Episodios
-
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo atkāpjas no amata. Ukrainas Bruņotie spēki aktivizējušies ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā. Somi meklē vainīgos, kas sabojāja Somijas un Igaunijas elektrības savienojumu 2024. gada nogalē.
Aktualitātēs analizē politologs Andis Kudors un Latvijas Radio žurnālists Uldis Ķezberis.
Džastins Trudo aiziet pats
6. janvārī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja par savu demisiju un arī atkāpšanos no Kanādas Liberālās partijas vadītāja posteņa. Partijai nu jāizraugās jauns līderis un valdības galva, kas nav viegls uzdevums, jo, kā norāda Kanādas politikas eksperti, harizmātiskais Trudo esot padarījis liberāļus par izteikti ap līderi centrētu partiju, pie tam nav parūpējies par stabilu kandidātu sava darba turpināšanai.
Lai nodrošinātu netraucētu procesa norisi, Kanādas Parlamenta darbība ir apturēta līdz 24. martam.
Džastins Trudo stājās pie Liberālās partijas stūres 2013. gadā, kad partija jau astoto gadu bija opozīcijā, un sekmīgi aizvadīja to līdz uzvarai 2015. gada vēlēšanās. Kopš tām viņš nemainīgi bijis Kanādas valdības galva, tiesa, pēc 2019. gada vēlēšanām tā bija mazākuma valdība. Ap 2022. gada vidu liberāļu galvenie konkurenti – Konservatīvā partija – reitingos pirmoreiz pārspēja valdošo spēku, un kopš tā laika viņu pārsvars tikai audzis. Šobrīd, ar nepilniem 45% pret 20%, tas ir jau vairāk nekā divkāršs.
Galvenais sabiedrības neapmierinātības iemesls ir pēdējos gados strauji augusī dzīves dārdzība, sevišķi pārtikas un mājokļu cenu kāpums, bez tam pailgajā varas periodā Trudo uzkrājis arī dažus reputācijas „melnumus”. Un, nepārprotami, aizejošā premjera politisko likteni ietekmējis arī Trampa faktors. Kanāda kļuvusi par vienu no jaunievēlētā Savienoto Valstu līdera ārpolitisko verbālo izlēcienu objektiem, it kā pus pa jokam deklarējot, ka tai jākļūst par ASV 51. pavalsti, un jau pilnā nopietnībā piesolot pamatīgus ievedmuitas tarifus, kas varētu draudēt Kanādai ar jaunām ekonomiskām problēmām.
Premjerministra Trudo mēģinājumi stabilizēt situāciju, personīgi tiekoties ar Trampu, izraisījuši negatīvu reakciju viņa paša valdībā. Tiek spriests, ka šie kontakti bijuši viens no galvenajiem premjera domstarpību cēloņiem ar viņa vietnieci un finanšu ministri Kristiju Frīlendu, kura negaidīti demisionēja decembra vidū. Frīlenda esot uzstājusi uz stingrāku Kanādas stāju attiecībās ar vareno dienvidu kaimiņu. Tā nu Džastins Trudo, nenoliedzami viens no spilgtākajiem mūsdienu politiķiem, nolēmis pamest premjera amatu pats, pirms viņu no tā izmet nelabvēlīgā konjunktūra.
Ukraina cīnās
Svētdien, 5. janvārī, Ukrainas Bruņotie spēki aktivizējās ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā, vairākos virzienos pārejot pretuzbrukumā. Kā ziņo avoti kā vienā, tā otrā frontes pusē, ukraiņi plaši izmantojuši radiosignālu slāpēšanu, lai paralizētu Krievijas lidrobotu darbību.
Krievija jau paziņojusi, ka ukraiņu spēku virzība apturēta, uzbrucēju kaujas tehnika iznīcināta, tomēr šī Ukrainas spēku aktivizēšanās tai nepārprotami ir nepatīkams pārsteigums.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien videouzrunā paziņoja, ka Krievijas spēkiem tiek nodarīti nopietni zaudējumi un Ukraina turpina paturēt savā kontrolē buferzonu Krievijas teritorijā.
Krievija gan turpina spiedienu Ukrainas austrumos. Tā paziņojusi, ka ir ieņēmusi Kurahoves un Toreckas pilētas Doņeckas apgabalā, par kurām jau vairākus mēnešus notiek intensīvas kaujas. Sevišķi svarīga esot nozīmīgā transportmezgla Kurahoves sagrābšana, kas ļaušot ātrāk izvērst uzbrukumu atlikušajai Doņeckas apgabala daļai. Tomēr, saskaņā ar Ukrainas puses ziņoto, tās spēki joprojām atrodas abās pilsētās un turpina cīņu.
Tikām pirmajā jaunā gada nedēļā Krievija turpinājusi raķešu un lidrobotu triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, kuros vairāki cilvēki gājuši bojā, vairāki desmiti ievainoti. Savukārt Ukrainas Jūras spēki paziņojuši, ka to palaistiem lidrobotiem izdevies iznīcināt vai bojāt divas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas „Pancir” un vienu zeme-gaiss raķešu sistēmu „Osa” okupētajā Ukrainas Hersonas apgabala daļā.
Jūras „huligānu” medības Somu līcī
7. janvārī Somijas policija paziņoja, ka ar Zviedrijas Jūras spēku palīdzību no dzelmes Somu līcī izcelts enkurs, kas, domājams, piederējis ar Krievijas naftu pildītajam tankkuģim „Eagle S”, kuru somu krasta apsardze arestēja decembra nogalē.
Ar Kuka salu pundurvalsts karogu kuģojošais peldlīdzeklis tiek turēts aizdomās par to, ka mērķtiecīgi vilcis enkuru pa grunti, saraujot Igaunijas un Somijas elektrotīklu savienojumu un četras globālā tīmekļa savienojuma līnijas. Ja tīmekļa savienojumi jau atjaunoti, tad augstsprieguma kabeļa remonts prasīs vairākus mēnešus. Bez tam aizdomas raisa arī „Eagle S” krava, kas, pēc visas spriežot, varētu būt sankcijām pakļautie Krievijas naftas produkti, respektīvi, šis kuģis acīmredzot pieder tā dēvētajai „Krievijas ēnu flotei”.
Decembra vidū divpadsmit valstis – Vācija, Lielbritānija, Polija, Nīderlande, piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis – vienojās par pasākumu kompleksu šīs „ēnu flotes” apkarošanai. Tā kā zemūdens komunikāciju bojāšana uzskatāma par sabotāžas aktu, pret kuģa komandu un īpašnieku, kādu Apvienotajos Arābu emirātos bāzētu kompāniju, ierosināta krimināllieta; komandas locekļiem noteikts aizliegums izbraukt no Somijas.
Tāpat Somijas un Igaunijas policija turpina izmeklēt ļoti līdzīgu gadījumu, kad, domājams, pa grunti vilkts Ķīnas kravas kuģa enkurs bojāja gāzesvadu starp Somiju un Igauniju un vairākus telekomunikāciju savienojumus. Kā norādījusi Somijas puse, attiecīgās Ķīnas institūcijas sadarbojoties ar izmeklēšanu. Kas attiecas uz domājamo sabotāžas pasūtītāju, proti, Kremli, tad tas izteicies, ka notikušajam ar Krieviju neesot nekāda sakara.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” gada sākumā nāca klajā ar nepatīkamiem paziņojumiem, kas izsauca reakciju ne tikai sabiedrībā, bet arī valdībā. Kādi ir iespējamie nacionālās lidsabiedrības nākotnes attīstības scenāriji, par to diskusija raidījumā Krustpunktā.
Diskutē "airBaltic" padomes loceklis Andris Liepiņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, ekonomists Guntars Vītols, ekonomists Jānis Ošlejs. Pa tālruni sarunai pievienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Artūrs Butāns un Harijs Rokpelnis.
2. janvāra lidsabiedrības "airBaltic" paziņojums pēc tādiem salīdzinoši gariem un mierīgiem svētkiem izraisīja gandrīz vai vētru visās saziņas vietnēs. Ja runa vēl būtu tikai par atceltajiem reisiem, varbūt ar too kaut kā tiktu galā, bet vienlaikus ieraksts ar vajadzību pēc naudas, izraisīja tādu virtuālu sprādzienu. Tas ir rezultējies diskusijās par "airBaltic" vadības atbildību un iespējamu nomaiņu, un, protams, lielais jautājums ir par lidsabiedrības nākotni vispār. Kas sagaida valstij piederošo kompāniju? Pēc pirmdien, 6. janvārī, notikušās koalīcijas padomes sēdes ministri līdz akcionāru sapulcei ir aicināti notikumus nekomentēt, mēs to respektējam. -
¿Faltan episodios?
-
No 2025. gada 1. janvāra spēkā stājušās izmaiņas transporta un sakaru nozares normatīvajos regulējumus. Izmaiņas skars autovadītāju apliecības iegūšanas noteikumus, transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Par izmaiņām, kas skārušas automobiļu īpašniekus un vadītājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbīts.
Kādas izmaiņas nepieciešamas transporta nozares regulējumā, vaicājam arī auto žurnālistam, kā pats par sevi saka - satiksmes kritiķim Paulam Timrotam. Viņš vispirms atzinīgi novērtēja prasību reģistrēt velosipēdus un skrejriteņus.
"Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija stājās spēkā 2024. gada vasarā. Velosipēdu ieteicama vai obligāta reģistrācija ir divu apstākļu dēļ," norāda Mārtiņš Mālmeisters. "Pirmais, tās ir īpašumtiesības, jo ir zināms, ka velosipēdiem mēdz "pieaugt kājas" un tie mēdz pazust. Attiecīgi tiesībsargājošām iestādēm, atrodot kādu zagtu velosipēdu, ir daudz vieglāk identificēt tā īpašnieku. Tāpat šogad stājas spēkā transportlīdzekļu evakuācija no ātrgaitas ceļiem vai citiem ceļiem, kuri ir pamesti vai ilgstoši stāv. Tas attiecas ne tikai uz velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, bet visiem transporta līdzekļiem."
Ja ir evakuēts kāds ilgi ceļa malā stāvējis velosipēds, lai to atgūtu, jāpierāda īpašumtiesības.
Savukārt Irbīts piekrīt Timrotam par to, ka uz ceļiem būtu vairāk japatrulē policistiem. Timrots bilst, ka policijā trūkst cilvēku un līdz ar to kārtība uz ceļiem arvien vairāk jūt ārā.
"Mums būtu ļoti jāuzspiež uz to, lai būtu vairāk ceļu policijas ekipāžu, un jāatstāj ar tiem radariem šis robostais mērījums, un tas smalkais mērījums jāatstāj cilvēkam, kurš strādā ar radaru. Tāds ir mans priekšlikums," bilst Pauls Timrots.
"Es teikšu, ka jautājumā, kas attiecas par dzīvo policistu satiksmē, absolūti viņam piekrītu," atzīst Oskars Irbīts. "Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mūsu sodu sistēma jau ir pietiekoši efektīva, bet vienkārši vajag piemērot. Bet vajag kādu, kas to piemēro. Viens ir tas, ka mums ir dažādi roboti, kas mūs kontrolē, ir dažādi radari, kameras un kas tik vēl nav, bet es vēl
joprojām uzskatu, ka nekas tā neiespaido autovadītāju, kā tāda sirsnīga saruna ar policistu, kādu pāris minūšu, un 10 minūšu pastāvēšanu ceļa malā. Ir šis brīdinājums, kas kaut vai izpaužas kā 10 minūšu noraidījums no satiksmes, vienkārši pastāvēt malā, viņš ir daudz efektīvāks nekā kaut kāds naudas sods, kuru vienkārši cilvēks, varbūt nedomājot, samaksā.
Un arī citu valstu pieredze viennozīmīgi liecina to, ka šis preventīvais pasākums daudz labāk uzlabo satiksmi. Satiksmē vienkārši braucoša policijas mašīna sniedz desmitreiz labākus rezultātus nekā kaut kāda sodu palielināšana. Ja mūsu mērķis ir tiešām uzlabot satiksmes situāciju, tad ir satiksmē jāatgriež dzīvais policists, jo šobrīd tiešām viņu iztrūkums ir milzīgs, viņi knapi paspēj noformēt negadījumus. Cik man ikdienā, izbraucot uz smagajiem negadījumiem, iznāk runāt ar šiem policistiem, ka viņi ir pārslogoti. Mums vairs nav šīs policijas specializācijas, ceļu policija kā tāda ir likvidēta. Līdz ar to nevar būt tas policijas pilnīgs universālais kareivis. Mēs redzam, igauņi jau uz šī grābekļa uzkāpa, un viņi atjauno ceļu policiju."
-
Vai miljardieris un sociālo mediju platformas "X" īpašnieks Īlons Masks cenšas ietekmēt Eiropas politiskos procesus? Šāds jautājums pēdējās dienās izskanējis vairāku Eiropas valstu politisko līderu diskusijās, tajā skaitā Francijas, Norvēģijas, Lielbritānijas un Vācijas. Šādas bažas raisījis Maska atbalsts Vācijas galēji labējai populistiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD) laikā, kad līdz Bundestāga vēlēšanām atlicis vien pusotrs mēnesis – tās notiks 23. februārī. Turklāt jau 9.janvārī platformā "X" notiks Maska organizēta tiešsaistes saruna ar "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētāju Alisi Veideli.
Pirmo pārsteiguma vilni aptuveni pirms divām nedēļām izraisīja Maska viedokļraksts Vācijas izdevumam "Welt am Sonntag". Tajā Masks atklāti pauda atbalstu galēji labējai, eiroskeptiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" (jeb AfD), apgalvojot, ka "Vācija ir uz ekonomikas un kultūras sabrukuma robežas" un tikai šī partija varot to glābt.
Raksts izraisīja plašu rezonansi, un drīz pēc tā publicēšanas no amata atkāpās izdevuma viedokļu sadaļas redaktore.
Iespējams, ka Maska atbalsts AfD partijai bija mazāks pārsteigums tiem, kas seko viņa aktivitātēm sociālajos medijos. Vēl pirms raksta publicēšanas Masks platformā "X" dalījās ar ierakstiem, kuros viņš AfD dēvēja par Vācijas "pēdējo cerību". Tuvojoties vēlēšanām, šķiet, ka Maska atbalsts AfD partijai turpina tikai pieaugt, jo jau ceturtdien, 9. janvārī, viņš vietnē "X" vadīs tiešsaistes sarunu ar "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētāju Alisi Veideli.
Kopš 2021. gada Vācijas izlūkdienests šo partiju ir klasificējis kā iespējamu ekstrēmistu organizāciju. Pagājušā gada maijā Vācijas tiesa lēma paturēt spēkā izlūkdienesta vērtējumu, ļaujot turpināt uzraudzīt partijas aktivitātes. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar aizdomām, ka ievērojama daļa partijas biedru atbalsta sabiedrības segregāciju jeb ideju par "divu līmeņu" sabiedrību, kurā "etniskiem vāciešiem" tiktu piešķirtas lielākas tiesības nekā cilvēkiem, kuri ir imigrējuši uz Vāciju vai kuru priekšteči ir no ārvalstīm, pat ja viņi ir pilntiesīgi Vācijas pilsoņi.
Šāda prakse būtu pretrunā ar Vācijas konstitūciju, kas garantē vienlīdzību un aizliedz diskrimināciju pēc izcelsmes vai tautības. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Finanšu nozares asociācijas vadītāju Uldi Cērpu par ģeopolitisko situāciju, ekonomisko un politisko drošību un Latvijas vīziju nākamajiem 40 gadiem.
2025. gads tiek apzīmēts kā ekspektāciju jeb gaidu gads, izvirzot jautājumu: ko politiķi spēs mums piedāvāt, lai mazinātu ģeopolitisko spriedzi? Mēs varētu citēt Vonnegūtu, sakot, ka "Dievs dod rāmu garu pieņemt visu, ko nespējam ietekmēt, un drosmi ietekmēt visu, ko spējam". Šāds arī varētu būt motīvs Brīvības bulvāra pirmajam 2025. gada raidījumam par to, ko iespējams pieņemt, ko ietekmēt un kā saprast situāciju, kur esam. Par to saruna ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītāju Uldi Cērpu.
"The Economist" savā 2025. gada prognozē rakstīja, ka bagāto valstu centrālie baņķieri ir svinējuši inflācijas sakāvi, rietumvalstu ekonomiku gaida jauns izaicinājums - samazināt deficītu vai palielināt nodokļus, samazināt izdevumus vai veicināt izaugsmi. Daudzām valstīm var nākties palielināt aizsardzības budžetu. Ir gaidāma samērā sāpīga ekonomiska izvēle. Kā tu redzi šo prognozi attiecībā uz to, kas tad būs 2025. gads?
Uldis Cērps: Es domāju, ka 2025. gads nosacīti būs visā pasaulē viduvējas izaugsmes gads. Kopumā ir jāsaka, ka attīstītie tirgi, kā eirozona, kā ASV augs salīdzinoši lēni. Savukārt jaunattīstības tirgi - Āzija, Ķīna, Indija, Tuvie Austrumi - aug salīdzinoši ātrāk. Pašlaik globālais ekonomikas pieaugums nākamajā gadā ir plānots aptuveni 3,2%. Nu, lai saprastu, teiksim, salīdzinoši Eiropa augs tikai ar 1,2%, runa ir par eirozonu, savukārt Ķīnas izaugsme ir plānota gandrīz 5% apjomā.
Kopumā jāsaka, ka tas izskatās vizuāli gandrīz normāls gads. Bet šim pacientam, ko sauc ekonomika, ir jāsaprot, kas ar viņu ir noticis. Viņam ir notikuši divi tādi gari procesi: viens visi tie pasākumi, ko valdības visā pasaulē ieviesa, sākoties Covid krīzei, lai novērstu situāciju, ka ekonomika sabrūk. Tas izraisīja vairākus blakusefektus, tai skaitā arī to, ka valsts parāda līmenis visā pasaulē ir ļoti būtiski ir kāpis, it īpaši attīstītajās ekonomikās. Pēc tam nākamais posms, kas notika pēc šī te cīņas ar Covid, savukārt bija cīņa ar lielo inflāciju, kur, protams, ka daļēji, var teikt, arī izraisīja šie masīvie atbalsta pasākumi cīņai ar Covid krīzi.
Protams, arī jāmin ģeopolitiskie izaicinājumi, kā Krievijas iebrukums Ukrainā un arī ietekme uz globālām piegādes ķēdēm. Bet jāsaka, ka šobrīd iespējas tikt galā ar nākamo ekonomikas izaicinājumu ir ierobežotas, jo daļa no tā pulvera, kas ir bijis, ir izšauts. Tātad valsts parāds ir palielināts, uz valsts parāda rēķina ir notikuši visi daudzie ekonomikas stimulācijas pasākumi Covid laikā. Un, protams, ka arī uzņēmumus ir ietekmējušas pēdējos gados nosacīti augstās procentu likme. Vēsturiski tās nav ļoti augstas, bet ir daudz augstākas, kā tās procentu likmes, pie kurām bija pieradusi paaudze, kas dzīvoja pēc globālās finanšu krīzes.
Tu nesen kādā intervijā teici, ka mēs dzīvojam kompleksā ģeopolitiskajā situācijā. mēs vienmēr esam dzīvojuši samērā kompleksā ģeopolitiskā situācijā, bet kas ir tas, tavuprāt, ko mēs, pat kritizējot mūsu ekonomiskās attīstības tempus Latvijā vai salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ko mēs varam ietekmēt un ko mēs nevaram ietekmēt šajā kompleksajā ģeopolitiskajā situācijā?
Uldis Cērps: Sākšu ar to, ka mums, protams, ir, man liekas, ka 456 kilometru gara robeža ar divām agresorvalstīm. Tā kā tā ir tā ģeopolitiskā realitāte, kurā mēs esam. Ko mēs varam ietekmēt? Pirmām kārtām mēs varam panākt, ka mēs esam tik cieši integrēti starptautiskajā attīstītajā, līdzīgi domājošā sabiedrībā ar līdzīgām vērtībām, cik vien varam. Un te nav runa tikai par Eiropas Savienību un NATO, te ir runa jau par daudz graduālāku līmeni, kurā mēs cenšamies būt pārstāvēti un kvalitatīvi pārstāvēti visās Eiropas organizācijās. Te arī ir runa par to, lai mūsu sabiedrotie Latviju vienmēr uztvertu kā prognozējamu, paredzamu un nopietnu sadarbības partneri. Tāpēc man personīgi nedaudz bija īpatnēji dzirdēt daudzu retoriku attiecībā uz bankām, un, protams, ka daudzi jautājumi, kas skar kontu atvēršanu, pasākumu paketi pēc kapitālā remonta, daudzi jautājumi ir pamatoti, bet tajā pašā laikā šī retorika attiecībā uz veselu industriju lika domāt, ka pēc šādas retorikas noklausīšanās ne visi Latvijas politiķi tiks uztverti kā prognozējami sadarbības partneri. Līdz ar to tas, ko mēs varam darīt,
mums ir jābūt uztvertiem kā prognozējamiem, paredzamajiem sadarbības partneriem ar stabilu vērtību sistēmu, kura nerada cilvēkiem nesaprotamus pārsteigumus.
Mums jāveicina Latvijas ekonomikas konkurētspēja tādās lietās, kas saistās ar inovācijām, ar pētniecību un attīstību, kas saistās ar darbaspēka fleksibilitāti. Jādara viss, lai audzētu mūsu konkurētspēju. Kā es jau to esmu daudzkārt iepriekš teicis, ka tieši spēcīga ekonomika ir valsts drošības pats pamats.
Ja šobrīd paskatīsimies, kur mēs esam valsts konkurētspējā. Es paņēmu varbūt datus, ko var uzskatīt par veciem, bet viņi ir pietiekami interesanti. Tas 2019. gada ir Pasaules ekonomikas foruma pētījums. Kāpēc viņš ir interesants? Tāpēc, ka viņš salīdzina katru valsti un viņš ir pilnaptverošs pētījums par pilnīgi visām pasaules valstīm. Un ko viņš konsekventi pasaka? Ja mēs paskatāmies uz tādu lietu kā, piemēram, institūciju stabilitāti, uz infrastruktūru, uz inovācijām, Latvija ir stabili kaut kur globāli 40. - 50. vietā. Protams, mūsu reitings var būt uzlabojies, mēs esam, starp citu, ļoti labā reitingā tādās jomās kā informācijas tehnoloģiju piemērošana, mēs esam 15. vietā pasaulē, mēs esam arī diezgan labi tādās jomās kā darbaspēka prasmes un kompetence, bet kopumā mums ir ļoti daudz ko darīt, lai uzlabotu savu ekonomikas konkurētspēju. Ļoti daudz ko darīt. Tas ir jāatzīst. Un es domāju, ka, jo vairāk un ātrāk mēs to atzīsim, jo stiprāka mums būs šī ekonomika. Un tā ir viena no tām konkrētām lietām, ko mēs varam darīt. Stiprināt ekonomikas konkurētspēju, būt uzticams starptautisks partneris, ieguldīt inovācijās, izglītībā, kopumā konkurētspējā, nodrošināt atbilstošu valsts aizsardzību, protams, un mēģināt ir saprātīgi organizēt publisko sektoru.
Tas ir ļoti liels jautājums, vai Latvija turpmāk spēs katru gadu, kā tas notika līdz šim jau daudzus gadus pēc kārtas, tērēt vairāk, nekā mēs ieņemam budžeta jautājumā un audzēt publiskā sektora algas.
Es domāju, ka mums ir viena lieta, ko mēs varam darīt gan savas drošības, gan savas ekonomikas ilgtspējas stiprināšanā, ir aktīvi risināt jautājumu par publiskā sektora efektivitātes palielināšanu ar visiem iespējamiem paņēmieniem. Un, protams, ka mums ir jāatbild arī uz jautājumu, no kurienes Latvijā parādīsies darbaspēks nākotnē, ņemot vērā pašreizējās demogrāfijas tendences.
Uldis Cērps ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītājs, iepriekš bijis viens no padomniekiem Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā, Zviedrijas Finanšu uzraudzības inspekcijas Finanšu stabilitātes daļas vadītājs, 90. gadu beigās bijis Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētājs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs. Studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē, politikas zinātni un Austrumeiropas politikas un ekonomikas zinātni Umeo universitātē Zviedrijā.
-
Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no izteiktākajām Eiropas Savienībā. Par to runā sen, tiek meklēti risinājumi, bet uzlabojumu īpaši nav. Mūsu valstī lielākā daļa resursu atrodas vien desmitās daļas mājsaimniecību rokās. Krustpunktā pievēršamies atsevišķiem aspektiem, kas varētu ietekmēt ienākumu nevienlīdzību ilgtermiņā, proti, mantojuma un arī dāvinājuma nodokļiem.
Diskutē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Saeimas deputāts, Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Diskutēt par šiem jautājumiem rosināja pētnieka Andra Saulīša nesen publicētais raksts, kurā viņš arī norādīja, ka mantojuma un dāvinājuma nodokļa neesamība ir faktors, kas dod lielas priekšrocības 90. gadu veiksminieku un ne vienmēr godīgi iegūta kapitāla mantiniekiem un ar laiku šīs nevienlīdzīgo iespēju šķēres plešas arvien platākas. Vai nodokļu politikas maiņa šai jomā ko dotu? Varbūt ir citas idejas, kā ietekmēt taisnīgāku kapitāla sadali? -
Raidījums „(ne)Diplomātiskās pusdienas” būs raidījuma „Diplomātiskās pusdienas” nedaudz atšķirīgais pēctecis. Ja iepriekšējā raidījumā koncentrējāmies uz pasaules valstīm un to problēmām, tagad mēs koncentrēsimies un problēmām un lūkosim, kuras valstis šīs skar.
Raidījuma mērķis ir pievērsties dziļākai analīzei par problēmām un jautājumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek uzskatīti par mazāk aktuāliem, kuri tiek pieklusināti vai nepietiekami atspoguļoti, vai arī tādām tēmām, kuras jau ir, vai tūlīt būs aktuālas starptautiskajā politikā. Ja iepriekš mēs apskatījām valstu vēsturi, politisko un ekonomisko situāciju, tad tagad runāsim arī par neērtām un strīdīgām tēmām.
Pirmajā epizodē runāsim par migrācijas jautājuma ietekmi uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pārvēlēšanu.
Šo raidījumu sagatavoja arī Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece Albīne Hlopņicka.
ASV izvēlējāmies tāpēc, ka šajās dienās aprit četri gadi kopš bēdīgi slavenā 6. janvāra grautiņiem Kapitolijā. Tomēr Donalds Tramps tūlīt - 20. janvārī - atgriezīsies pie varas, jo jau šajā dienā ir gaidāma prezidenta inaugurācija.
Nav noslēpums, ka līdzīgi kā Trampa iepriekšējās divās vēlēšanu kampaņās 2016. un 2020. gadā, arī šoreiz viens no centrālajiem un reizē arī sāpīgākajiem jautājumiem bija saistīts tieši ar imigrāciju. Galu galā ASV ir trešā apdzīvotākā valsts pasaulē uzreiz aiz Indijas un Ķīnas. Ja neskaita Eiropas Savienību, protams. ASV dzīvo vairāk nekā 337 miljoni cilvēku, no kuriem gandrīz 48 miljoni ir imigranti. Starp citu, ASV dzīvojot arī gandrīz 95 000 latviešu.
ASV ir multikulturāla valsts. Tomēr sākumā ir svarīgi saprast, kādēļ Tramps, ja drīkst tā teikt, tik veiksmīgi izmanto bailes kurinošu retoriku par imigrantiem? Tramps izmanto daudzus stereotipus, runājot par imigrantiem. Viens no tiem ir, ka nelegālie migranti negatīvi ietekmē ASV iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Piemēram, viņi zog darbavietas, nelegālo migrantu dēļ ASV iedzīvotājiem ir zemākas algas, slimnīcas un skolas ir pārpildītas, kā arī migranti palielina noziedzības līmeni. Interesanti ir tas, ka tajā pašā laikā Tramps apgalvo, ka ASV piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi, tādēļ valstij ir nepieciešami ārzemju strādnieki, bet tie, kas ierodas legāli.
Šo raidījumu Latvijas Radio veidos kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu. -
Kad pirms diviem gadiem tika grozīts Pašvaldību likums, politiķi sabiedrībai stāstīja, ka izmaiņas liks vietvarām vairāk ņemt vērā pašu cilvēku domas, lai svarīgu lietu izlemšana nebūtu tikai domnieku rokās. Viens likuma pants paredz konsultatīvo padomju izveidi, bet vēl cits – iedzīvotāju padomju dibināšanu. Taču likumdevējs to nav noteicis kā pašvaldību pienākumu, tādēļ daļa domju nemaz nesteidzas veidot vietēju cilvēku padomes, kuru viedoklī nāktos ieklausīties. Savukārt bez organizētas vietējās kopienas attālākie novadu stūri grimst aizmirstībā. Piemēram, Dienvidkurzemes novada Nida.
-
Procesam ir jābūt citādākam – tā par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu un meklēšanu šorīt Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja „Progresīvo” partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs.
Viņš norādīja, ka vienošanās par kritērijiem, ko partiju sadarbības sanāksmē vakar izdevās panākt, stiprinās koalīciju. -
Krustpunktā Lielā intervija: Ogres novada domes izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.
Gada nogalē jau desmito gadu pēc kārtas tiesībsargs kopā ar biedrību "Apeirons" un Latvijas Nacionālo bibliotēku godināja labākās organizācijas un labākos ļaudis, kas ir ļoti daudz darījuši un ir atbalstījuši cilvēkus ar invaliditāti. Desmit gadus šis ir bijis emocionāli viens no skaistākajiem notikumiem Latvijā. Un šogad pirmo reizi konkursa vēsturē vienam cilvēkam nācās iet skatuves priekšā divas reizes pēc kārtas, lai saņemtu apbalvojumu. Tā bija Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.
Ja ierakstām Bārbales kundzes vārdu un uzvārdu interneta meklētājā, redzam, ka vispār viņa pēdējo pāris gadu laikā presē ir pieminēta daudzkārt, bet šī pieminēšana ir bijusi pretrunīga iemeslu dēļ. Un uzreiz grūti pateikti, biežāk tās ir pozitīvas vai negatīvas publikācijas. Šķiet, pretrunīga persona. -
Tā ir laba ziņa, ka no Jaunā gada pilnīgi visiem pedagogiem – sākot ar pirmsskolas pedagogiem, ievērots taisnīgums – vienlīdzīguma princips un kā visiem valsts sektorā un pašvaldībās strādājošajiem zemākajai darba algas likmei ir klāt 2,6 procenti. Tā Latvijas Radio rīta programmā sacīja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
-
Farmācijas nozare turpina izteikt iebildumus pret jauno zāļu uzcenojuma modeli, turpretī Veselības ministrija apgalvojumus noraida. Nozare ir pārliecināta, ka šajā reformā nav ņemti vērā farmācijas nozares iebildumi un patlaban radīts haoss farmaceitu darbā. Lai gan pie jaunā zāļu cenu modeļa ilgstoši ir strādājušas vairākas darba grupas, tostarp, iesaistīti arī farmācijas nozares pārstāvji, nozari satrauc vairāki jautājumi, uz kuriem joprojām neesot atbildēts.
Veselības ministrijas jaunais zāļu uzcenojuma modelis nupat ir stājies spēkā un tā mērķis ir pielīdzināt medikamentu cenas Lietuvai un Igaunijai. Farmācijas nozares pārstāvji gan norāda, ka tagad aptiekās situācija ir pavisam cita. Līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un tas radot pacientu neizpratni.
Farmācijas nozari satrauc arī papīra recepšu jautājums, jo tagad daļa no tām tiek anulētas un pacientam ir atkārtoti jāvēršas pie ārsta, lai iegūtu jaunu recepti.
Šobrīd Latvijā noteikta visām zālēm vienāda izplatīšanas maksa - 50 centi, neņemot vērā to, ka ir dažādi medikamentu pārvadāšanas ierobežojumi. Kā norāda Nacionālās Zāļu apgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, tad Latvijā šobrīd ir noteikts vismazākais zāļu piecenojums visā Eiropas Savienībā. Tomēr joprojām ir saglabājies 12% PVN likme kompensējamām zālēm, kas ir augstāka nekā mūsu kaimiņiem. Lietuvai ir 5%, bet Igaunijai 9% PVN likme.
Farmācijas nozares ieskatā, samazinot PVN likmi, zāles kļūtu lētākas.
Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene uzskata, ka visa jaunā zāļu cenu reforma ir eksperiments, jo vēl pērn decembra nogalē veiktās izmaiņas ir bijušas novēlotas un tas parādot attieksmi pret nozari kopumā. Joprojām nav skaidrs, kas maksās par zāļu piegādi līdz aptiekām, saka Agnese Ritene. -
Lai arī aizvadīts ar svinībām piepildītas dienas, jau vakar, 2. janvārī, jutām, ka esam atpakaļ īstā Latvijas realitāte. "airBaltic" paziņojums par atceltiem reisiem, runas par jaunām dotācijām aviosabiedrībai. Viss notiek, kā parasti. Arī gada pirmajā piektdienā analizējam aktualitātes. Krustpunktā studijā Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.
-
Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadībai ir jāuzņemas atbildība par paziņojumu vasarā atcelt vairāk nekā četrarpus tūkstošus ieplānoto lidojumu, un "airBaltic" vadītājs Martins Gauss ir jāatlaiž. To Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņš un satiksmes ministrs no aviokompānijas gaidot paskaidrojumus, bet opozīcija jau pieprasījusi atbrīvot aviokompānijas vadību. Valainis pavēstīja, ka lidsabiedrības padomei ir jāizvērtē valdes atbilstība amatiem.
--
Nacionālās aviokompānijas „airBaltic” lidojumu pārtraukšana 19 maršrutos vasarā ietekmēs ne tikai lidostas „Rīga” plānus, bet arī tūrisma firmas. Tikmēr nozares eksperti norāda – visticamāk, šādu lēmumu nacionālā aviokompānija pieņēmusi, lai samazinātu nerentablo reisu skaitu pirms akciju publiskā piedāvājuma. -
Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2025. gada vasaras sezonā atcels 4 670 lidojumu. Kā norāda aviokompānija, lidojumi tikšot atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs.
Ražotājs "Pratt & Whitney" informējis "airBaltic" par gaidāmajiem piegāžu kavējumiem arī šogad, kas nozīmē, ka daļa no lidsabiedrības Airbus lidmašīnām nevarēs veikt lidojumus.
Lidojumi tiks atcelti 10 maršrutos no Rīgas, divos maršrutos no Tallinas, deviņos 6 maršrutos no Viļņas, un vienā maršrutā no Tamperes. Kopumā tiks ietekmēti vairāk nekā 67000 pasažieru. "airBaltic" šiem pasažieriem piedāvā mainīt lidojumu rezervāciju vai naudas atmaksu pilnā apmērā.
Tikmēr Satiksmes ministrija ir likusi lidsabiedrības "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot, kādēļ pieņemts šāds lēmums. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens no „Progresīvajiem” norādījis, ka nav pieņemama "airBaltic" vadības izvairīšanās no šī lēmuma publiskas skaidrošanas.
Raidījumā Pēcpusdiena situāciju komentē lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss.
-
Krustpunktā izvaicājam viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnāliste Katrīna Karzubova un izdevuma 'Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.
-
"Dzīvesbiedrs teica: nu, ko - karš. Ņemam ieročus un ejam karot! Es teicu - O.K., labi! Tā mums tas tā viegli aizgāja," - Jaunā gada pirmajā "Drošinātāja" epizodē Indras Sprances saruna ar ukraiņu partizāni no Hersonas. Par pretošanos pagrīdē, piedzīvoto krievu gūstā, nodevību un neviennozīmīgo noskaņojumu Ukrainas sabiedrībā šobrīd.
Tikmēr Rihards Plūme ar Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu pārrunā, ko gaidīt no 2025. gada Ukrainas kara kontekstā.
00:31 Ievads
02:47 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
05:15 Vai 2025.gads nesīs pamieru Ukrainā?
08:47 Ilgstošs miers šogad izklausās pēc utopijas, kas šajā gadā nav gaidāms.
10:20 Cik spēcīgas ir Ukrainas diplomātiskās pozīcijas šobrīd?
12:30 Kas šogad jādara Eiropai un Latvijai?
15:16 Hibrīdkara draudi palielināsies ar katru dienu.
17:26 Ko gaidīt no vēlēšanām dažādās Ukrainas sabiedroto valstīs?
21:00 Kuriem pasaules punktiem varētu būt lielāka loma krievijas-Ukrainas karā šajā gadā?
25:11 Klausītāji aicināti izteikt arī savas prognozes.
25:54 Par Indras Sprances jaunāko dokumentālo reportāžu no Zaporižjes par pazemes skolām.
29:11 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Indra Sprance Ukrainā iztaujāja bijušo Hersonas partizāni, bet šobrīd - voluntieri Nataliju Gavrilenko, kura ne tikai pretojās okupantu režīmam, bet arī pabija tā gūstā, lai drošībā atgrieztos kopā ar nodevēju.
30:15 Natālija par iesaistīšanos politikā 2014. gadā.
31:13 Pievienošanās teritoriālās aizsardzības vienībai Hersonā un tās izformēšana.
33:57 Partizānu grupas izveide un darbība.
38:26 Nodevība un arests.
41:35 Par dzīvi gūstā.
48:54 Par atbrīvošanu no gūsta un atgriešanos mājās plecu pie pleca ar nodevēju.
57:21 Nebrīve bez jebkādām apsūdzībām.
58:01 Kāpēc bija vēlme iesaistīties partizānu kustībā?
1:01:19 Dzīve pēc atbrīvošanas novedusi pie aktīvām voluntieres gaitām.
1:02:26 Svarīgākais ir noturēties.
1:03:51 Daudzi nav gatavi atteikties no Ukrainas teritorijām.
1:05:08 Par to, kā Ukrainai virzīties tālāk, sabiedrībā vienotības nav.
1:06:09 Ir arī daudz krievijas “gaidītāju”.
1:08:33 “Ir sajūta, ka mēs jau esam uzvarējuši.”
1:10:11 Sarunas beigas.
1:10:18 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto.
1:15:12 Rakstiet mums [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm. Saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, baznīcu dažādību, kuras pastāv šajās senajās kristīgajās zemēs, pirmām kārtām Sīrijā un Libānā, kur tā daudzveidība ir vislielākā. Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Andris Priede.
Sarunas pirmā daļa.
-
Zaporižjas apgabalā dzīve turpinās, neraugoties uz Krievijas nepārtrauktajiem uzbrukumiem. Darbojas sabiedriskas iestādes un veikali. Arī skolas, kurās nu jau atsākušās mācības klātienē. Daļa mācību telpu izveidotas patvertnēs. Skolēni pamīšus mācās gan tur, gan no mājām. Par mācībām un cilvēku ikdienu pie frontes līnijas – jaunākajā raidieraksta "Karš Ukrainā" epizodē.
LSM.lv raksts: Latvijas Radio Ukrainā: Zaporižjā bērni mācās patvertnēs un cer uz jaunām pazemes skolām
Podkāstu "Karš Ukrainā" veido Indra Sprance, redaktore - Zane Eniņa, skaņu operators - Renārs Šteimanis. -
Šī nedēļa ar daudzajām brīvdienām aizvadīta Ziemassvētku zīmē un Latvijā laimīgā kārtā tā ir bijusi visnotaļ mierīga un priecīga. Krievija gan atbilstoši saviem ļaunuma standartiem Ziemassvētkos atkal plaši uzbruka Ukrainai, mērķējot pa enerģētikas infrastruktūru. Un skaidrs, ka tā izvērš savu darbību plašāk, jo Baltijas jūrā atkal pārrauti gan elektrības, gan sakaru kabeļi. Svētku nedēļas notikumus Latvijā un pasaulē vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.
- Mostrar más
