Folgen
-
Valdības koalīcijas partijas tā arī nevienojās par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam un nav izslēgts, ka tiks ievēlēts zaļo un zemnieku savienības izvirzītais kandidāts, tikai ne ar valdības partneru, bet opozīcijas atbalstu. Vai tas atstās kādas sekas uz valdības darbu? Par valdību runājam nedaudz vairāk, tajā skaitā dažiem premjeres izteicieniem. Pievēršamies arī citiem tematiem, proti, nedienām, ar ko saskārušies oficiālās e-adreses lietotāji, parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Rail Baltica" lietā galaziņojuma, ar ko komisija nupat nākusi klajā.
Nedēļas notikumus Krustpunktā analizē 360TV ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
-
Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija apstiprinājusi gala ziņojumu. 13. decembrī to iesniegs Saeimas prezidijam, un pēc apstiprināšanas to publicēs Saeimas mājaslapā. Deputāts un parlamentārās komisijas vadītājs Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka pēc sešos mēnešos aizvadītajām 26 sēdēm ir radies pietiekami skaidrs priekšstats par to, kā projektā vairakkārt radās situācijas, ka „tas nogājis no sliedēm”.
„Neesam policisti, mēs esam politiķi,” atbildot uz jautājumu par to, kas tālāk notiks ar atbildīgajiem, kuri minēti izmeklēšanas par "Rail Baltica" galaziņojumā, teica Kulbergs. Viņš norāda, ka komisija ir darbu padarījusi savu pilnvaru ietvaros, izdarījusi secinājumus un iesniegusi priekšlikumus. Viņš arī teica, vienlaikus (savu darbu veica arī prokurors. -
Fehlende Folgen?
-
Pirātiska satura tīmekļvietnes Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) turpmāk varēs ierobežot un bloķēt. To paredz Saeimā pieņemtās izmaiņas Autortiesību likumā. Ar jauno kārtību cer aizsargāt Latvijas autoru darbus, bet ne tikai tos. Pašlaik nelegāli iegūta satura patērēšanā esam vieni no līderiem Eiropas Savienībā, kamēr citviet jau apsver šādu darbību kriminalizēšanu.
Autortiesību likuma grozījumi lielā mērā veidoti ar mērķi apkarot Latvijā veidota satura nelegālu izplatību tīmeklī. Padome varēs ierobežot pieeju arī vietnēm ar ārvalstu saturu, piemēram, filmām, ja tam uzmanību pievērsīs to tiesību turētājs.
Līdz šim, lai Latvijā ierobežotu pirātiskas tīmekļvietnes, varēja vērsties tiesā. Tas darīts reti, jo ir gan ilgi, gan dārgi. NEPL padomes vadītājs Ivars Āboliņš atsaucas uz pieredzi Lietuvā, kur jau ir spēkā līdzīgs regulējums kā šodien Saeimā atbalstītais. Sūdzība padomei par, piemēram, vienas vai dažu filmu piratizēšanu būtu pamats pieejas slēgšanai visā vietnē. -
Lai arī nākamā gada valsts budžets ir apstiprināts, tas nenozīmē, ka politiskajā dzīvē būtu iestājies miers. Jautājums par nākamo Latvijas Bankas prezidentu un galu galā arī pašas valdības un tās atsevišķu ministru sekmēm, arvien tiek cilāts. Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.
-
"Dana, jūs reizēm nesaprotat ko izdarāt. Jums šķiet - viena mašīna, kas tas ir? Bet tai vienībai, kam tās nav, tā arī nevar izpildīt savu uzdevumu!" Šos uzmundrinājuma vārdus personīgi saņēmusi "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Dana Sinkeviča, kura ir bijusi galvenā redaktore vairākos no Latvijā mīlētākajiem žurnāliem, bet pēdējos divus gadus savu žurnālistes darbu apvieno ar palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ukraiņu karavīri Danai atklājuši, ka viņiem vairs nepatīk vārds “voluntieri”, jo Danu un viņai līdzīgos viņi nu uztver kā daļu no savas komandas, bet ar nedaudz citādāku uzdevumu. Kāpēc liktenīgais klikšķis, kas izmainīja Danas dzīvi, notika jau pirmajā braucienā uz Ukrainu – par to Dana Sinkeviča stāsta sarunā ar Dīvu Reiznieku.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Ko Asada režīma krišana Sīrijā nozīmē Krievijas klātbūtnei valstī un tēlam pasaulē?
Kā Sīrijas bēgļu atgriešanās mājās ietekmēs Eiropas fokusu uz Ukrainu un Krieviju?
Vai līdz ar režīma maiņu Sīrijā mainīsies arī Izraēlas ārpolitika un tā vairāk pievērsīsies arī Ukrainai?
Kādu secinājumus varam izdarīt pēc trīspusējās Trampa, Makrona un Zelenska tikšanās?
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs -
Pēdējo gadu laikā pārtikas cenas Latvijā jau ir pārsniegušas Eiropas Savienības vidējo līmeni.
Benita, dzīvo Īrijā: „Cik parasti man iznāk uz Latviju aizbraukt, vienmēr šausminos par cenu augstumu.”
Cenas atsevišķām produktu grupām ir tikpat augstas kā Ziemeļvalstīs.
Elza, dzīvo Somijā: „Tagad es dzīvoju Somijā. Es aizbraukšu uz Latviju un tur es varēšu iepirkties kā karalis, jo Latvijā jau jābūt daudz lētāk. Bet tajā brīdī, kad es sāku veikalā skatīties uz lietām, es sapratu – tā gluži nav.”
Kaut arī lielākie mazumtirgotāji apgalvo, ka piedāvā izdevīgākās cenas tirgū pārtikas pamatproduktiem, vairākas preces maksā identiski.
Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja: „Mums nav pamata, lai mēs apgalvotu, ka tur pastāv kādas norādes par aizliegtām vienošanām.”
Kāpēc par atsevišķiem pārtikas produktiem mēs maksājam tikpat vai pat vairāk nekā bagātajās Eiropas Savienības valstīs, pētām Atvērtajos failos.
-
Latvijas Bankai ir aktīvāk jāstrādā, lai komercbankas sāktu vairāk kreditēt, tajā skaitā reģionos un uzņēmējus. Turklāt ir jāmazina ķīlas prasības, kā arī jāveicina hipotekārā kreditēšana. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda finanšu institūcijas „Altum” vadītājs Reinis Bērziņš.
Zaļo un Zemnieku savienība viņu izvirzījusi kā konkurentu pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, un ar opozīcijas atbalstu Bērziņam ir izredzes tikt amatā. Šaubas par piemērotību viņš noraida ar desmit gadu pieredzi „Altum” vadībā un ar izcilību iegūtu maģistra izglītību. -
Ir jāvērtē e-adreses uzturētāja - Valsts digitālās attīstības aģentūras - atbildība un jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies atslēgtu e-adreses paziņojumu dēļ no dažādām valsts iestādēm. Tā šorīt paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka "Latvija.gov.lv" e-adreses lietotāji secinājuši, ka par ziņojumiem no valsts iestādēm nesaņem brīdinošus e-pastus. Tas noticis, jo šajā rīkā nav apstiprināta e-pasta adrese, kurā šos paziņojumus saņemt. Tāpēc sociālās saziņas vietnēs šonedēļ lasāms par gadījumiem, ka neizlasīti paziņojumi noveduši pat līdz kāda uzņēmuma likvidēšanai, bet kādam citam neapmaksāts ceļu satiksmes pārkāpuma sods trīskāršojies un nodots tiesu izpildītājam. Tā ir atbildīgās aģentūras vaina, uzsvēra Rinkēvičs.
Arī premjere piekrita, ka šajā situācijā meklējami nestandarta risinājumi un jāvērtē atbildīgo rīcība. Aģentūras darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības" uzdevusi nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par notikušo un sākotnējo izvērtējumu sagaida divu darba dienu laikā.
Uz jautājumu par turpmāko rīcību Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītājs Jorens Liopa sāk ar atvainošanos. Viņš amatā ir nesen, otro mēnesi. Stāsta, ka Latvijā ir ap 346 000 e-adrešu un tikai ap 45% fizisku personu ir verificējuši e-pastu – vairums tātad par iestāžu vēstījumiem varēja neuzzināt. Patlaban, kā jau teica ministre, paziņojumi atjaunoti arī uz neapstiprinātajām e-pasta adresēm. Martā aģentūra bija aicinājusi e-adreses lietotājus apstiprināt e-pastus, lai konstatētu neizmantotās vienības, skaidroja Liopa. Šajā situācijā aģentūras vadītājs kā lielāko problēmu redz resursu trūkumu klientu plašākai informēšanai par kādiem jauninājumiem. Tāpēc viņš sola risināt plašākai sabiedrībai un e-adreses lietotājiem būtisku lietu – kā pilnveidot komunikāciju un rīka lietošanu padarīt ērtāku. -
Sīrijā pēc diktatora Bašara al Asada gāšanas ir sācies darbs pie būtībā jaunas valsts izveidošanas. Arī raidījuma Divas puslodes uzmanības centrā šoreiz Sīrija un viss, kas notiek ap to.
Dažu dienu laikā daudzus gadus stutētais Asada režīms ir kritis, un tās ir milzīgas pārmaiņas ne tikai Sīrijā, bet visā reģionā. Jautājums arī, kā tās ietekmēs tālākos notikumus pasaulē? Ir tik daudz valstu, kuras šie notikumi ļoti ietekmē – gan Krieviju, kas bija lielākais Asada balsts, gan Irānu, kura zaudējusi sabiedroto, svarīgu lomu notikušajā spēlējusi Turcija. Turpat ir arī Izraēla. Un Libāna. Protams, nevar nepieminēt ASV.
Notikumus analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks, Ārpolitikas institūta direktora vietniece, Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka un politologs Arnis Latišenko. -
Kā sabalansēt mežu nozares un vides aizsardzības intereses? Zemkopības ministrija virza izskatīšanai valdībā divus grozījumu projektus, kas ļautu vieglāk iegūt cirsmas atļaujas, reizē arī paplašinot iespējas zāģēt mežus. Krustpunktā diskutē Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja Baiba Baltvilka, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāts Edmuds Cepurītis.
Kā sabalansēt biznesa intereses, kas ir svarīgas visai Latvijas tautsaimniecībai, runa ir par kokrūpniecības un mežizstrādes nozari, un vides sargāšanas vajadzības, kas arī ir ne mazāk svarīgas visai Latvijas sabiedrībai? Tā vien šķiet, tas ir tāds mūžīgais jautājums un par to runājam atkal un atkal. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi divus projektus, kas vēlreiz mēģina, šķiet, pārcelt to robežstabiņu, cik daudz un kādā veidā Latvijā drīkst cirst un zāģēt mežus. To ka tas ir svarīgs jautājums, to nesen demonstrēja arī Satversmes tiesa, atceļot iepriekš lemto, norādot, cik būtiski ir visu risināt maksimāli taisnīgi kopējās sabiedrības interesēs.
Tātad divi grozījumi valdības noteikumos, kas jau oktobrī bija nodoti. Kolēģi no Ziņu dienesta te par tiem stāstīja raidījumā "Pusdiena", pievēršot uzmanību tam. Grozījumi ir plaši, un par lielu daļu laikam iebilžu daudz nav. Grozījumu anotācijā teikts, ka tie ir izstrādāti, lai mazinātu birokrātiju un vienkāršāk būtu saņemt cirsmas apliecinājumus. Bet ir vairāki punkti, kas raisa diskusijas. Būtībā runa ir par divām būtiskām lietām: meža vecumu, jo tie ļautu zāģēt daudzviet jaunākus mežus, un kailciršu lielumu, ļaujot veidot plašākas cirsmas. -
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku Sandi Šrāderu par ģeopolitisko situāciju, Eiropas aizsardzības politiku un Ukrainas kara scenārijiem 2025.gadā.
"Pasaule ir bijusi dažādos pagriezienos. Mēs runājam par to, ka pasaule radikāli mainījusies 2016. gadā, kad ievēlēja prezidentu Trampu, un tad pēc tam 2020. gadā mēs nopūtāmies, kad prezidents Baidens pārņēma varas grožus Baltajā namā. Es negribētu būt apokaliptisks. Tramps ir nācis ar dažādiem vēstījumiem.
Pirmkārt, viens no pēdējiem ir tas, ka viņš drastiski palielinās tarifus un nodevas BRICS valstīm, kas ietver gan Ķīnu, gan Krieviju, gan arī citas valstis, kuras mēģina sagraut pasaules kārtību, kas Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm nodrošinājuši mieru un un kārtību. Es domāju, ka Tramps nav viens. Viņš nav diktators Amerikas Savienotajās Valstīs, kurš var radikāli ļoti īsā laikā mainīt ASV ārpolitiku," vērtē Sandis Šrāders.
2024. gadā pasaulē un Eiropā tika prognozēts, ka vai nu tas nesīs ļoti lielu pagrieziena punktu ar ASV prezidenta vēlēšanām, vai nekāds izteikts pagrieziena punkts pasaules ģeopolitiskajā situācijā nebūs. Ir piepildījies daudz kas no tā, kas tika prognozēts, un daudzi konflikti ir eskalējušies un izvērtušies neparedzēti.
Ja mēs meklētu vienu vārdu vai jēdzienu, ar ko apzīmēt aizvadīto gadu, nonāktu pie vārdiem autokrātija, ģeopolitiskā realitāte. Viens no "Google" vismeklētākajiem vārdiem 2024. gada nogalē bija kakistokrātija. Jēdziens kakistokrātija nozīmē valsts iekārtu, kurā pie varas atrodas sabiedrības sliktākie pārstāvji, un par to sāka runāt uzreiz pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu.
Kas notiks 2025. gadā un ko ir iespējams prognozēt? Par saruna ar Ārpolitikas institūta pētnieku, politikas zinātņu doktoru Sandi Šrāderu.
Ja mums būtu jāraksturo, līdzīgi kā to mēģināja "The Economist" žurnālisti raksturot, ar vienu vārdu vai jēdzienu 2024. gadu, kas būtu tas vārds vai vārdu savienojums, kas, jūsuprāt, visprecīzāk atbilst tam, kas notika.
Sandris Šrāders: Es domāju, ka pēdējos gadus, ne tikai 2024. gadu mēs varam apzīmēt ar to, ka "džungļi šausmīgi ātri atgriežas vai arī ataug". Tas nozīmē, ka sabiedrība un starptautiskās attiecības ieiet tādā fāzē, kur katrai valstij izteikti ir jādomā par savu drošību, savām interesēm. It kā alianses un solidaritāte nedarbojas. Un tieši tādēļ īpaši Eiropai ir daudz atbildīgāk jāizturas pret saviem drošības jautājumiem. Un mēs redzam, cik drošība ir dārga, kad mēs paskatāmies uz reģioniem, kur notiek ļoti aktīva karadarbība, piemēram, Tuvie Austrumi vai arī nu jau vairāk nekā 1000 dienas ilgušais karš Ukrainā, vai citas lietas.
Es domāju, ka Trampa ievēlēšana paātrinās šo "džungļu augšanas ātrumu", jo Eiropa saskaras ar tādu dilemmu: mums pašiem beidzot ir jānodrošina pietiekoši lieli militārie spēki, mums pašiem beidzot ir jānodrošina militārā industrija, mums pašiem beidzot solidāri ir jānonāk pie vienota kopsaucēja, kas ir mūsu lielākie draudi.
Kāpēc jūs sakāt beidzot? Mēs jau it kā to visu laiku darām - palielinām iekšzemes kopprodukta procentu aizsardzībai un tamlīdzīgi.
Sandris Šrāders: Eiropa palielina iekšzemes kopprodukta aizsardzībai pēdējos gadus, bet mums tas bija jādara pēdējos 30 gadus. Es domāju, ka pēdējo 30 gadu apzināta aizsardzības jautājuma ignorēšana ir novedusi pie tādas krīzes situācijas Eiropā, ka mums ir nepieciešams atbalstīt Ukrainu, ka mums pašiem ir jāatur Krievija, ka mums ir jākļūst par līdzīgu partneri Amerikas Savienotajām Valstīm NATO, lai visas alianses drošības struktūras Eiropā strādātu tā, lai Eiropa patiešām būtu droša.
Pašreizējā situācijā mēs redzam, ka Baltijas un Ziemeļvalstis ir lielākā atbalstītāji. Mazas valsts Eiropā ir daudz lielāku atbalstītāju Ukrainai nekā, piemēram, Eiropas vadošās valstis - Francija, Vācija vai arī Lielbritānija. Lielbritānija gan ir bijusi svarīgs atbalsts Ukrainai, īpaši kara pirmajos mēnešos un gados. Šīm Eiropas vadošajām valstīm ir jādara vairāk. Iepretim tam mēs redzam, ka šīs valstis patiesībā ir nonākušas šādās iekšpolitiskās dilemmas, kur, piemēram, Vācijā Olafam Šolcam ir jāsaka, ka viņš mazinās atbalstu Ukrainai, lai viņš atkal tiktu ievēlēts. Vai arī Francijas prezidents arī ir iepīts dažādās iekšpolitiskās dilemmas un Ukrainas jautājumi vai Eiropas drošības jautājumi tiek atstāti otrajā plānā.
Sandis Šrāders ir politikas zinātņu doktors, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, lektors Krievijas militārās un stratēģijas studijās Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu. Sandis Šrāders ir bijis Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs, ieņēmis arī LATO valdes locekļa amatu, strādājis ASV - Vācijas Maršala fonda projektā "Rīga Process" kā koordinators. Pirms četriem gadiem iznāca Sanda Šrādera grāmata "Mazās Baltijas valstis un Eiroatlantiskās drošības kopiena". Grāmatā analizētas Baltijas valstis to integrācija eiroatlantiskajās struktūrās no galveno lielvalstu - ASV, Krievijas un Eiropas lielvaru un institūciju skatupunkta. -
Vai koalīcija spēs vienoties par vienu kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu? Par to skaidrības nav pēc partiju apvienības "Jaunā Vienotība" un partijas "Vienotība" valdes kopsēdes, pašlaik nepaužot atbalstu kādam konkrētam kandidātam.
Pašlaik valdības nama turpinās koalīcijas sadarbības padomes sēde, kurā viens no izskatāmajiem jautājumiem – kandidatūras uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Saeimā ievēlētajām partijām kandidāti jāizvirza 10. decembrī.
Aizvien nav skaidras līdzšinējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka izredzes tikt pārvēlētam amatā, savukārt Zaļo un zemnieku savienība šim amatam izvirzījusi finanšu institūcijas "Altum" vadītāju Reini Bērziņu. Vai varētu parādīties vēl kāds kandidāts, kurš varētu cīnīties par Saeimas vairākuma balsīm? Skaidrības par to nav. -
Labklājības ministrija ir sākusi informatīvu kampaņu "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni", kuras mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vajadzībām un problēmām un veicināt ģimeņu vēlmi un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni. Ģimenes studija jau iepriekš organizējusi diskusijas par šo tematu, un secinājums ir skaudrs: iespējas paplašināt šo uzņemošo ģimeņu skaitu ir mazas. Kā to mainīt un ko piedāvā ministrija?
Kāpēc joprojām sapnis, ka katram bērnam ir ģimene, pat ja viņu bioloģiskā mamma un tētis nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi, nav piepildījies un kas darāms, lai sapni tomēr īstenotu? Ģimenes studijā par kampaņu stāsta un diskutē Ilze Kurme, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore, Guna Krēgere-Medne, nodibinājuma "Sociālā atbalsta un izglītības fonds"struktūrvienības Kurzemes ģimeņu atbalsta centra Liepāja vadītāja, Ārija Martukāne, Latvijas profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja, un Karīna Pētersone, bijušais "sistēmas bērns".
-
Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem Krustpunktā lielā intervija ar Uldi Cērpu.
Raidījuma viesi esam iepriekš mēģinājuši uzrunāt sarunai. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad viņš kandidēja uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, bet zaudēja konkurencē ar Mārtiņu Kazāku. Toreiz viņam neļāva runāt tā brīža darba devējs, jo viņš bija Apvienotajos Arābu Emirātos centrālās bankas prezidenta padomnieks. Šobrīd viņš ir jau atpakaļ Latvijā, no 1. oktobra uzņēmies vadīt Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Kaut arī ir iespēja, ka Mārtiņu Kazāku varētu vairs nepārvēlēt, viņa uzvārdsšoreiz publiski neparādās kandidātu sarakstos. -
Pēc Bašara al Asada režīma krišanas Sīrijā ir atklāts jautājums, kas turpmāk notiks ar Krievijas objektiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.
Krievijai Sīrijā ir divas militārās bāzes Latakijas provincē pie Vidusjūras. Par flotes un gaisa spēku bāžu likteni šobrīd ir spekulācijas un risinājums varētu būt zināms tuvāko dienu laikā -
Ja ir vismaz viens stabils atbalsta punkts, tu pasauli vari apgriezt otrādi – saka šahiste, bijusī politiķe Dana Reizniece. Kā sāp zaudējumi šahā un kā politikā, par politisko krusttēvu Lembergu un dienestu Zemessardzē un kā pirmoreiz ārzemēs pirka ananāsu – saruna ar Danu Reiznieci Laikmeta krustpunktā.
Esot politikā, sevišķi Saeimā, var atrauties no realitātes un pazaudēt pārliecību, ka dzīvē var darīt arī ko citu. Tā ir teikusi raidījuma viese, kura pati politikā ienāca nepilnu 30 gadu vecumā. Viņa ir bijusi Saeimas deputāte četros parlamenta sasaukumos, ieņēmusi ekonomikas un finanšu ministra amatus, pieredzējusi dažādus politiskos un saimnieciskos Latvijas jaunākās vēstures dzīves satricinājumus, bet vienmēr ar analītisku prātu un skaidru pamatojumu spējusi publiski visus savus lēmumus paskaidrot. Jo viņa jau kopš bērnu dienām ir arī šahiste, bijusī Latvijas un Eiropas čempione šahā. Šobrīd Dana Reizniece ir Starptautiskās Šaha federācijas rīkotājdirektore.
Šahs izraisa atkarību, tāpēc ka tajā var pieredzēt visplašāko emociju gammu no milzīga uzvaras prieka līdz ļoti sāpīgiem zaudējumiem. Kad esi izdarījis visu, bet nesanāk. Katra partija ir vesela dzīve. Šahs ir mana meditācija, jo tā es atslēdzos no pārējās pasaules. Tie ir jūsu vārdi. Kad bija jūsu pēdējā šaha partija, tajā uzvarējāt vai zaudējāt?
Dana Reizniece: Pēdējā šaha partija bija pagājušajā nedēļas nogalē, divas partijas bija, es spēlēju Vācijas klubā sieviešu izlasē, un abas partijas zaudēju. Un tad ir tie brīži, kad sāp šausmīgi. Šķiet, ka ne tikai sirds salūzusi, bet aknas un nieres, un plaušas sāp no nepatīkamām sajūtām.
Mums ir šahā tāda dieviete Kaissa. Mēs sakām, ka nu tad, kad tu viņai nevelti pietiekami daudz uzmanības, tad viņi tevi soda. Man šķiet, šis bija viens no tādiem brīžiem.
Un tagad, kad es strādāju šaham, ir tāds paradokss, ka man ir vismazāk laika spēlēt šahu pašai un tajās retajās reizēs, kad man izdodas to atrast, tad nesanāk tik labi. Bet mans spīts atkal iedarbojās, un es pēc pēdējās zaudētās partijas piezvanīju savam trenerim Edvīnam Ķeņģim, ar kuru es šad tad sadarbojos, vienam no Latvijas lieliskākajiem lielmeistariem, un atsāku šaha nodarbības. Tā kā nākamo partiju es uzvarēšu!
Bet tie abi zaudējumi bija tādēļ, ka bija spēcīgi partneri pretī vai vienkārši nepaveicās?
Dana Reizniece: Spēcīgi partneri, bet spēles prakses pietrūkst. Un tad ir tā, ka tev šķiet, ka tu visu pareizi dari, bet tev tos lēmumus pieņemt prasa daudz vairāk laika. Tu tērē daudz vairāk enerģijas, un tad kādā ceturtajā stundā tu pieļauj šķietami bērnišķīgas kļūdas, bet tās kļūdas ir sekas tavam fiziskajam, garīgajam nogurumam tur, kura citkārt nebūtu. Ja tu regulāri spēlē, tu daudz ātrāk vari pieņemt pareizos lēmumus.
Jūs esat teikusi, ka šahs ir kā meditācija. Tās reizes, kad es esmu pamēģinājis spēlēt šahu – kāda tur meditācija. Tur viens liels stress, lai vismaz kaut cik cienīgi līdz vidum tiktu.
Dana Reizniece: Man šajā dzīves posmā šahs nav meditācija. Tad, kad es biju ministre vai darīju ko citu, tad šahs man ļoti labi palīdzēja atslēgties no reālās dzīves. Patiešām tā spēle tevi iesūc tik ļoti, ka nespēj domāt ne par ko citu. Piemēram, tad, kad es spēlēju kādos turnīros, bieži vien aizmirstu, kāda nedēļas diena, kāds datums, aizmirsu savas mammas vārdu. Tagad, kad man ikdienā darbs ir saistīts tik ļoti ar šahu, atpūtas brīžos man gribas darīt vienalga ko citu, tikai ne šahu spēlēt, ir mazliet par daudz apkārt. Tā sāta sajūta rodas pat nespēlējot.
(..)
Šahā ir savi likumi un politiku dažkārt sauc par tādu kā šaha spēli. Tikai nu politikā tie likumi nav tik stingri. Tur karali vai dāmu var nogāzt pat bez kāda viltīga domu gājiena…
Dana Reizniece: Jā, un tavā vietā kāds cits var pienākt un izdarīt gājienu. Tā arī gadās. Tāda ir politika.
Politikas gados jūs bijāt arī ministres amatos, nu gluži kā karaliene uz šaha lauciņa, vai arī jūs politikas laikā pieredzējāt, ka jūs cenšas uzvarēt vai cenšas apspēlēt ne pēc spēles noteikumiem.
Dana Reizniece: Politika ar to ir raksturīga. Tev ir jāsaprot, ka ir daudz līdzību ar šahu, piemēram, tā ir daudzdimensionāla spēle un ir ļoti daudz figūru, ar kuram jāspēlē vienlaikus, bet ir tā kā jūs sakāt - spēles noteikumi gan var mainīties.
Un nereti ir tā, ka šahā tu zini, ka tavs lielākais pretinieks sēž tev pretim, tu zini, kas viņš ir, tu vari pret viņu gatavoties, tu saproti, varbūt dažkārt ir stiprāks un tu objektīvi zaudē. Bet politikā nereti tavs lielākais pretinieks ir nevis no tavas politiskās konkurentu partijas kāds redzams, skaidrs pretējās puses pārstāvis, bet mēdz būt arī tā, ka tavs tuvākais biedrs var būt tavs lielākais konkurents.
(..)
Par politiku šodien - cik daudz jūs sekojat tam, kas notiek. Vai jūs kas spēj arī pārsteigt, piemēram, tas, kas notiek ar "Rail Baltica"?
Dana Reizniece: Es sekoju tā, lai būtu lietas kursā par to, kas notiek. Tā pieredze 10 gadu garumā politikā ļauj arī ziņas lasīt un tās klausīties selektīvi. Tu, jau virsrakstus redzot, saproti, kas notiek, un tā nav pārāk daudz laika jātērē, analizējot detaļas. Protams, arī no pieredzes tu proti lasīt starp rindiņām un varbūt kontekstu labāk saproti.
Vai kas mani pārsteidz? Diemžēl ne. Gribētos, lai patīkami pārsteigtu, piemēram, valdības spējā vadīt tādus lielus projektus kā "Rail Baltica". Man diemžēl tas nav pārsteigums. Mani drīzāk pārsteidz tas, ka premjere šādā projektā neuzņemas līderību un nenovada to līdz kādam saprātīgam rezultātam. Diemžēl tas Latvijas politikā nav mainījies, ka tad, kad ir kādas sarežģītākas situācijas, tad reti kurš grib un var un spēj uzņemties atbildību. Parasti mēģina to kā tādu karstu kartupeli iesviest kāda cita plaukstā. Tas apbēdina.
Bet citādi… arī man šķiet, ka ir tāds nu tāds reaģēšanas laiks, kad valdība kopumā strādā tā reaģējot, nevis radot paši savas idejas, savus projektus, savus priekšlikumus, un man šķiet, ka no tā stāvokļa vajadzētu iziet. Es saprotu, ka tas bija tāds dabisks stāvoklis krīzes dēļ, Covid dēļ, kara dēļ. Bet tādam darba režīmam nav laba rezultāta, nav attīstības, un man šķiet, ka mūsu valstij vajag attīstību un tādu pozitīvāku perspektīvu redzēt. Ja mēs tādā reaģēšanas režīmā ilgi turpināsim, cilvēki būs spiesti aizbraukt no šejienes.
(..)
Kā tas ir - aiziet no politikas? Mareks Segliņš teica, ka tu esi ministrs, tev ir garš saraksts, kas tev zvana, un paziņas un draugi, un nākamajā dienā, kad vairs neesi ministrs, tavs telefons klusē. Esmu lasījis stāstus ar virkni politiķiem, kuriem emocionāli bijis ļoti grūti dzīvot ārpus politikas, paiet krietns laiks, kamēr tu pierodi pie šīs jaunās dzīves. Kā bija jums?
Dana Reizniece: Man nebūt nebija grūti, bet es domāju, ka varbūt man ir mazliet cita situācija, politika mani neizsvieda, es aizgāju no tās uz ļoti labu, interesantu darbu - Starptautisko Šaha federāciju. Kur telefons nezvana mazāk, varbūt gluži otrādi, vēl pat vairāk, un zvana tev no visas pasaules, no Ķīnas līdz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas notiek diennakts režīmā. Dažkārt gribētos, lai būtu mazāk zvanu un ziņu, uz ko ir jāatbild. Bet man patiešām bija viegli.
Es gaidīju, dzirdot tos stāstus, ka politika tevi nelaiž vaļā un ir grūti, ir kādas mieles, kaut kā pietrūkst. Tad es gaidīju, gaidīju vienu, divus, trīs mēnešus, pusgadu, gadu, tā arī neiestājās tā sajūta, ka man pietrūkst politikas. Tieši otrādi, pirmais periods bija tāds, ka pat tajos brīžos, kad kāds politiskais spēks izteica piedāvājumu vai aicinājumu atgriezties, vai vismaz apsvērt iespēju atgriezties politikā, man nepavisam negribējās par to domāt. Bija tāda pārsātinājuma sajūta, es to salīdzināja ar konfekti, ka tu esi pārēdies saldumus un tad kāds piedāvā konfekti - konfekte garšīga, bet nepavisam negribas.
Tagad jau ir pārgājusi tā sajūta, jau tāda veselīga apetīte rodas gan sekot politikai, gan neizslēdzu iespēju kaut kad arī atgriezties. Bet nav tā, ka pietrūkst, un man vienmēr ir bijis ļoti svarīgi saglabāt to sajūtu, ka var dzīvot bez politikas.
(..)
Sieviete Latvijas politikā. Kā jūs redzat, vai ir gadu gaitā mainījusies attieksme, vērtējot sieviete vai vīrietis? (..) Salīdzinot ar 2010. gadu, kad jūs ienācāt politikā, vai mēs esam pietuvojušies Ziemeļvalstīm, ka nedala sieviete vai vīrietis, bet prasmes raugās?
Dana Reizniece: Gan jā, gan nē, jo jums pilnīga taisnība, ka joprojām ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts tam, kā sieviete, ministre vai deputāte, politiķe izskatās, kāda tai frizūra, kāda - kleita, vai ir izgulējusies pietiekami. Par vīriešiem nekomentē nekad tādus vizuālos atribūtus, un tam nav tik liela nozīme un pēc tā nespriež, cik labs tu esi politiķis. Sievietei, manuprāt, joprojām daudz vairāk ir jāstrādā, lai sevi pierādītu. Bet ir arī pozitīvās lietas. Neviens vairs nebrīnās, ka sieviete var būt premjerministre, neviens vairs nebrīnās, ka sieviete var būt finanšu ministre, aizsardzības ministre…
Ka sieviete var vadīt armijas parādi…
Dana Reizniece: Tieši tā, tieši tā, un tas ir brīnišķīgi. Mums ir arī daudz lielāks skaits sieviešu ministru. Mums tagad ir tāda zelta komanda ar tieslietu ministri, veselības ministri, premjeri, tā ka ir labas pārmaiņas kvantitatīvā ziņā vismaz. Attieksmes ziņā pret sievietēm politiķiem gan es gribētu redzēt, ka ir tāda godīgāka, neitrālāka attieksme. (..)
Vienmēr ir bijis tāds pieņēmums, ja jau sievietei ir daudz bērnu un viņa daudz strādā, tad noteikti viņa ir kaut ko netiek galā, vai nu darbs cieš, vai bērni cieš. Par vīrieti reti kurš tā aizdomājas, un reti kad ir jāsaņem tāda kritika. Jo - atkal jau automātiski varbūt šķiet, ka blakus vienmēr noteikti ir sieviete, kas palīdz, viņa noteikti parūpējas par bērniem, bet to, ka varētu būt arī otrādi, ka ir labs tētis, vīrs, kurš atbalsta bērnu audzināšanu, tas varbūt arī retāk ienāk prātā. Ir tādi stereotipi, kuri joprojām ir jālauž. -
Gruzijā jau vairāk nekā nedēļu gan dienā, gan naktī turpinās protesti, kurus izraisījuši politiskie procesi valstī, savukārt Latvijā uzmanības centrā šonedēļ budžeta pieņemšana. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV3 producente, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs.
-
Jāņa piedzīvojumi taksī, fiksais karastāvoklis Dienvidkorejā, meklējam ministra Briškena kustību konsultantu un obligātā c(k)iviltiesiskā apdrošināšana. Arestēti "Karību fondu" darboņi ar nabadzīgu cilvēku pazīmēm un dārgās fotosesijas Ziemassvētku tirdziņā.
Epizodes gaita:
0:00 Ievads: piparkūku informācija.
2:05 Kas sāp: Rīgas netīrība; pasīvā agresivitāte; Anatolijs Kreipāns vairs nekomentēs sportu Latvijas Televīzijā.
11:56 Atgriežamies pagātnē - iepriekšējās nedēļas prognozes.
18:04 Smagās ziņas: Dienvidkorejā strīds parlamentā pāraug karastāvokļa izsludināšanā valstī; Siliņa nobar Briškenu jeb "Rail Baltica" aktualitātes; deputātu misēklis ar OCTA (vai OKTA?).
53:53 Vieglās ziņas: Austrālijā pusaudžiem aizliedz sociālos medijus; arestēti "Karību fondu" darboņi; privāto fotosesiju aizliegums Ziemassvētku tirdziņā.
Seko šim podkāstam un pastāsti par to arī citiem! -
2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketē, ko Saeima turpinās izskatīt šodien, 6. decembrī, iekļautas arī izmaiņas akcīzes nodoklī. Tas ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, piemēram, lai ierobežotu to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem. Līdz ar akcīzes nodokļa pieaugumu nākamgad palielināsies gan dabasgāzes, gan degvielas cenas.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins stāsta, ka galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus, kas ir nepieciešami ārējai un iekšējai drošībai un daļēji ļautu kompensēt darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu. Degvielai un gāzei, ko izmanto kā kurināmo, par oglekļa dioksīda jeb CO2 komponentes daļu 2025. gadā būs jāmaksā 10 eiro par 1 tonnu.
AS „Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vērtē, ka gāzes cenas pieaugums nākamgad būs būtisks.
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris skaidro, ka uzņēmēji izmaiņas nodokļos vērtē pēc vairākiem kritērijiem - kā tas ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju Baltijā un vai darbaspēka nodokļus samazinājums spēs kompensēt citu izmaksu pieaugumu.
Akcīzes nodoklis palielināsies arī saldinātajiem dzērieniem, alkoholam un tabakai. -
Kā Baltijas valstis var sadarboties, lai varētu palīdzēt nodrošināt zāles smagi slimiem pacientiem? Ko varam mācīties no mūsu ziemeļu kaimiņiem par obligāto veselības apdrošināšanu? Par šiem un citiem jautājumiem salīdzinoši atvērtā sarunā ar Latvijas Radio atbildes sniedza Igaunijas veselības ministre Rīna Sikuta no Sociāldemokrātiskās partijas.
Kā Igaunija tiek galā ar dārgu medikamentu iegādi un pieejamību?
Rīna Sikuta: Mazā tirgū, vai tā ir Igaunija, Latvija vai Malta, mēs redzam, ka mēs neesam dabiski pievilcīga vieta, kur farmaceitisko preparātu ražotājs vēlas pieteikt zāles kompensējamo medikamentu sarakstam. Starptautiskā salīdzinājumā Igaunijas kavēšanās, vai gaidīšanas laiks, lai pacienti saņemtu jaunas zāles, ir ļoti ilgs. Mēs ļoti slikti izceļamies šajos rādītājos. Taču ieskatoties, redzam, ka galvenā kavēšanās nāk no tirgus regulatora atļaujas izsniegšanas jaunajām zālēm. Un tad paiet vairāk nekā divi gadi, kamēr kompānija piesaka kompensāciju Igaunijā. Tās var kompensēt, tās var nekompensēt, taču laiks pieteikuma iesniegšanai ir ļoti ilgs. Es domāju, ka mazam tirgum pašam ir grūti pārvarēt šos šķēršļus.
Manu entuziasmu raisīja farmācijas preču tiesību aktu kopums jeb Eiropas mēroga reforma, kuras mērķis bija labāka piekļuve visiem pacientiem Eiropā. Tas ir vienotais tirgus, nevis 27 atsevišķi tirgi. Tam vajadzētu attiekties arī uz farmaceitiskajiem līdzekļiem. Bet tagad uzņēmumi var izvēlēties turīgākus tirgus. Lielāki tirgi ir daudz pievilcīgāki, un tie tajos ienāk vispirms. Bet Igaunijas vai Latvijas pacientiem labāk būtu, ja ir kāds pienākums vai motivācija ienākt visā tirgū, nevis tikai pieteikties kompensēšanai. Ja Igaunijā nebūtu jāgaida divi gadi, bet varbūt divi mēneši, tad piekļuve igauņu pacientiem būtu labāka nekā tagad.
Vai ir kāda iespēja visām trim Baltijas valstīm apvienoties zāļu iegādē un reto slimību ārstēšanā?
Rīna Sikuta: Mums ir pieredze kopīgā vakcīnu iegādē. Ar trim dažādām valsts sistēmām, kur ir atšķirīgi iepirkumu kritēriji, ir ļoti grūti. Bet es domāju, ka būtu daudz ko iegūt. Igaunijā visas slimnīcas pašas iepērk savas zāles. Bet ja mēs tagad redzam, ka viņas kopīgi iepērk, vai ka veselības apdrošināšanas fonds iepērk vakcīnas vai dārgus medikamentus katram pakalpojumu sniedzējam Igaunijā, mēs saņemam zemāku cenu. Skaitās arī apjoms, ko iepērc – vai tās ir simts tabletes vai simt tūkstoš tabletes, tam ir nozīme. Tas var būt gan Igaunijai, gan Latvijai, gan Lietuvai, īpaši tādu medikamentu gadījumā, kad tos izmanto vien daži pacienti. Mēs varētu dabūt labāku vienošanos vai labāku cenu, ja darām to kopīgi. Ministru līmeņu sanāksmē esam to pārrunājuši.
Mums ir labs piemērs no pagātnes. Piemēram, pirms gada Igaunijai, man šķiet, vajadzēja Covid vakcīnas, kuras mēs varējām saņemt laikam nākamajā gadā. Mēs, sadarbojoties ar Latviju, saņēmām neizlietotās vakcīnas, un nodrošinājām, ka no pagājušā gada Covid celma tika aizsargāti Igaunijas pacienti. Bet jā, šī sadarbība var tikt uzlabota. - Mehr anzeigen
