Episodi
-
Startē sociāli informatīvā kampaņa "Kam auto gatavs, tam ziema droša". Par kampaņas vēstījumiem vairāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas automoti biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, Ceļu satiskmes drošības dienesta (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Galvenais uzsvars kampaņā ir izmaiņas likumdošanā, ka no 2024. gada 1. decembra drīkst braukt ar riepām, kurām ir apzīmējums "sniegpārsliņa kalnā". Vissezonas riepas, kā bija atļauts līdz šim, vairs nedrīkstēs izmantot.
Aicina pārbaudīt, vai riepas atbilst jaunajām prasībām. Izmaiņas vērstas uz to, lai uzlabotu satiksmes drošību.
Tāpat aicina pārbaudīt,
vai riepu protektors nav pārāk nodilis. Minimālais biezums ir 4mm;
vai vējstiklu slotiņas darbojas un arī tīra stiklu, neatstājot švīkas;
vai ir ziemā derīgais vējstiklu šķidrums iegādāts;
pārbaudīt, lai nepieviltu baterija [akumulators] aukstumā;
pārbaudīt gaismas, lai apgaismo ceļu, nevis ir par augstu vai zemu;
ja kāda lampiņa ir izdegusi, iesaka mainīt abiem lukturiem, lai būtu ar vienādu nodilumu.
Pēdējais brīdis pārbaudīt auto un sagatavoties ziemai!
-
Kontrolējot svaru, nepieļaujot aptaukošanos vai to ārstējot, var izvairīties no cukura diabēta. Vai šim apgalvojumam ir pamats? To vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe, Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja
Una Gailiša un Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre, pasniedzēja un zinātniskā asistente Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Freimane.
Una Gailiša apstiprina, ka ir taisnība - jo lielāks cilvēkam liekais svars, jo lielāks ir risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Diemžēl mūsdienās tā ir arī jaunu cilvēku slimība.
Mūsdienu cilvēkam ļoti jādomā, ka ieplānot sev fiziskās aktivitātes un arī jādomā par pareizu uzturu.
Ārste arī atzīst, ka saprot tos, kam ir sēdošs darbs garas stundas un ir grūti saņemties vēl pēc tā fiziskām aktivitātēm, jo ir nogurums un grūti sevi piespiest.
„Otrā tipa cukura diabētu labi var ārstēt, ja cilvēks pats tajā iesaistās. Reizēm, kad cilvēks atnāk pie ārsta, viņš vēlas zāles un medikaments atrisinās visas problēmas. Diemžēl tā nav. Otrā tipa diabēts lielā mērā ir arī dzīves veida slimība, tātad kaut kas ir jāmaina dzīves veidā. Otrs - svarīgs ir uzturs, ko ēdam, cik daudz ēdam. (..) Svarīgākais ir sabalansēts uzturs," skaidro Una Gailiša.
Ārste kārtējo reizi atgādina, ka svarīgi, lai puse šķīvja būtu šķiedrvielas - zaļumi, dažādi salāti, 1/4 ir ogļhidrāti, vislabāk lēnie ogļhidrāti, kas var būt arī kartupeļi, bet neliela porcija, vēl 1/4 ir olbaltumvielu produkti - gaļa, zivis, olas, siers, biezpiens.
"Ja ir diabēts un liekais svars, vislabāk izvēlēties pēc iespējas mazāk treknu produktu," norāda Una Gailiša. -
Episodi mancanti?
-
Vai pienācis laiks ieziemot dārzu? Vaicājam ekspertēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl jāpaveic dārzā pirms "ziemas miega", skaidro dārzniecības "Dobītes" pārstāve Marcinkēviča un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Šogad rudens ir garš un var darbus darīt ilgāk. Var arvien stādīt sīpolpuķes, ziemas sīpolus un arī ķiplokus.
Kas vēl nav paspējuši izdarīt visas lietas siltumnīcā, to var paspēt, jo vēl ražo tomāti un paprika. -
Mājas aptieciņā vajadzētu būt dzelžainai kārtībai un visam, kas tur atrodas, būtu jābūt derīgam. Ko darīt, ja kādam medikamentam lietošanas termiņš ir beidzies, un kā samazināt nederīgo medikamentu apjomu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza un "Apotheka" farmaceite Laila Zālīte.
Farmaceites atgādina:
Lielākā kļūda - cilvēki veido aptieciņu vannas istabā, kur ir paaugstināts mitrums, kas var ietekmēt medikamentus.
Vai arī vecāki cilvēki atstāj visus ikdienā lietojamos medikamentus kaut kur saulē, vai arī nepievērš uzmanību, ka no rīta nespīd saule vietā, kur glabājas medikamenti, bet pusdienā spīd un ieteicamā glabāšanas temperatūra ir pārsniegta.
Tāpat zālēm jāatrodas maziem bērniem nepieejamā vietā.
Labie zāļu krājumi ir medikamenti, kas jālieto ikdienā hronisku saslimšanu gadījumā. Šos medikamentus nepieciešams nodrošināt laicīgi.
Medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, bez žēlastības ir jāšķiro un kontrolēti jānodod. Tos nedrīkst izmest vienkārši atkritumos.
Mājas aptieciņa būs atšķirīga dažādiem ģimeņu modeļiem, bet raidījuma viešņas atzīst, ka nav redzēta 100% strukturēta, skaita, pareizi salikta mājas aptieciņa. -
Pārticis vidusslānis nodrošina valsts stabilitāti. Bet kā nonākt līdz stabilam un pārtikušam vidusslānim Latvijā? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesore socioloģijā Inta Mieriņa.
-
Ikviens Eiropas Savienības pilsonis un iedzīvotājs varēs izmantot personīgo digitālo maku. Latvijas iedzīvotāji maku vērs vaļā ar e-paraksta palīdzību. Arī par citiem e-paraksta jaunumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Jaunumus skaidro Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine un centra kiberdrošības eksperts Artūrs Filatovs.
Kopš eParaksta ieviešanas Latvijā jau apritējuši 18 gadi un LVRTC to nosvinēja ar jauna rīka ieviešanu, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt vēl digitāli drošākiem un lietot nacionālos identifikācijas rīkus. Tā ir jauna lietotne "eID Scan", kuras lietotāji ir eID karšu turētāji, kas vēlas pieslēgt e-paraksts mobile lietotni tālrunī.
Vineta Sprugaine norāda, ka jaunā lietotne izveidota, lai būtu ērtāk cilvēkiem izmantot eID karti un eParakstu, jo līdz šim gan bija nepieciešams instalēt programmatūru datorā, gan iegādāties karšu lasītāju. Šo lietotni LVRTC izstrādājis, ņemot vērā iedzīvotāju iebildes par nepieciešamību iegādāties karšu lasītāju.
Lai izmantotu jaunās iespējas, ir jāinstalē abas lietotnes "eParaksts mobile" un "eID Scan," kā arī jāatrod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtā aploksne ar pin kodiem, lai varētu aktivizēt karti. Tiesa, lai darbotos ar lietotni "eID Scan", tālrunī nepieciešams NFC lasītājs.
Vineta Sprugaine uzskata, ka jaunais risinājums mudinās cilvēkus, kuri līdz šim iebilda, ka tas nav ērti, vairāk izmantot eID karti un eParakstu.
Savukārt, skaidrojot vēl gaidāmos jaunumus - Eiropas digitālais maku -, Spurgaine atzīst, ka to var salīdzināt ar kopējo Eiropas identitāti.
Savukārt, skaidrojot vēl gaidāmos jaunumus - Eiropas digitālais maku -, Spurgaine atzīst, ka to var salīdzināt ar kopējo Eiropas identitāti.
"Digitālais maks būs lietotne, kur ērti varēs apkopot sev nepieciešamo informāciju un padot tālāk, kam tā ir jāuzrāda," norāda Vineta Spurgaine. "Turklāt informāciju es varēšu padot tieši tik daudz, cik nepieciešams konkrētā pakalpojuma saņemšanai."
Praktiski "digitālais maks" būs mobilā lietotne, kurā būs dažādas izvēlnes, piemēram, apliecināt identitāti, parakstīt dokumentu vai uzrādīt autovadītāja apliecību un citas. Šobrīd tiek īstenots pilotprojekts, jo lai šis digitālais maks darbotos, nepieciešams pievienoties pakalpojumu sniedzējiem.
"Maks pats par sevi būs tukšs brīdi, kad piedzīvos ienākšanu "Google Play" vai "App Store", mums ir vajadzīgi pakalpojumu sniedzēji, kas ieliks iekšā savus pakalpojumus šajā makā iedzīvotājiem," norāda Vineta Spurgaine un mudina pakalpojumu sniedzējus sazināties ar LVRTC.
Nākamgad varēs "paspēlēties" ar pilotprojektu. No 2026. – 2027. gada ieviesīs īsto lietotni. -
Pēdas locītava ir viena no vai pat visnoslogotākā cilvēka locītava. Liela slodze, lielas problēmas. Kas būtu jādara, lai pasargātu pēdas no pārmērīgas slodzes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro fizioterapeite Ilze Vindele-Strode un traumotoloģe ortopēde Evita Rumba.
Turpinām jau iepriekš iesākto sarunu par pēdu veselību un atbildām uz klausītāju jautājumiem. -
Četrās piektdienās četri daudzdzīvokļu māju renovācijas stāsti izstāstīti. Piektajā piektdienā redzētā un dzirdētā apkopojums, kā arī spriežam par daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas nākotni. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore
Selīna Vancāne, Rīgas namu pārvaldnieka Māju atjaunošanas nodaļas atjaunošanas projektu vadītājs
Arnis Neimanis, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, Rīgas valstpilsētas pašvaldības pārstāvis Jānis Ikaunieks.
Uzklausām arī rīdzinieku pieredzes stāstu. Jana un Rūta dzīvo Rīgā, kādā Valdemāra ielas daudzdzīvokļu namā. Namam pavisam drīz varētu piemērot grausta statusu, jo ēkai ir nosēdušies pamati, jāatjauno arī mājas fasāde. Par izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras mājas iedzīvotājiem, kas dzīvo tā dēvētajā Staļina laikos celtajā mājā, vairāk ierakstā. -
Pasauli var padarīt labāku dažādos veidos. Atkritumu šķirošana ir viens no tiem. Kā mainījušies Latvijas iedzīvotāju paradumi attiecībā uz atkritumu šķirošanu un kā veicināt aktīvāku iesaistīšanos, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē uzņēmuma "AJ Power Recycling" valdes locekle Solveiga Grīsle, "ZERO Waste Latvia" pārstāve Anna Doškina un uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps.
Runājot par izvēlēm par labu atkārtoti lietojamam iepakojumam, Anna Doškina atzīst, ka cilvēkiem veikalā nav laika stāvēt un lasīt, vai konkrētais iepakojums ir pārstrādājam. Turklāt, kurš zina, kurš iepakojums ir pārstrādājams, kurš - nē.
"Tur ir kaut kādi cipariņi virsū. Vai mums ir jābūt izglītotiem par to, kurš iepakojums ir un kurš nav pārstrādājams. Es gribētu pirkt, pārliecināties un būt droša, ka šis iepakojums, ko nopirkšu, noteikti būs pārstrādājams. Tas jau ir ne tikai mūsu personīgās izvēles, bet vairāk sistēmas jautājums. Vai likumdošana nodrošina, vai tas, ko es pirkšu veikalā, un iepakojums, ko saņemšu, būs pārstrādājams," vērtē Anna Doškina. "Protams, alternatīvi, vai man ir iespēja nākt ar savu trauciņu, pirkt sveramas, beramas preces, preces bez iepakojuma. Tas jau vairs nav jaunums, visi, kas dodas uz tirgu, zina, ka tur var dabūt preces uz svaru. Manuprāt, tas jāatgriež mūsu sabiedrībā kā norma."
"Likumdošanā ir iestrādāts, ka katrā veikalā, kur vari saņemt preces uz svaru un līdzi ņemšanai, būtu jābūt obligāti informācijai, ka es drīkstu nākt ar savu trauciņu, ir jābūt informācijai, ka eksistē līdzi ņemamie trauciņi, kuri ir atkārtoti lietojami, tiem ir jābūt nopērkamiem. Cik veikalos jūs esat redzējuši šādas norādes? Šo normu neievēro, jo neviens to neregulē," uzskata Anna Doškina.
-
Pēc pārciesta insulta cilvēkam dzīves kvalitāte var strauji pasliktināties. Tomēr to ir iespējams, ja ne atgūt iepriekšējā līmenī, tad ar pamatīgu darbu krietni uzlabot. Par muskuļu spasticitāti un atgūšanos pēc tās vairāk izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne un Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari 6. nodaļas vadītāja Zaiga Kanbērza-Rībule.
Runājot par insulta statistiku un sirds asinsvadu slimību statistiku, tas atspoguļo stacionāru pieejamību, nekā reālo statistiku.
"Man šķiet, ka reālā bilde tik laba nav," vērtē Evija Miglāne.
Ārste arī atzīst, ka akūtos gadījumus, ja cilvēks ir laicīgi stacionēts, ārstēšana ir laba. Bet pēc insulta parasti dzīve vairs nav tik optimāla, kā bijusi, un atbalsts no veselības aprūpes sistēmas, no sociālās aprūpes sistēmas nav tāds, kādam vajadzētu būt. Sevišķi kritiski viņa vērtē palīdzības pieejamību tajā posmā, kas ir pēc akūtās ārstēšanas un pirmās rehabilitācijas stacionārā, kas ir 3 - 5 nedēļas pēc pārciesta insulta
"Ne visi cilvēki, kas pārcieš insultu un kurus arī optimāli ārstē, ne jau visi atgriežas reālā, normālā dzīvē, kādā bijuši pirms tam. Jāsaprot, ka nekad nebūs tā, ka akūta ārstēšana dos simtprocentīgu rezultātu atgriezties funkcionalitātē, kādā cilvēks bija pirms tam," norāda Evija Miglāne.
Zaiga Kanbērze-Rībule skaidro, ka izvērtē pacientu stāvokli, lai pēc iespējas ātrāk pacienti saņemtu rehabilitāciju. Priekšroka ir akūtajiem gadījumiem.
Miglāne gan norāda, ka no stacionāra diemžēl pacienti nenonāk uzreiz rehabilitācijā, jo ir rindas.
"Mājas rehabilitācija ir laba lieta. (..) Tad var vērtēt atkārtoti, vai nepieciešama stacionāra rehabilitācija. Ir ambulatorā rehabilitācija, kur nonāk tie, kas spēj apmeklēt ambulatorās iestādes. Tas ir labi," atzīst Evija Miglāne. "Man šķiet, ka ir ļoti lielas problēmas ar kvotām, ar naudu, ko velta no valsts stacionārai rehabilitācijai. Tur ir rindas."
"Ir ļoti dramatiska situācija tajā, ka tiem pacientiem un viņu radiniekiem, kuri pēc insulta ir tādā stāvoklī, ka viņi kvalificējas minimālai mājas rehabilitācijai un ir diez gan nespējīgi, tiem ir minimāls atbalsts," norāda Evija Miglāne. "Ja ģimenē ir insulta pacients, kurš pārcietis insultu ar lielu neiroloģisku defektu, ar kustību traucējumiem... Ir skaidrs, ka radiniekiem ir jāturpina strādāt, viņi nevar ņemt atvaļinājumu un dzīvot mājās, lai koptu savu radinieku. Bet šeit atbalsts, kas tiek sniegts šādām ģimenēm, ir tuvu nullei."
Runājot par palīdzības nepieciešamību insulta gadījumā, ārstes norāda, ka vecumā pēc 55 gadiem labāk dzīvot tuvāk reģionālai slimnīcai, jo no attālākām vietām ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pacientu nogādātu slimnīcā.
Tāpat arī Evija Miglāne mudina par savu veselību rūpēties jau laicīgi - sportot, ēst veselīgi un neuzkrāt lieko svaru jau no agras jaunības.
Muskuļu spasticitāte pēc insulta ir bieži sastopama. Tās mazināšanai un ārstēšanai ir pieejama gan terapija rehabilitācijas laikā, gan medikamenti. Bet diemžēl atkal viss ir saistīts ar kvotām, kad ir pieejamas kvotas, muskuļu saspringuma mazināšanas terapiju pēc pārciesta insulta var veikt par valsts līdzekļiem, kad kvotas ir izlietotas, ārsti meklē risinājumus saņemt šo terapiju. trūkst naudas un iespēju nodrošināt visiem pacientiem šo pakalpojumu. -
Ne jau tikai akcijas var nopirkt "Nasdaq" Baltijas vērtspapīru tirgū. Kādiem vēl vērstpapīriem varētu pievērst uzmanību privātie investori, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un finansēšanas uzņēmuma "Capitalia" dibinātājs un vadītājs Juris Grišins.
-
Pie visa vainīgi ogļhidrāti. Pārāk daudz ogļhidrātu uzturā rada lieko svaru, diabētu, sirds slimības un insulta risku. Tātad loģiska izvēle - atsakāmies no ogļhidrātiem un būs viss kārtībā. Tomēr viss nav tik vienkārši. Kas ir ogļhidrāti un kāpēc no tiem nedrīkst atteikties? Vai ir veselīgi un neveselīgi ogļhidrāti, labie un sliktie ogļhidrāti, un kā tos atšķirt? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciālistes Guna Bīlande un Olga Ļubina.
Raidījuma viešņas norāda, ka cilvēki uzņem par daudz ogļhidrātus, jo tiem vajadzētu būt 50-55% no kopējā enerģijas daudzuma. Cilvēki mēdz apēst vairāk un dod priekšroku ātrajiem ogļhidrātiem, kas ātri ietekmē glikozes līmeni asinīs, tā vairāk noslogo aizkuņģa dziedzeri, arī veicina to, ka gribas ēst biežāk un vairāk.
Problēma ir daudzumā un kādi ir ogļhidrāti. Bet ir arī situācijas, kad ir nepieciešami ātrie ogļhidrāti.
"Tēju vai kafiju ar cukuru no rīta nevajadzētu dzert, jo pievienotais cukurs būs gan maizē, gan citiem pārtikas produktiem, ko apēdam brokastīs," norāda Olga Ļubina.
"Ja brokastīs ir putra, tai var pievienot cukuru, bet nevajadzētu aizmirst pievienot arī kādu tauku pikuciņu un olbaltumvielu pikuciņu. Arī sviests uz naža gala nenāks par sliktu. Noteikti pieliekam klāt kādas sēkliņas vai riekstu sviestu, vai biezpienu vai siera šķēli. Tad būs viss labi," iesaka Olga Ļubina.
"Vakarā svarīgi sakombinēt pusi šķīvja ar dārzeņiem un tikai tad domājam, ko likt klāt. Mums parasti ir - būs gaļa ar rīsiem, vai kartupeli, tad dārzenis knapi uzzīmējas uz mazas šķīvja maliņas. Ja mēs vakariņas sākam plānot ar dārzeņiem, visu pārējo izdomāsim," atzīst Guna Bīlande. -
Lai gan Latgalē kopumā dzīvokļu namus renovē kūtri, pozitīvi izceļas Rēzekne. Šī pilsēta Latgales sirdī rāda priekšzīmi citām lielajām pilsētām, tostarp Rīgai un Daugavpilij. Rēķinot uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, Rēzekne valstspilsētu konkurencē ieņem otro vietu renovēto namu skaita ziņā, atpaliekot tikai no Liepājas. Pilsētas veiksmes formulu šķetinām tiešraidē no Rēzeknes raidījumā Kā labāk dzīvot, stāstot par nama Stacijas ielā 18 renovācijas gaitu.
Stāsta SIA "Rēzeknes namsaimnieks" valdes locekle Juna Konstantinova, SIA "Rēzeknes namsaimnieks" projekta vadītājs - mājas pārvaldnieks Viesturs Seržants, mājas pārstāve Žanna Kronīte, SIA "ASKO AS" (vispārceltniecības darbi) pārstāvis Kārlis Vincevičs un SIA "SILTUMTEHSERVISS" (inženierkomunikāciju renovācijas darbi) pārstāvis Oskars Avdijanovs. -
Ko īsti nozīmē labbūtība darba vidē, kas to veido? Kā nodrošināt to, lai saglabājas līdzsvars starp darba un privāto dzīvi un lai neviena no jomām netiek atstāta novārtā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe.
Jana Strogonova iepazīstina ar pētījumu, kas tiek veikts jau piekto gadu par cilvēku sajūtām darba vidē.
"Cilvēki darba vietā jūtas patstāvīgi. Tā ir laba ziņa, cilvēki var plānot savus darbus, realizēt uzdevumus, vadītājs uzticas," norāda Jana Strogonova. "Darbinieki arī atzīst, ka jūtas gana novērtēti, bet šī sajūta krītas, un tas nav jautājums par atalgojumu, bet cilvēki norāda, ka vēlas saņemt vienkāršu paldies no kolēģiem, no vadītājiem, grib būt pamanīti, ka darbs ir jēgpilns, novērtēts. Grib saņemt atgriezenisko saiti un atbalstu. Bet šī sajūta krītas."
Runājot par sliktajām sajūtām, cilvēki atzīst, ka jūtas stresā, kā arī izsmelti. Tas nemainās visus piecus gadus, kopš tiek veikts pētījums. Pieaug arī netaisnības sajūta kopš 2022. gada. Tas arī saistīts ar atalgojumu.
"Ja krītas informētībā, pieaug arī netaisnības sajūta," analizē Jana Strogonova.
"Pārsteidz, ka darba vietā arvien mazāk cilvēku jūtas laimīgi. Skumji, ka šī sajūta nav darba vietā. Cilvēki arī nesagaida, ka darba vietā var justies priecīgi. Tā, liekas ir negatīva tendence," vērtē Jana Strogonova.
Cilvēki vēlas draudzīgus kolēģus, iespēju strādāt attālināti un redzēt sava darba jēgu.
Eva Selga atzīst, ka uzņēmumā vadītājs nosaka daudz, iedod vadlīnijas par to, kā savstarpēji komunicēsim, kā sniegsim informāciju, kā svinēsim uzvaras un sasniegumus.
"Ja emocionālā vide ir depresīva, nestabila, saspringta, protams, nav ne prieka, ne rezultātu, ne varam runāt par foršu kopā būšanu," vērtē Eva Selga.
Bet viņa arī norāda, ka ne viss ir atkarīgs no vadītāja.
"Labbūtības momenti ir no abām pusēm, ko es ieguldu un ko dod darba devējs. Nevar darba devējs tikai dot un dot, bet es nākšu nīgrs un viss man būs slikti. No tā nekas nemainīsies. Abām pusēm jāspēlē kopā," vērtē Eva Selga.
"Arī runājot par fizisko labbūtību. Kā es rūpējos par veselību, kā uztveru lietas.
Var būt vislabākais galds, bet ja man kaut kas sāp un es neārstējos, galds neglābs. Arī cilvēkiem pašiem ir jādomā, ko viņi dara, lai justos labāk. Veselības apdrošināšanu darba devējs var nopirkt, cik mēs to izmantojam, vai mēs vingroja, vai kustamies? Neviens darba devējs mums rokas, kājas neizvingrinās. Tas jādara pašiem."
Agnese Orupe min, ka daudz nav piemēroti darbam atvērtā birojā. Tas var izvērsties par problēmu. Viņai piekrīt arī Eva Selga un mudina kā risinājumu piedāvāt - ļaut strādāt no mājām.
-
Pirms pieradini – noskaidro! Tas noteikti attiecas arī uz mājdzīvniekiem. Pirms iegādājamies vai adoptējam dzīvnieku, ir jāzina diezgan daudz. Kas tieši, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un kinoloģe Jūlija Elsa.
Ierakstā uzklausām zoopsiholoģi Ingu Cerbuli, kura stāsta, kas jāzina par dzīvnieku izvēli un kā no apmēram 400 suņu šķirnēm izvēlēties sev piemērotāko. Viņa arī skaidro, kāda ir cilvēka piemērotība, lai ģimenē ienāktu mājdzīvnieks.
Lita Konopore savukārt norāda, ka tas ir mīts, ka bezšķirnes suņi ir veselīgāki. To pierāda arī pētījums, kas vairāk bijis saistīts ar dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet veselības problēmas, ar kurām visbiežāk suņu saimnieki vēršas pie veterinārārsta, ir tādas, kurām nav nekāda sakara ar šķirni.
"Daudz lielāka nozīme ir dzīvnieka īpašnieka atbildībai, spējai finansiāli parūpēties par savu dzīvnieku, profilakses ievērošanai, nekā tam, vai suns ir šķirnes vai bezšķirnes," atzīst Lita Konopore.
"Negribu piekrist tam, ka "būtu forši ņemt dzīvnieku bez papīriem", jo šobrīd dzīvnieku labklājība un tas, vai viņi tiks vai netiks pavairoti un pakļauti ciešanām, ir tieši atkarīga no pircēja vai ņēmēja. Šobrīd ir skaidrs, ka jebkuram kaķēnam, kuru ņem cilvēks, jebkuram kucēnam, kuru ņem cilvēks, ir jābūt jābūt ar "papīriem". Jeb šim kucēnam un kaķēnam jābūt mikročipētam, jābūt Eiropas vienota parauga pasei iegādes brīdī un viņam jāatrodas vienotajā Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, lai vispār izvietotu par viņu sludinājumu," skaidro Lita Konopore. "Ja kāds cilvēks šodien ņem kaķēnu bez mikročipa, pases, nereģistrētu, tāpat kucēnu, viņš faktiski iesaistās šajā nelegālajā biznesā, pavairošanas biznesā.
Ja viņš brauc apskatīt savu kucēnu vai kaķēnu nevis uz audzētāja māju, kur viņam parāda mammu, bet pārņem dzīvnieku kaut kur benzīntankā, tad viņš ir līdzatbildīgs par visiem šiem nevajadzīgajiem, negribētajiem, ciešanām pakļautajiem, patversmēs nonākušajiem, izmestajiem un bezatbildīgi klaiņojošajiem dzīvniekiem. Katras sabiedrības loceklis ir atbildīgas par savu izvēli."
Jūlija Elsa atgādina, ka izvēloties dzīvnieku, vēl pirms paņemt dzīvnieku ir svarīgi pašam izglītoties: kur es dzīvnieku ņemšu, cik daudz man ir laika viņam. Tāpat svarīgi izprast, kādas problēmas raksturīgas izvēlētajai šķirnei.
Būtiski uzzināt, cik daudz laika vajadzēs veltīt kucēna socializācijai, apmācībai, arī sevis izglītošanai un veltīt laiku sevišķi suņa pirmajā dzīves gadā dzīvniekam, lai pietiekami nodarbinātu viņu fiziski un garīgi.
"Tad jau mēs izaudzinām patīkamu ceļabiedru, kas kopā ar mums ir vēl turpmākos 10, 12, 15 gadus. Starts ir ļoti būtisks," atzīst Jūlija Elsa.
-
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tomēr, process pagaidām virzās uz priekšu smagnēji. Kāpēc tā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesībpolitikas jautājumos Anda Smiltēna, jurists, SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" administratīvais direktors Jānis Zeltiņš, zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne un zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte.
Šobrīd jau gandrīz divus gadus ir iespēja vienpusēji izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Līdz 2023. gada sākumam tas bija brīvprātīgi, dzīvokļu īpašnieki varēja vienoties ar zemes īpašnieku, bet ir simtiem tūkstoši šādu dalīto īpašumu, tādēļ vienošanās nestrādāja. Tāpēc sakārtošanu veicināja ar likuma izstrādi.
"Šobrīd ir tā, ja dzīvokļa īpašnieki vienojas, ka vēlas izpirkt zemi zem mājas, netiek prasīta piekrišana zemes īpašniekam. Tur tas piespiedu elements, zemes īpašniekam jāsamierinās, ka saņems taisnīgu atlīdzību par savu zemi, bet viņš nevar iebilst, viņš šo procesu nevar apturēt," skaidro Anda Smiltēna. "Kopš likums darbojas, pamatā esam apmierināti ar situāciju."
Viņa norāda, ka šogad jau 185 mājas ir vēlējušās izpirkt zemi un process iet plašumā.
Lai vienotos par zemes izpirkšanu, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums ar balsojumu 50+1 un virzīt to tālāk. Sapulces problemātiski sasaukt, tāpēc virzās lēnām likuma īstenošana. -
Bez tā nekādi! Tāpat kā ikdienā mēs veicam virkni darbību, kas uztur cilvēka organisma veselību, ko apzīmējam ar vārdu higiēna, virtuālajā pasaulē mums ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu. Kas ir kiberhigiēna? Kas ir tās lietas, kas jāzina ikvienam, lai aizsargātu personas un organizācijas no kiberdraudiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Hakeru skaits pieaudzis, to sekmējis arī pandēmijas laiks. Hakeru tīklā ir tādi, kam tas ir darbs, un pat nav jāmāk pašam kaut uzlauzt, tikai izvēlēties pareizos rīkus un tos darbināt. Kibernoziegumu ekosistēmā apgrozās liela nauda.
Lai cilvēku neaicinātu pievienoties dažādām aizdomīgām "WhatsApp" grupām, eksperti iesaka uzstādījumos norādīt, ka grupai varēs pievienot tikai tie, kas ir cilvēka kontaktu sarakstā. Tad nesaņems aicinājumus pievienoties grupām, par kurām nav nekādas nojausmas. Otra iespēja – saņemt dažādus aicinājumus, bet pievienoties tikai tad, kad pats apstiprina dalību. Vēlams izpētīt pakalpojuma iespējas.
"Vienmēr spiežam neļaut, kamēr jūtamies ērti, aplikācija ir lietojama un ikdiena nav sačakarēta," uzskata Kirils Solovjovs, vērtējot, vai sociālo mediju tīkliem ļaut piekļūt kontaktiem cilvēka tālrunī.
"Jāsaprot, ja vienreiz datus kaut kur ielejat, ļoti teorētiski Eiropas Savienībā ir regulas, kas ļauj pateikt, ka - nē, izmetiet visus manus datus. Tas īsti praktiski nav izdarāms. Labāk neiedot, nekā pamosties un teikt – tagad visu izdzēsiet. Var mēģināt, bet nav simtprocentīgas garantijas," atzīst Gints Mālkalnietis.
Vēl viens speciālistu ieteikums – datiem veidot trīs kopijas. Oriģināls glabājas datorā, pirmā kopija kādā lokāla atmiņā, trešā – "mākonī" un pirms ievietot, datus šifrēt. -
Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Liepāju iepazīst Matrožu ielas 2 renovācijas stāstu. Šīs piecstāvu mājas renovācija pabeigta 2018.gadā. Interesējamies, kā mainījusies mājas iedzīvotāju dzīve pēc ēkas renovācijas. Stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens, biedrības "DzīB Matrožu 2" valdes locekle Dzintra Lūsēna un mājas iedzīvotājs Arnis Semuškins.
-
Nav jāgaida īpaša diena, vai īpašs laiks, lai darītu labu. Arī tad, ja mums ir aizņemta un steidzīga dzīve, ir iespējams atrast laiku, lai palīdzētu kādam, kam tas nepieciešams visvairāk. Par to, kā iesaistīties labo darbu darīšanā, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja, "Palīdzēsim.lv" brīvprātīgās Gunita Mežniece un Diāna Macuka.
"Labie darbi bieži vien ir vērtīgāki pašam, ne tam, kurš saņem, jo vērtībās, pozitīvās emocijas, iedvesma ir neatsverams ieguvums," vērtē Ilze Skuja.
Gunita Mežniece stāsta, ka viņai bērni izauguši un domājusi par tālāko dzīvi, ko varētu darīt labu, kā varētu palīdzēt kādam, jo spēka pietiek.
"Ienāca doma - kļūt par brīvprātīgo. Nezinu, ko es tur varēšu piedāvāt. Atvēru internetu, izleca man "Palīdzēsim.lv", saņēmos drosmi, aizgāju un piedāvāju, ja var tā teikt, sevi. Tur man atradās pielietojums," stāsta Gunita Mežniece. "Mēs vadām brīvbrīžus bērniņiem ar īpašām vajadzībām, ar kustību traucējumiem.
Tas ir tāds liels prieks, ka tu kaut mirkli vari palīdzēt tām ģimenēm, kas nonākušas tādā situācijā. Tu vienkārši tur esi, tev nav pat prātā doma, ka varētu kaut ko gribēt pretī. Tu vienkārši tur esi un palīdzi. Tā ir maza daļiņa, ko varam dot kā brīvprātīgie, kaut vai atvieglot uz stundu, divām, trim to ģimeņu ikdienu."
Raidījuma viešņas mudina šaubīgos pamēģināt, sākt ar mazumiņu, nebaidīties, iet un palīdzēt, nevis šaubīties. Tas arī pašam palīdzības sniedzējam liek palikt empātiskākam, iejūtīgākam.
Ierakstā stāsts par Palsas pamatskolu, kas ir viens no punktiem, kurš atzīmēts labo darbu kartē, jo skolēni kopā ar skolotājām sagrābuši lapas un sakopuši sešu Brīvības cīņās kritušo atdusas vietu Smiltenes novadā, netālu no Palsmanes.
Vēl stāsts par to, kādus labos darbus dara Smiltenes pirmsskolas iestādes "Pīlādzītis" audzēkņi un viņu skolotājas. -
Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ārsts traumatologs, ortopēds Egils Strauss.
Arī migrēna, karpālā kanāla radītās sāpes skaitās hroniskas sāpes.
"Manā skatījumā 75-80 % migrēnas ir mugurkaula, kakla daļas problēmas. Tās ir tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kuras daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā. Manā skatījumā - 20 procenti un to pārējo meklējam zemāk," norāda Egils Strauss.
Kas rada šīs sāpes? Egils Strauss, norādot, ka atbild nemedicīniski, saka, ka tā ir neapmierinātība ar dzīvi. Tā ir izpausme, tās ir emocijas, ikdiena, arī rutīna, kad "ejam ar galvu sienā - sāp, sāp".
"Tad sasprindzinās kakla muskulatūra, tad paraujam uz augšu plecus, tad mazāk kustinām mugurkaula kakla daļu, tad sāpes aiziet pa pārējām muguras daļām," vērtē Egils Strauss. - Mostra di più
