Episodi
-
Jaunas idejas kā risināt radušās problēmas parasti rodas tad, kad kaut kā pietrūkst, kad kaut kas īsti nestrādā. Īpaši svarīgi tas ir uzņēmējdarbībā, kur būtiska ir naudas pieejamība, jo tieši tā ir augsne, kas ļauj uzņēmumam augt un jau realizēt savus plānus. Finanšu pasauli pēdējos pāris gadu desmitos ir satricinājuši neviens vien pārbaudījums. Tieši tas ir bijis grūdiens finanšu tehnoloģiju jeb "fintech" attīstībai. Par to, kādi ir Latvijas piedāvātie risinājumi pasaulei un kuru valsti Eiropā patlaban var saukt par "fintech" galvaspilsētu, kā arī kādi jauni regulējumi sagaida šo nozari Eiropas Savienībā - saruna ar investīciju brokeru sabiedrības "Twino" dibinātāju un īpašnieku, kā arī podkāsta par mākslīgo intelektu un Latvijas izaugsmes iespējām veidotāju Armandu Broku.
-
Nav nekāda satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt Latvijai tik svarīgu stratēģisku uzņēmumu kā "Latvijas gāze", intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt norādīja akciju sabiedrības "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka uzņēmuma padomē ir plašs pārstāvju loks, kas kliedējot bažas.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka "Latvijas gāze" pirms kāda laika no Omānas uzņēmuma "Quadrah International SPC" iegādājusies iepriekš Krievijas uzņēmumam "Gazprom" piederējušās "Latvijas gāzes" akcijas. Pats uzņēmums to sauc par soli akciju konsolidācijai un Krievijas ietekmes izskaušanai. Ir plānots, ka Latvijas gāze varētu atpirkt vēl citas akcijas, tādā veidā iegūstot kontrolpaketi pār uzņēmumu. -
Episodi mancanti?
-
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki noguruši no reorganizācijas, secinājusi jaunieceltā aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Tas izskaidrojams ar to, ka pārmaiņas ilgst jau četrus gadus un tas ir ļoti ilgs laiks.
Šobrīd jaunā darbinieku struktūra ir vien papīra formā un ir mēnesis, lai to ieviestu. Jāgere nespēj atbildēt, cik darbiniekiem būs uzteikts darbs. Tas būšot zināms vēlāk.
--
Plaša reorganizācija, samazināts departametu skaits un plānots arī atlaist desmito daļu darbinieku. Šādu pārmaiņu notikumos šobrīd atrodas aģentūra, kuras vadītājas amatā nesen stājusies Ieva Jāgere. -
Kāds augstāks spēks mani sauca uz Latviju, un es tam nespēju pretoties. Iespējams, tā bija senču asinsbalss – tā saka Liene Brūna. Viņai ir 26 gadi, viņa dzimusi, augusi un lielāko dzīves daļu pavadījusi Austrālijā, bet pagājušajā vasarā triju nedēļu laikā pilnībā pārcēlās uz dzīvi Latvijā.
Latvijas realitāte atšķiras no viņas priekšstatiem, visgrūtāk viņai sadzīvot ar Latvijas ziemu, bet viņa negrasās padoties, un šogad ziemošanai esot jau daudz labāk sagatavojusies. Lielu iedvesmu Liene guvusi no piedalīšanās projektā „Misija – Latvietis”, kas iepazīstina ar 17 ļoti izciliem Latvijas cilvēkiem un kurus tieši Liene bija uzaicināta intervēt raidierakstiem.
Šonedēļ projekts sāka savu ceļu pie skatītājiem Latvijas Televīzijā, un to papildina Lienes veidotie raidieraksti, ko publicē portāls LSM. -
Nākamnedēļ aprit 1000 dienas, kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Par to, kā mainījusies Ukrainas sabiedrība šajā laikā un kāpēc Ukrainā mazinās uzticība pie varas esošajiem, kā arī nacionālajiem medijiem – Latvijas Radio korespondentes Ukrainā Indras Sprances intervija ar demokrātiskos procesus vērojošās nevalstiskās organizācijas OPORA analītiķēm Anastasiju Romaņuku un Olgu Snopoku.
Nākamnedēļ aprit 1000 dienas, kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma. Tajā laikā mēs redzējām patiešām lielu sabiedrības vienotību. Kā jūs šobrīd novērtētu – cik vienota ir Ukrainas sabiedrība?
Anastasija Romaņuka: Patiesībā mūs ar kolēģiem šis jautājums satrauca. Kopš pilna apmēra iebrukuma pirmās nedēļas mēs redzējām, ka Ukrainas sabiedrības noturības atslēga bija tās vienotībā, bet šobrīd mēs novērojam lielas atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām šī kara izdzīvošanas pieredzē. Mēs saprotam, ka, piemēram, karavīri un viņu tuvinieki tādā nemateriālā ziņā ir atdevuši aizsardzībai daudz vairāk – viņu dzīves ir ievērojami vairāk izmainījušās, nekā, piemēram, tiem, kuru ģimenēs nevienam nav militāras pieredzes. Vai ukraiņi ar bērniem, kuri ir bijuši spiesti bēgt ārpus valsts robežām, kuru dzīves tāpat ir pilnībā izmainījušās iepretim tiem, kam bija iespēja palikt savās mājās. Mēs redzam, ka lielās Ukrainas sabiedrības grupās ļoti nozīmīgi atšķiras šī kara pieredze.
Tāpēc mums bija interesanti apskatīties, vai šīs atšķirības neveido spriedzi starp cilvēkiem, vai ir saglabājusies šī savstarpējā sapratne. Bieži, it īpaši sociālajos tīklos, varam redzēt tādus diezgan saspringtus strīdus, ar savstarpējiem apvainojumiem – piemēram, kāds neiet karot, kāds – izbraucis vai dzīvo okupācijā, palicis okupācijā, daudz, daudz tādu jautājumu. Tāpēc mēs nolēmām izpētīt, pirmkārt, vai ir izveidojusies sociālā distance starp šīm dažādām grupām. Otrs, vai ir izveidojušies daudz negatīvu aizspriedumu vienām grupām pret otrām un mēs veicām pētījumu par šo grupu polarizāciju.
Ja īsi, kādas ir galvenās atbildes?
Anastasija Romaņuka: Mēs ieraudzījām, ka starp šīm grupām distancēšanās līmenis ir diezgan zems. Vienīgais, kur tā korelācija pacēlās līdz tādam vidējam līmenim bija starp reliģisko draudžu grupām.(..) Bet attiecībā uz visām citām grupām mēs neieraudzījām tādu izteiktu spriedzi.
Kādi šobrīd ir lielākie Ukrainas sabiedrības izaicinājumi?
Olga Snopoka: Jā, šobrīd polarizācija nav, bet tā var veidoties, sākoties aktīvam politiskam procesam. Kad sāksies vēlēšanas, aģitācija un viss pārējais. Es domāju, ka atsevišķi politiķi var izmantot tos spriedzes punktus, kas var veidoties.. pēc kara beigām un, atsākoties politiskajam procesam, tas mums var radīt īstus izaicinājumus. -
Iepriekšējā ziemā pieredzētās jauno vilcienu tehniskās problēmas bija krīze, kas lika pārskatīt procesus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina uzņēmuma „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Pašlaik satiksmē pieņemts 31 jaunais vilciens, bet vēl viens drīzumā nonākšot uz sliedēm. Uzņēmums esot veicis tehniskus uzlabojumus, lai pērnās ziemas problēmas neatkārtotos. -
Pēdējā laika publiskie paziņojumi, ka valdības darbs ir iebuksējis un ka vājais posms tajā ir „Progresīvo” ministri, daļēji ir opozīcijas aktivitātes, taču kritika būtu jāuzņemas tikai „Jaunajai Vienotībai”, kas ir pašreizējās koalīcijas vadītāja. Tā izriet no Saeimas deputāta, „Progresīvo” līdera Andra Šuvajeva sacītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt.
Viņš pauda, ka, piemēram, „Progresīvo” aizsardzības ministrs strādājot jaudīgi, kamēr ar reformām pēc būtības valdībai īsti nevedoties: -
Rīgas Pašvaldības policijā šis ir pirmais gads pēc ilgiem laikiem, kad darbu sākušo policistu ir vairāk nekā aizgājušo. Savukārt civilās aizsardzības jomā darbs galvaspilsētā līdzīgi kā valstī pēc būtības ir sākts no nulles, tāpēc pārmetumi par nepietiekamo patvertņu skaitu ir nevietā. Tā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola no „Kods Rīgai” atbild uz opozīcijas partijas „Progresīvie” rosinājumu viņu atbrīvot no darba.
Rīgas domes ārkārtas sēde par Ozolas atlaišanu paredzēta trešdien, un opozīcija pārmet nelietderīgus tēriņus vicemēres birojam. -
Nepieredzēts marodierisma gadījums konstatēts Gramzdas pusē Kurzemē - kritušo karavīru biedrības meklēšanas vienība „Leģenda” saņēmusi un vēlāk klātienes apmeklējumā apstiprinājusi ziņas, ka tur pabijuši tā sauktie melnie arheologi no Holandes. Viņi izrakuši karavīru kapus, paņēmuši viņu identifikācijas zīmes, to vietā atstājuši paštaisītus numurus, bet mirstīgās atliekas pārvietojuši uz citu īpašumu.
Vienības „Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits Latvijas Radio pauda vērtējumu, ka šajā gadījumā apvienota vēstures izzināšana un marodierisms. -
“Rundāles pils muzejam kopumā gads ir pagājis ļoti veiksmīgi,” tā intervijā Latvijas Radio atklāj Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Atskatoties uz aizvadīto 2024. gadu, Lūse saka lielu paldies muzeja apmeklētājiem, kuri, “neskatoties uz paaugstinātām biļešu cenām, tomēr ir ieinteresēti tajā piedāvājumā, ko muzejs sniedz.”
Apmeklētāju skaits gan joprojām nav atgriezies pirms Covid-19 pandēmijas līmenī, taču interese apmeklēt muzeju saglabājas, it sevišķi no ārvalstu tūristu puses. Tiesa, jauns izaicinājums ir atrast veidus, kā muzejs var uzrunāt jauno paaudzi. Vienlaikus Rundāles pilī tiek domāts par infrastruktūras attīstību, kas palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām. Tāpat arī par Rundāles pils reorganizāciju un Mežotnes pils pārveidošanu kā daļu no muzeja filiāles.
Plašāk par to, kā šis gads ir pagājis Rundāles pils muzejam, kā izdevies piesaistīt apmeklētājus, un arī par muzeja tālāko attīstību un nākotnes plāniem sarunā ar Rundāles pils muzeja direktori Lauru Lūsi. -
Runājot par lielajām tendencēm, par kurām būtu jāuztraucas, nākot pie varas jaunajam ASV prezidentam, tas ir, kā ASV rīkosies attiecībā pret saviem tirdzniecības partneriem, kā pildīs solījumus. Latvijas Radio programmā Labrīt teica Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps.
Kaut arī pasaules un ASV ekonomikai prognozē izaugsmi, galvenais jautājums ir tirdzniecības un tarifu politika, teica Cērps. -
Vēlēšanas nav par ārpolitiku, bet par ikdienu, tā Latvijas Radio rīta programmā teica ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Viņš skaidroja, ka Baidena laikā amerikāņi piedzīvoja inflāciju un tas ir viens no iemesliem, kāpēc sabiedrība nosveras par labu Trampam.
Tāpat pētnieks izteicās, ka Trampa ievēlēšanas gadījumā Latvijai nekas labs nav gaidāms un arī Ukrainai draudētu bēdīga nākotne.
--
ASV turpinās balsu skaitīšana prezidenta vēlēšanās. Mediju prognozes liecina, ka balsu sadalījumā Elektoru kolēģijā patlaban vadībā ar 246 balsīm izvirzījies republikāņu kandidāts Donalds Tramps.
Demokrātu kandidātei Kamalai Harisai 210 balsis.
Lai uzvarētu, nepieciešamas vismaz 270 balsis. -
Līdz gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība).
Valsts materiālajām rezervēm ir paredzēti apmēram 1,5-2 miljoni eiro medikamentu un ierīču nodrošinašānai, stāstīja veselības ministrs.
Ministrs stāstīja, ka ārkārtas situācijā Latvijas farmācijas uzņēmumi varēs ap 20% no krīzes medikamentiem nodrošināt paši. Latvija sadarbojas arī ar kaimiņvalstīm, lai nepieciešamības gadījumā varētu viena otrai palīdzēt. -
„Prezidentei Sandu izdevās uzvarēt par mata tiesu,” - tā Latvijas Radio programmā Labrīt notikumus ar prezidenta vēlēšanu divām kārtām Moldovā analizēja Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. Viņš teica, ka Moldova ir sašķelta, Krievija to veicina un viegli nebūs.
Intervijā Rajevs arī norādīja, ka situācija Ukrainas frontē ir ļoti ļoti smaga, smagāka nekā izskatās. Viņš teica, ka bieži minētā „korejiešu lieta” ir pārāk uzpūsta. Šobrīd Kurskā un Harkivā ir diezgan stabili. Lielākās problēmas ir Austrumu un centrālajā frontē. Rajevs uzsvēra, ka joprojām ļoti svarīgs nerimstošs atbalsts ar bruņojumu, citādi Ukrainas armija spiesta atkāpties. -
Izdemolētas automašīnas un biroji, izvarošanas draudi un tiesāšanās. Šādi apstākļus, kādos mediju pārstāvji strādā Gruzijā, intervijā Latvijas Radio raksturoja Gruzijas Mediju attīstības fonda vadītāja Tamāra Kintšurašvili. Sarunā viņa pauda nožēlu, ka žurnālistus un aktīvistus Gruzijā vietējās varasiestādes no uzbrukumiem nepasargā, tādēļ tām jāsadarbojas savā starpā, sargājot un aizstāvot vienam otru.
Kintšurašvili arī vērsa uzmanību uz redzamākajiem Krievijas dezinformācijas naratīviem Gruzijā, kas sabiedrībā īpaši aktīvi tika izplatīti pirms parlamenta vēlēšanām.
Kā jūs raksturotu mediju vidi Gruzijā, ar kādiem izaicinājumiem medijiem Gruzijā šobrīd jāsaskaras?
Gruzijas mediju vide vienmēr ir bijusi polarizēta. Dominējošās partijas vienmēr ir dominējušas TV kanālos, jo mediju īpašumtiesības ir koncentrētas to rokās. Un pro-opozīcijas TV kanāli ir relatīvi vāji, lai sniegtu dažādu saturu.
Valdība izmanto krievu stila troļļu operācijas, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli, un mēs strādājam ar viltus kontu un anonīmu "Facebook" lapu atklāšanu. Tas ir izaicinājums, jo to, kā viņi darbojas, nav viegli uziet. Ja salīdzina prokrievisko spēku resursus ar valdības resursiem, parasti tie nebija vienlīdzīgi. Jo Krievijas atbalstītāji vienmēr bija daļa no mūsu mediju ekosistēmas, bet tiem caur medijiem bija mazs sasniedzamības līmenis, un tie vienmēr bija marginalizēti.
Taču tagad mums ir valdība, kas izplata tādus vēstījumus, kas ir līdzīgi tiem, ko izplata (propagandas koncerna "Rossija Segodņa" galvenā redaktore) Margarita Simonjana. Un viņiem ir lielāka iespēja izmantot resursus, jo vadība rada dienaskārtību, tai ir populārie lielie TV kanāli, tā ļaunprātīgi izmanto administratīvos resursus, lai manipulētu ar sabiedrisko domu. Daudzi valsts sektorā strādājošie ir iesaistīti oponentu troļļošanā un izmanto bailes no kara, sazvērestības par globālu kara koalīciju un tā tālāk, lai nobaidītu cilvēkus un norādītu, ka "esam vienīgā partija, kas nodrošina mieru valstī un, ja opozīcija uzvar vēlēšanās, tad jūsu nākotne būs līdzīga situācijai Ukrainā". Tās ir dabīgas bailes no kara, kas strādā un kas saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām ir ietekmējušas cilvēkus. Un tas ir saprotami, jo cilvēkus, kuri ir piedzīvojuši pilsoņu karu un Krievijas iebrukumu, šī propagandas vēsts par karu ietekmē. -
Biedrības „Latvijas formula 2050” konferencē 1. novembrī plānots apkopot viedokļus, kā attīstīt reģionu pārticību. Rīkotāju biedrības valdes locekle un SEB bankas prezidente Ieva Tetere šorīt Latvijas Radio atzina, ka Rīga ierasti ir mūsu ekonomikas dzinējspēks - ārpus galvaspilsētas reģiona esot ap 40 procentiem uzņēmējdarbības, bet 80 procentus komersantu peļņas tomēr radot Rīga un Pierīga. Tādēļ eksperti spriedīs, kā veicināt uzņēmējdarbību reģionos – pauda Tetere.
-
Lai Latvijas ekonomika attīstītos tādos tempos kā Igaunija, Latvijas budžeta ieņēmumiem pašlaik plānoto virs 15 miljardu eiro vietā būtu jābūt vismaz 24 miljardiem eiro, un galvenā mūsu problēma ir skaidra ekonomiskās attīstības mērķa trūkums. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Saeimas opozīcijas frakcijas „Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers.
Pēc 30. oktobrī desmit stundas ilgušās valsts budžeta pirmā lasījuma apstiprināšanas Saeimas sēdes Šlesers ir pārliecināts, ka opozīcijas priekšlikumi nākamā gada tēriņos netiks iekļauti. -
Rēzeknes pagaidu administrācijai ir ļoti sarežģītas attiecības ar pašvaldības domes izpildvaru – bieži tiek slēpta informācija un grūti novērtēt, kuri cilvēki ir lojāli, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" atzina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").
Viņa uzsvēra, ka pagaidu administrācija četru mēnešu laikā, kopš tā darbojas, ir spējusi paveikt daudz gan budžeta sakārtošanā, gan grāmatvedības centralizācijā, kritiski pieejot saplānotajām lietām, pēc kādām Rēzeknes pašvaldība iepriekš strādājusi. Par piemēru ministre minēja "Rēzeknes siltumtīklu" izklaides braucienu, kā rezultātā nomainīta uzņēmuma valde un atstādināts pašvaldības izpilddirektors. -
Satiksmes ministrija izskatīšanai valdībā sagatavojusi "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) Latvijas Radio programmā Labrīt stāstīja, ka dara visu, lai labotu līdz šim pieļautās kļūdas, un solīja, ka nākamajā būvniecības sezonā sāks būvēt uzbērumu Iecavā Lietuvas virzienā.
-
Vienu no ārstniecības procesa lielākajiem sadārdzinājumiem veido medikamentu augošās cenas. To Latvijas Radio atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņevičs.
Medikamenti iepriekšējos divos gados esot izmaksājuši ap 20 miljoniem eiro, bet nākamajiem diviem gadiem tiem būs jātērē jau 26 miljoni. Par piekto daļu audzis arī neatliekami uzņemto pacientu skaits, taču tur izmaksas kāpušas tikai par trim procentiem - pauda Staņevičs. - Mostra di più
