Episodi
-
Daudz šajās dienās ir pieminēta Ukraina, kur karš ilgst jau vairāk nekā 1000 dienas. Vajadzēja, lūk, tik daudz, lai Rietumi beidzot ļautu izmantot ieročus arī pret mērķiem Krievijas teritorijā. Bet Latvijā top jauna reģionālā partija, kā arī pievēršamies tam, kas notiek sociālajos medijos. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.
-
Ekonomikas izaugsme ir apstājusies, valsts kredītreitings ir samazinās, bet nākamā gada budzēts ir veidots ar maksimāli iespējamo deficītu. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.
-
Episodi mancanti?
-
Pārtikas cenas veikalos, brīžiem šķiet, pieaug ne pa mēnešiem, bet dienām. Valdība tagad izstrādā priekšlikumus, kā ierobežot pārtikas cenu kāpumu mazumtirdzniecībā. Ko tie paredz? Krustpunktā skaidro un vērtē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (Progresīvie), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), Latvijas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pārtikas preču cenas Latvijā ir pārāk augstas, tā secinājusi Ekonomikas ministrija, uzsākot darbu pie priekšlikumiem un likuma grozījumiem, lai ar piespiedu instrumentiem situāciju mainītu. Valdošā koalīcija paudusi tam atbalstu. Vēl novembrī varētu skatīt konkrētas likuma izmaiņas, jo vairāki virzieni ir publiski iezīmēti, un tie raisījuši pretrunīgu reakciju. Piemēram, uzcenojuma griestu noteikšana noteiktām preču grupām. Tāpat tiktu aizliegts utilizēt nepārdotās preces. Būtu jānosaka zemākā cena tirgū vienam no produktiem katrā preču kategorijā. Vēl vairāki priekšlikumi. Kā tos vērtēt? Kādas varētu būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas, ja šādas prasības stāsies spēkā?
-
Kā noritēs "Rail Baltica" projekta turpmākā īstenošana – valdība šonedēļ to vēl nav gatava lemt. Bet ciktāl valdības partijām par to ir vienots redzējums? Kādus riskus saskata koalīcijas deputāti un arī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pēta projekta līdzšinējo realizāciju, par to diskutējam Krustpunktā ar Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Andris Šuvajevs (Prograsīvie), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts).
Satiksmes ministrijas sagatavotais projekta pirmās kārtas scenārijs Latvijā paredz izbūvēt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu no Igaunijas līdz Lietuvai un to savienot ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām. Rīgas centrālo staciju un staciju lidostā savstarpēji plānots savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.
Tomēr šo piedāvājumu nesaskaņoja Finanšu ministrija, norādot, ka trūkst informācijas, kas tad veiks Rail Baltica tālāko uzturēšanu un pārvaldību un kāds būs šī projekta ekonomiskais ieguvums.
"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā kopumā tiek lēstas 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardi, kuras vēl varētu samazināt par 400 miljoniem.
-
Ir valsts svētku nedēļa, kad gribas domāt tikai cerīgas domas, bet diemžēl ne pirmo gadu dzīvi apēno raizes par mūsu drošību. Pārdomas par drošības jautājumiem rodas arī vērojot, kā veidojas jaunievēlētā ASV prezidenta administrācija. Bet problēmu netrūkst arī pašu mājās. Piemēram, jautājums par "Rail Baltica" finansēšanu no dienaskārtības nepazudīs ilgi. Nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā.
Aktualitātes vērtē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone.
-
Arī sākoties aukstajam laikam no Robežsardzes regulāri pienāk ziņas par nelegālajiem robežsķērsotājiem, kuri ir mēģinājuši tikt Latvijā. Kādam tas arī izdodas, ja atceramies ziņas par aizturētajiem jau dziļāk Latvijas teritorijā. Kāda ir situācija uz robežas, kāda ir situācija ar personāla nodrošinājum robežas sargāšanai? Krustpunktā izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un 360TV ziņu redakcijas vadītājs Uldis Āboliņš.
-
No 2024. gada septembra stājies spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas dod iespēju iedzīvotājiem lemt par atsevišķiem ar pašvaldībām saistītiem jautājumiem. Cik lielas iespējas ir pašvaldības iedzīvotājiem ietekmēt vietvaru lēmumus un iesaistīties pašvaldībai būtiskos procesos? Krustpunktā diskutē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Ervins Labanovskis (Progresīvie), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Sazināmies ar Garkalnes iedzīvotāju kosnultatīvās padomes priekšsēdētāju Guntaru Braunu un Preiļu iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aldi Adamoviču.
Kāda jēga ir aicināt cilvēkus balsot un paust savu viedokli, ja to negrasās ņemt vērā? Saruna par to izvērtās pagājušā nedēļa autobusā, braucot mājās no darba. Baltezera iedzīvotāji bija sašutuši, ka pēc vairākām publiskām ļoti emocionālām sabiedriskajām apspriešanām, arī balsošanas par Baltezera pievienošanu Ādažu novadam, kur bija piedalījušies vairums iedzīvotāju, pāri par 90% bija nobalsojuši par, piekrita tam beigās arī kaut kādā mērā abu novadu domes. Bet tuvojas vēlēšanas un nekas nenotiek, jo valdība nekādu lēmumi nav pieņēmusi. Baltezera iedzīvotājiem esot neoficiāli teikts, ka varbūt kaut kas mainīsies vēlāk, vēl pēc dažiem gadiem, varbūt arī nē, jo tas viedoklis esot jāuzklausa, nevis jāņem vērā, kaut arī tika solīts, ka to respektēs.
Protams, Baltezers ir tikai viens no ciematiem tepat Pierīgā. Bet šī saruna autobusā atgādināja par to pieņemto likumu, par ko mēs, iespējams, pārāk maz šeit, Krustpunktā, esam runājuši. Runa ir par pašvaldību referendumiem, kurus pēc diezgan ilgas vilcināšanās Saeima ir atļāvusi vietvarām veikt. Likums no septembra ir jau spēkā. Iedzīvotāji, kas ar mani runāja autobusā, teica, ka vispār nekam vairs netic un neredz jēgu, jo balsot varot, bet, lūk, reāli neko izmainīt nevar. Cik tad liela teikšana ir iedzīvotājiem, ja runājam par to, kas notiek vietvarās, ko cilvēki spēj, ko nespēj ietekmēt?
-
Drīz būs jau tūkstoš dienu, kopš notiek karš Ukrainā un par spīti daudzajām sankciju kārtām, ko rietumvalstis piemērojušas Krievijai, agresoram arvien pietiek naudas, ko ieguldīt karā. Krievijas budžets joprojām pildās ar naftas un gāzes naudu, tās ekonomika darbojas karam un tai pat draudot pārkaršana. Vai sankcijas strādā un kam jānotiek enerģijas, īpaši naftas tirgū, lai agresoram pietrūkst naudas? Kādas ir prognozes, Krustpunktā analizē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta vadītājs Gunārs Valdmanis, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.
-
Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo diplomātu, ārlietu ekspertu Andri Teikmani.
Pagājušajā nedēļā Krustpunktā bieži tika lietots vārds interesanti. Primāri saistībā ar ASV vēlēšanu rezultātiem. Pasauli gaida interesanti notikumi. Vai tas ir īstais vārds? Neesmu pārliecināts. Redzam, ka ir arī nenoteiktība, citi lieto aviācijas terminu turbulence. Runa jau nav tikai par Ameriku vien. Pārmaiņas skars, izskatās, karu Ukrainā, iedrošinājumu ir saņēmusi Izraēla. Bet mēs redzam, ka Vācija ir nonākusi politiskā krīzē, pastāv liela iespējamība, ka būs ārkārtas vēlēšanas. Raidījuma viesis ir bijis gan politiķis, gan diplomāts, gan vadījis Valsts prezidenta kanceleju, pārstāvējis Latviju Maskavā, Berlīnē, Amerikas Savienotajās Valstīs.
-
Šī ir bijusi ļoti saspringta nedēļa. Tiesa, esam vairāk domājuši par to, kas notiek ārpus Latvijas, jo fokuss bija vērsts ASV virzienā. Donalda Trampa tāda triumfāla atgriešanās Baltajā namā ir vēsturisks notikums. Protams, ir par ko runāt arī pašu mājās. Apvienotā Sabiedriskā medija valdes izraudzīšana nav palikusi bez skandāliem. Strīdīga ir ziņa, ka Ekonomikas ministrija varētu noteikt vairākām preču grupām uzcenojuma griestus, kas veikaliem būs obligāti. Krustpunktā nedēļas aktualitāšu apskats. Analizē 360TV ziņas žurnāliste Lauma Niedrīte, sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.
-
Krustpunktā uzmanības konkurences jautājumi. Valdības koalīcija apņēmusies strādāt pie pārtikas cenu samazināšanas. Kādēļ tās pie mums tik augstas, pētījusi arī Konkurences padome un par šo jautājumu plašāk iztaujājam Konkurences padomes vadītāju Juri Gaiķi.
Jautājumus kopā ar raidījma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.
-
Amerikāņi ir izdarījuši savu izvēli. Balsu skaitīšana gan vēl turpinās, bet rezultāti ir skaidri. Pasaules līderi, tajā skaitā arī Latvijas vadītāji, jau ir apsveikuši DonalduTrampu ar uzvaru. Par to, kas notiek Amerikā, vairāk runāsim raidījumā Divas puslodes. Arī Krustpunktā veltīts amerikāņu izvēlei, bet lielāku uzsvaru liekot uz to, ko tas nozīmē arī mums – Eiropas drošībai, Ukrainai un ne tikai.
Krustpunktā diskutē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
-
Nākamā gada janvārī visi sabiedriskie mediji - Latvijas Radio un Latvijas TV - sāks strādāt kā vienots uzņēmums. Jau ir izvēlēts, kuri cilvēki ieņems apvienotā uzņēmuma valdes locekļu amatus. Par sabiedriskā medija nākotni ar topošajiem valdes locekļiem runājam raidījumā Krustpunktā.
Diskutē Latvijas Sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena, valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile, valdes locekle finanšu pārvaldības jautājumos Inese Tanne, valdes loceklis tehnoloģiju pārvaldības jautājumos Ivars Šulcs un valdes locekle personāla pārvaldības jautājumos Ilze Ogle.
-
Lai koptu un turētu godā mūsu valodu, būtiska loma ir grāmatām. Par literārā kultūras mantojuma glabāšanu Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktori Dagniju Baltiņu.
-
Valdības koalīcijas spējas šonedēļ pavisam tiešā veidā tika pārbaudītas Saeimā, kad sākās nākamā gada budžeta izskatīšana. Koalīcijas pārsvars Saeimā ir tik knaps, ka pietika ar nedaudzu deputātu neierašanos, lai opozīcija mierīgi varētu – kā mēdz teikt – noraut kvorumu. Beigās jau viss izdevās, bet viela pārdomām ir. Opozīcija nesnauž, arī čakli izsaucot pie sevis ministrus, cita lieta – kurš atsaucas uz aicinājumu un kurš ne. Par to runājam mūsu nedēļas notikumu apskatā, pievēršamies arī sabiedrisko mediju lietām, jo beidzot ir izvēlēta jaunā Sabiedriskā medija valde, kura līdz šim vairāk apspriesta lielo algu kontekstā.
Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 producente Lauma Spridzāne un TVNET Group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.
