kursu atpakaļ uz Eiropu nebūs iespējams desmitgadēm ilgi.
Ar Mariamu īsi pēc Gruzijas parlamenta vēlēšanām Tbilisi sarunājās kolēģis Rihards Plūme. -
Vēlēšanas nav par ārpolitiku, bet par ikdienu, tā Latvijas Radio rīta programmā teica ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Viņš skaidroja, ka Baidena laikā amerikāņi piedzīvoja inflāciju un tas ir viens no iemesliem, kāpēc sabiedrība nosveras par labu Trampam.
Tāpat pētnieks izteicās, ka Trampa ievēlēšanas gadījumā Latvijai nekas labs nav gaidāms un arī Ukrainai draudētu bēdīga nākotne.
--
ASV turpinās balsu skaitīšana prezidenta vēlēšanās. Mediju prognozes liecina, ka balsu sadalījumā Elektoru kolēģijā patlaban vadībā ar 246 balsīm izvirzījies republikāņu kandidāts Donalds Tramps.
Demokrātu kandidātei Kamalai Harisai 210 balsis.
Lai uzvarētu, nepieciešamas vismaz 270 balsis. -
Ekonomisti un tirgotāji ir skeptiski par valdošās koalīcijas partiju plāniem ierobežot pārtikas cenas un uzskata, ka brīvā tirgus apstākļos šāda cenu regulēšana ir apšaubāma. Kā panākt to, lai pirmās nepieciešamības preces lielveikalos būtu lētākas, šobrīd izstrādāti vairāki varianti, ko vērtē ekonomikas ministrs. Koalīcijas darbakārtībā tas varētu nonākt novembra otrajā pusē.
Šobrīd ir pieci iespējamie problēmas risinājumi. Pirmkārt, uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. Šis priekšlikums paredz ierobežot tirgotāju rīcības brīvību cenu veidošanas politikā.
Otrs variants - zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Tas paredz noteikt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā tirgotājam brīvi pēc savas izvēles ir jāizvēlas vismaz viens savā tīklā esošs produkts, kam jānosaka zemākā cena tirgū.
Vēl viens variants - preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana.
Tāpat tiek vērtēta iespēja aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces. Tas mudinātu mazumtirgotājus ziedot vai pārdot liekos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas.
Vērtēts tiek arī aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.
Ekonomikas ministrija ir apkopojusi datus, ka mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 236 eiro, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē gandrīz trešdaļu ienākumu, bet tie, kuri saņem 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, - vairāk nekā 25%. Līdz ar to pamata nepieciešamības preču cenu samazinājums ir vairāk svarīgs tieši sociāli maz-aizsargātajai iedzīvotāju daļai.
Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji šaubās, vai iecerētie risinājumi ko dos. Tajā pašā laikā iedzīvotāji arī norāda, ka pārtika ir dārga un kaut kas jādara, lai to mainītu. -
Ar dabas aizstāvju un tā dēvēto „Globālo dienvidu” valstu vilšanos aizvadītajā nedēļas nogalē noslēdzies ANO Bioloģiskās daudzveidības samits jeb COP 16. Lai gan turīgākās valstis apņēmušās līdz desmitgades beigām dabas daudzveidības glābšanai nodrošināt miljardiem eiro vērtu finansējumu, tās atpaliek no mērķa un joprojām nav spējušas vienoties par skaidru plānu, kā savu solījumu izpildīt. Jaunam finansēšanas fondam nav pikritusi arī Eiropas Savienība.
-
Līdz gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība).
Valsts materiālajām rezervēm ir paredzēti apmēram 1,5-2 miljoni eiro medikamentu un ierīču nodrošinašānai, stāstīja veselības ministrs.
Ministrs stāstīja, ka ārkārtas situācijā Latvijas farmācijas uzņēmumi varēs ap 20% no krīzes medikamentiem nodrošināt paši. Latvija sadarbojas arī ar kaimiņvalstīm, lai nepieciešamības gadījumā varētu viena otrai palīdzēt. -
Sīvā cīņa starp Donaldu Trampu un Kamalu Harisu ietekmējusi arī sabiedrību – tā sadalījusies republikāņos un demokrātos. Brīdī, kad visa pasaule zemajā startā gaida Amerikas Savienoto valstu prezidenta vēlēšanas un to gala iznākumu, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, ar kādām sajūtām šo notikumu gaida Amerikas latvieši - cik brīvi latvieši viņpus okeānam runā par savām izvēlēm un ko nozīmē prezidenta vēlēšanas diasporai?
Raidījumā uzklausām Amerikas latviešu viedokļus un sarunājamies ar ekspertiem. Analizē Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa un ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs, kurš ASV pavadījis studiju gadus. -
„Prezidentei Sandu izdevās uzvarēt par mata tiesu,” - tā Latvijas Radio programmā Labrīt notikumus ar prezidenta vēlēšanu divām kārtām Moldovā analizēja Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. Viņš teica, ka Moldova ir sašķelta, Krievija to veicina un viegli nebūs.
Intervijā Rajevs arī norādīja, ka situācija Ukrainas frontē ir ļoti ļoti smaga, smagāka nekā izskatās. Viņš teica, ka bieži minētā „korejiešu lieta” ir pārāk uzpūsta. Šobrīd Kurskā un Harkivā ir diezgan stabili. Lielākās problēmas ir Austrumu un centrālajā frontē. Rajevs uzsvēra, ka joprojām ļoti svarīgs nerimstošs atbalsts ar bruņojumu, citādi Ukrainas armija spiesta atkāpties. -
Jautājumā par ātrgaitas dzelzceļa „Rail Baltica” izbūvi Latvijas un Igaunija ir vienojušās strādāt kopā, lai iestātos par papildus līdzekļu piesaisti no Eiropas Savienības. Šī ir tikai viena no atziņām, kas izskanēja pēc Rīgā notikušās Latvijas un Igaunijas premjerministru sanāksmes.
No rīta Latvijas premjerministre Evika Siliņa no „Jaunās vienotības” un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals apmeklēja Ādažu militāro bāzi, kur vēroja NATO 5G digitālā izmēģinājuma pasākumu. Vēlāk notika darba tikšanās, kuras gaitā abas puses pārrunāja aktuālos jautājumus un izaicinājumus, divpusējo sadarbību. Abas puses arī pārrunāja turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī sadarbību sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanas jautājumā, kā arī ar reģionālo drošību un NATO saistītus jautājumus. Tur abu valstu līderiem ir līdzīgs redzējums uz atturēšanas un aizsardzības nozīmi.
Jautājumā par ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” izbūvi Siliņa uzsvēra, ka ir nepieciešams savienot Skandināviju ar Rietumeiropu un arī Baltijas valstis. Viņa pauda viedokli, ka ātrgaitas dzelzceļa līnija ir jāizbūvē, vienlaikus samazinot tēriņus. Igaunijas premjers norādīja, ka ir svarīgi atrast finansējumu līnijas izbūvei no dažādiem Eiropas Savienības līdzekļu avotiem.
Vaicāts, vai Igaunijas pusei nav bažu par to, ka Latvijas pusē līdz 2030. gadam līnija netiks izbūvēta, Kristens Mihals sāka savu atbildi ar to, ka ir guvis apliecinājumu no mūsu valdības vadītājas, ka Latvija darīs visu pamattrases izbūvei turpmāko sešu gadu laikā, turpinot ar to, kāda ir situācija Igaunijā. - Montre plus
