Episodi
-
Ziemassvētku laikā dzīvnieku patversmes un dzīvnieku glābšanas organizācijas rīko dažādas akcijas, stāsta par pamestajiem dzīvniekiem, aicina līdzcilvēkus - ja pats nevari adoptēt, vari palīdzēt ar ziedojumiem, aizvest kādas mantas, pavadīt kādu laiku kopā ar kādu suni vai kaķi, kamēr tas vēl gaida savu īsto saimnieku patversmē.
Kā palīdzēt dzīvniekiem Ziemassvētkos un kā rosināt cilvēkus adoptēt tieši izglābtu mīluli? Kas ir kaķu kafejnīca - modes tendence, tikšanās vieta kaķumīļiem vai palīdzība dzīvniekiem?
Studijas viesi - kaķu kafejnīcas vadītāja Anita Ozoliņa un dzīvnieku patversmes "Ulūbele" pārstāve Linda Novicka.
-
Tuvojas svētku laiks un daudziem no mums tas nav tikai pāris dienas decembrī - mielojamies, baudam, garšojam daudz ko ārpus ierastā ritma jau tā kārtīgi arī pirms oficiālajiem datumiem. Un kur svētku labumi, tur smaržas un tur klāt mūsu mīlulīši, viņu gaidošās acis un lūdzošie skatieni.
Ko darīt, lai svētki paietu droši arī mūsu mīluļiem un nebūtu jāmeklē veterinārārsts, kas svētkos ir ļoti slikts scenārijs?
Kas apdraud mūsu suņus un kaķus svētku laikā?
Vai svētkos vajadzētu mīlulim atsevišķu ēdienkarti?
Studijas viešņa - veterinārārste Krista Resne!
-
Episodi mancanti?
-
Šonedēļ Ķepa uz sirds par dzīvniekiem - filmu aktieriem!
Daudzi no noteikti pamanījuši, ka šogad Latvijā tika filmēts vēsturiskais seriāls Sisi, kur aktieru vidū arī redzējām zirgus.
Zirgi, suni, kaķi, žurkas, ēzelīši un vel un vēl un vēl - ar kādiem tik zvēriem nav jātiek galā filmu režisoriem un aktieriem! Tāpēc skaidrs, ka viņiem vienmēr blakus ir dzīvnieku vārdotājs, jeb dzīvnieku treneris.
Kā notiek dzīvnieku gatavošana filmām, kādas saistības jāuzņemas dzīvniekiem un viņu saimniekiem? Vai arī viņiem ir dublieri un vai aktieri - dzīvnieki saņem honorāru?
Studijas viesi - dzīvnieku trenere Daina Matskina un starptautisku filmu projektu aktieri - zirga Karambo saimniece Madara Zingere un sunītes Gajas saimnieks Lauris Ivanovs.
-
Nākamais - 2025. gads būs Čūskas gads! Bet vai zinajāt, ka čūskas visbiežak tur tieši vīrieši?
Statistika rāda, ka apmēram 60 -70 procentu no čūsku saimniekiem ir tieši vīrieši.
Ko nozīmē čūska kā mājas mīlulis? Vai kopā ar čūsku gatavi dzīvot arī citi ģimenes locekļi un kas jāzina, ja savās mājās gribam turēt, piemēram, pitonu?
Studijas viesi - čūsku saimnieki Raitis Rūtenbergs un Renārs Šēnfelds.
-
Vai jūs zināt, cik svarīgi atrast piemērotu apmācību un nodarbi savam sunim?
Tā nav nekāda izprieca vai izrādīšanās, bet vispirms jau pirmā nepieciešamība, lai mūsu suns iekļautos sabiedrībā, to varētu ņemt līdzi publiskās vietās un, protams, atstāt arī mierīgi mājās, zinot, ka tur nenotiks nekāda demolēšana vai histēriska riešana.
Kā izvēlēties pareizo hobiju savam sunim un vai vispirms ar to jāgrib nodarboties pašam saimniekam?
Studijas viesi: kinoloģe un instruktore pēdu dzīšanā, paklausībā un aizsardzībā - Evija Mankopa. Un kinoloģe instruktore paklausības sportā, adžiliti un frisbijā Lauma Zutere.
-
Ir zināms, cik svarīgi apzināties lēmumu paņemt suni vai kaķi - tas taču ir mūsu ģimenes loceklis uz ilgiem gadiem!
Daudzi šādas saistības un atbildību uz tik ilgu laiku negrib vai nevar uzņemties un tad bieži tiek izlemts par labu kādam mazākam mīlulim - visbiežāk tie ir mazie grauzēji - peles, šinšilas, žurciņas, jūrascūciņas vai kāmīši.
Vai tiešām šie mazā izmēra mīļdzīvnieki prasa mazāk laika un uzmanības? Un vai viņu aiziešana rada mazāk sāpes un pārdzīvojumus?
Studijas viesi - mūziķe un dziedātāja Evija Vēbere un zooveikala eksperte Zane Zagorska. -
Ķepa uz sirds, bieži, veidojot sižetus, dodamies uz dzīvnieku patversmēm vai ciemojamies ģimenēs, kas adoptējušas suņus. Un ik pa brīdim pieredzam stāstus, kuros suns jau atkārtoti nonācis atpakaļ dzīvnieku patversmē.
Viens faktors, ja aizsaulē aizgājis saimnieks un tuvinieki nevēlas rūpēties par dzīvnieku, bet tas diemžēl nav vienīgais iemesls kāpēc suns tiek atvests atpakaļ uz patversmi.
Ko sunim nozīmē atgriezties patversmē, kur tas pavadījis laiku gaidot jaunos saimniekus, kādi ir iemesli kāpēc suns tiek atvests atpakaļ arī pēc vairākiem gadiem?
Un kāpēc patversme tiek uztverta kā rezerves variants kur jebkurā brīdī atvest dzīvnieku, ja tas apnicis vai dzīvē mainījušies apstākļi?
Studijas viesi - dzīvnieku patversmes Ulūbele pārstāve Iveta Ratniece un suņu apmācības trenere Andra Pašujeva.
-
Suņa apmācība mūsdienās kļūst par ierastu paradumu, un arvien biežāk dzirdami jautājumi - kā atrast skolotāju un treneri savam sunim? Kur meklēt atsauksmes, kuriem ieteikumiem uzticēties? Kā saprast, kad ir īstais laiks suņa apmācībai un kā nenošaut greizi, izvēloties suņu treneri? Studijas viesi kinoloģe Laine Kupča, suņa saimniece Ieva Danovska, kinoloģe Irina Lando un suņa saimnieks Armands Mednieks.
-
Kaķu veselība joprojām daudziem ir nesaprotamāka par suņu veselību, jo suns vairak izrāda sāpes, vēršas pie saimnieka pēc palīdzības. Kaķis cieš klusu, radot maldīgu iespaidu ka tam viss ir kārtībā. Kā pamanīt, ja kaķim sāp?
Vai aukstajā laikā kaķu saimniekiem jabūt īpaši vērīgiem un vai atšķiras šķirnes un bezšķirnes kaķu veselība un kopšana?
Studijas viesi veterinārārste Krista Resne un meinkūnu audzētājs un kaķu frizieris Ivo Obrumanis.
-
Latvijā joprojām ir milzīga dzīvnieku pārprodukcija, patversmes ir pārpildītas un daudzi, kas grib palīdzēt, bieži domā - ko nu es varu palīdzēt, ja sev nevaru paņemt, nav iespējas adoptēt.
Bet palīdzēt var un vajag un to var darīt, ne vienmēr ņemot dzīvnieku pašam. Dažkārt pietiek ar to, ka ziņojam atbildīgām institūcijām un sekojam līdzi izglābta dzīvnieka vai putna liktenim.
Šonedēļ visā Latvija norisinās “Labo darbu nedēļa” - kas tā tāda ir un kā varam tajā iesaistīties?
Studijas viesi - projekta "Labo darbu nedēļa" dalībnieki Ilze Skuja un Oļegs Mariņaks, kura saimniecībā ir ne tikai daudzi fazāni un lielie papagaiļi, bet arī nesen izglābta vārna, kura palikusi Oļega ģimenē.
-
Viens no siltuma uzņemšanas veidiem gan cilvēkiem, gan arī zvēriem ir - barības uzņemšana. Vai lielā apetīte aukstajā laikā ir dabisks instinkts vai garlaicības mazināšanas iespēja?
Ko darīt, ja pie mums mājās pēc barības nāk ne tikai putni, bet arī meža dzīvnieki kā āpši, caunas, lapsas un pat lācis! Piebarot vai dzīt prom? Vai perspektīva ir mierīga līdzāspastāvēšana vai briesmas dzīvībai, ja zvērs ir liels?
Vai ziemā ēst tikai pašiem, jeb dalīties arī ar zvēriem un putniem?
Studijas viesi - Rīgas Zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns un putnu eksperts Ruslans Matrozis!
-
Joprojām daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka var iegādāties šķirnes dzīvnieku lēti, bez ciltsrakstiem, jo uz izstādēm neplāno doties. Un, kāpēc pirkt dārgi no audzētāja, kurš uzdos daudz jautājumus, nevis dabūt lēti no pārdevēja, kas pievedīs kucēnu klāt?
Dzīvniekam, kas izaug, tiek konstatētas veselības un uzvedības problēmas - un tad arī rodas mīts par bezšķirnes suņiem, kas ir it kā veselīgāki, bet šķirnes - nevarīgi un slimīgi.
Kā patiesībā būtu jāmeklē šķirnes dzīvnieks? Kur meklēt informāciju? Vai situāciju uzlabos stingrākie noteikumi dzīvnieku pārdošanas sludinājumos?
Studijas viesi - Bernes ganu suņu audzētāja Elīna Lapsa un labradora kucēna Mo saimnieks Edgars Sviklis.
-
Bieži runājot ar veterinārārstiem, atklājas fakts - ar katru gadu mūsu mīluļu dzīves ilgums pagarinās.
Kaķi un suņi dzīvo ilgāk, un speciālisti to skaidro ar moderno diagnostiku iespējām, kas ļauj savlaicīgi konstatēt problēmas un tās novērst.
Kādas ir mūsdienu iespējas pēc iespējas ilgāk uzturēt mūsu mājdzīvnieka dzīves kvalitāti, lai kopābūšana būtu pēc iespējas ilgāka un laimīgāka?
Studijas viesi dzīvnieku fizioterapijas un rehabilitācijas speciāliste un suņa Umas saimniece Irēna Kermen, aktieris un kaķa Franča Jarāna saimnieks Jānis Jarāns un aktrise, suņa Raiņa saimniece Lelde Dreimane.
-
15. septembris ir īpaša diena - "Ķepa uz sirds" paliek tieši 5 gadi kopš mūsu pirmā raidījuma radio ēterā!
Un visus šos gadus ar mums kopā ir Borisa un ināras Teterevu fonds, Ķepa uz sirds atbalstītājs no pašas pirmās raidijuma dienas.
Visus šos gadus un jau septīto gadu TV raidījuma titulgalviņā skan īpaši Ķepa uz sirds radīta dziesma "Es Tevi aicinu sev līdz".
Studijas viesi - mecenāte Ināra Tetereva, komponists Jānis Lūsēns un dzejnieks Guntars Račs.
-
Septembris jau palēnām ieskrienas, atgriežamies no saviem atvaļinājumiem - darbos un mācībās. Un bieži rodas aktuāls jautājums – cik ilgi varu atstāt savu suni vienu pašu? Un vai varu to ņemt līdzi uz savu darbu?
Vai tas sunim ir papildus stress, prieks, bonuss vai mocības? Kas jāzina saimniekam un ar ko jārēķinās apkārtējiem?
Studijas viesi - suņu apmācības trenere Līga Zvirgzdiņa-Grebina, mūziķe un sunītes Nellija saimniece Patrisha un būvniecības uzņēmuma pārstāve un sunītes Bellas saimniece Elīna Prikule. -
Klāt 1. septembris, bet ja jums nav bērnu vai tie izauguši, tad skolā nav jāiet? Mēs jums atklāsim lielu patiesību – ka ir jāiet gan, ja jums ir suns!
Ķepa uz sirds regulāri atgādina, ka suns pats neiemācīsies ne labi uzvesties, ne arī pieklājīgi paklusēt brīžos, kad nepieciešams!
Daudzi maldīgi uztver, ka dažas šķirnes suņi jau piedzimst gudri un paši sapratīs kā rīkoties. Nevēlamas uzvedības vienīgā pazīme daudziem šķiet suņa agresija, bet to, ka suns pār saimnieku dominē jau sen, jeb tautas valodā gluži vienkārši "sēž tam uz galvas", netiek pamanīts.
Vai no dominēšanas līdz agresijai ir viens solis? Kā atpazīt suņa uzkundzēšanos un vai mīluļa uzvedību var mainīt arī tad, ja tas ir krietni pieaugušā vecumā? Ko nosaka ģenētika un cik mēs paši izlutinam jeb izlaižam suni? Studijas viesi – zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs un suņa Mušas saimniece Vita Logina. -
Vai zinājāt, ka tieši šajās dienās stārķi sāk gatavoties lidot projām un līdz septembra sākumam visi spēcīgākie un sagatavotākie jau būs aizlidojuši?
Vai tiešām stārķiem ir konkrēti aizlidošanas datumi? Kuri putni paliks tepat un ko darīt mums, ja ieraugam stārķi rudens periodā un ziemā? Piebarot, palīdzēt vai neiejaukties dabas procesos?
Studijas viesi: putnu eksperti – Arnis Zacmanis un Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. -
Pagājušajā raidījumā bija plaša diskusija par suņu pārvadāšanu, cik daudziem mīluļiem braukšana ir milzīgs stress. Bet vai daudzi cilvēki šī stresa dēļ bieži neatliek arī kaķa vai suņa aizvešanu pie ārsta? Tādējādi zaudējot dārgo laiku un pasliktinot esošo stāvokli.
Vai cilvēki joprojām novēloti ved savu mīluli pie veterinārārsta jeb gluži otrādi - sauc ārstu vai ved atrādīt dakterim dzīvnieku teju katru dienu un nereti pārspīlēti?
Vai saimnieki prot nolasīt sava mīluļa ķermeņa valodu, lai saprastu - vai tas ir slims jeb tam vienkārši ir slikts garastāvoklis?
Un ko saimniekiem vajadzētu zinātu vairāk par mūsu mājdzīvnieka veselību?
Studijas viesis veterinārārste Krista Resne!
-
Dzīves straujajā ritmā visur mums vajag paspēt un nokļūt un te nu bez auto nekur. Un, protams, ar mums visur kopā ir mūsu uzticamie draugi, visbiežāk suņi, kuri tad nu mašīnā atrodas kā nu kurais – viens auto bagāžniekā būrī, cits piesprādzēts sēdeklī, bet nu cits sēž saimniekam klēpī vai brīvi pārvietojas pa perimetru.
Cik atbildīgi esam braucot kopā ar suni automašīnā? Kāpēc grēko tieši mazo sunīšu saimnieki? Un vai domājam kā daudzi citi - es situāciju kontrolēju un ar mani jau nekas slikts nenotiks?
Studijas viesi - kinoloģe un akitu audzētāja Laila Skrodele toiterjeru saimniece Laura Ābele, levretes saimnieks Jānis Orbidāns un Drošas Braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks! -
Šī gada jūlijā stājas spēkā izmaiņas dzīvnieku aizsardzības likumā. Bet vai tās skars esošos un topošos kaķu saimniekus?
Vai esam šķirnes vai bezšķirnes kaķu karaļvalsts un kāpēc tik daudzi cilvēki uzskata, ka šķirnes kaķi un ciltsraksti ir tikai tiem saimniekiem, kas ar mīluli grib doties uz izstādēm?
Kur paliek tie saucamie a la šķirnes kaķi, jeb tautas valodā runājot – šķirnes līdzinieki, kuri tiek tirgoti vai dāvināti lētticīgiem cilvēkiem ar tekstu – kāpēc maksāt dārgi par kaķi, ja Tu uz izstādem neiesi?
Kāpēc kaķis nevar būt šķirnes kaķis, ja tā audzēšanā nav ievērots ciltsdarbs un vai iespējams būs ierobežot to cilvēku vēlmi, kuri savam skaistajam kaķītim vēlas pēcnācējus?
Studijas viesi - kaķu glābējas Baiba Bindemane un Zanda Indriksone-Paeglīte. - Mostra di più
