Episodi
-
Iebildumus izsaukusi Saeimā apspriestā iecere – liegt iespēju iegūt pamatizglītību tālmācībā. Kāpēc šāds priekšlikums tapis, ko par to saka tālmācības izglītības speciālisti un audzēkņu vecāki, kāds ir tālmācības skolu audzēkņu zināšanu līmenis un sekmes, kādi ir tālmācības plusi un mīnusi, un kādos gadījumos tālmācība ir labākais iespējamais izglītības iegūšanas veids, par to pirmdien, 17. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV), tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktori Ilzi Beļinsku un vecāku pārstāvi – tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" Skolas padomes priekšsēdētāju Inesi Mekšu.
-
Miera laikā munīcijas, bruņutehnikas un pretraķešu sistēmu ražošana reti nonāk uzmanības centrā. Taču Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un ASV administrācijas nostājas maiņa ir likuši Eiropas Savienībai pārskatīt savas prioritātes, izvirzot priekšplānā aizsardzības un militāro spēju stiprināšanu. Kas līdz šim paveikts militārās industrijas attīstībai Latvijā un kādi šķēršļi jānovērš, lai tā attīstītos straujāk, kādas iespējas varētu pavērt Eiropas apbruņošanās plāns "ReArm Europe" un vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi pielāgoties ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un militārajām vajadzībām, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. janvārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli-Ločmeli, telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktoru Kasparu Pollaku un aizsardzības industrijas uzņēmuma "Natrix" valdes priekšsēdētāju Kristapu Puķi.
-
Episodi mancanti?
-
Vēl 2021. gadā pašas Valsts kancelejas gatavotajā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka tas, ka valsts pārvalde strādā un sniedz pakalpojumus attālināti, ir ieguvums ne tikai pašiem nodarbinātajiem un iestādei, bet arī iestāžu klientiem. Savukārt pirms aptuveni mēneša vairākas valsts augstākās amatpersonas vēstīja, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē ir beidzies un darbs klātienē ir norma. Nepieciešamība pārskatīt attālinātā darba iespējas tika pamatota ar zemo sabiedrības uzticēšanos varai un kritiku valsts pārvaldes efektivitātei. Šie paziņojumi radīja plašu sabiedrības neapmierinātību, un ļoti īsā laikā tika savākti arī 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai par attālinātā darba saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Kāpēc Valsts kancelejas ieskatā jāpārskata attālinātā darba iespējas publiskajā pārvaldē un vai līdz šim attālināti strādājošie to izmantojuši ļaunprātīgi, kā uzlabot publiskā sektora darba efektivitāti un vai ir veikts funkciju audits, kā arī vai klātienes darba jautājumu varētu regulēt normatīvi, – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālo ziņu nodaļas žurnālists Raivis Spalvēns izjautāja Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
-
Jau pagājušajā gadā lielās Latvijas slimnīcas cēla trauksmi, ka ar piešķirto finansējumu nepietiek izdevumu segšanai. Savukārt pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) aplēsēm šogad pietrūks vairāk nekā 40 miljonu eiro, lai slimnīcu stacionārā šajā gadā ārstētu tikpat daudz pacientu kā pērn. Turklāt, lai gan jau ir teju marta vidus, joprojām ar slimnīcām nav noslēgta vienošanās par finansējumu visam šim gadam. Vai un uz kā rēķina slimnīcas var samazināt izdevumus, kā mazāki slimnīcu budžeti ietekmēs pacientus un vai slimnīcām nāksies celt maksas pakalpojumu cenas, raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 11. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktores vietnieci Lauru Kronbergu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli Ģirtu Ansonu.
-
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 4. martā iepazīstināja ar piecu daļu plānu "ReArm Europe", lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad ASV apturējušas palīdzības sniegšanu tai. Kādas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas un vēlēšanās celt aizsardzības budžetus, vai ar plānā paredzētajiem līdzekļiem būs pietiekami Eiropas drošības stiprināšanai un kāds labums no "ReArm Europe" plāna būs pašām ES dalībvalstīm un kāds – Ukrainai, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 10. martā, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci Elīnu Vrobļevsku un biedrības "Eiropas kustība Latvijā" viceprezidenti Lolitu Čigāni, kura Ārlietu ministrijas nosūtījumā no 15. marta būs arī vecākā padomniece ES integrācijas jautājumos ES Padomdevēju misijā Ukrainā.
-
Aizvadīta ikgadējā ažiotāža, kas saistīta ar gada ienākuma deklarāciju iesniegšanas sākumu. Lai arī ļaudis tika aicināti ar to nesteigties, tomēr simtiem tūkstoši nodokļu maksātāju elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) centās pieslēgties jau 1. martā. Rezultātā uz neilgu brīdi sistēma "nobruka" – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņoja, ka saistībā ar sistēmas pārslodzi nav iespējams pieslēgties EDS un iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Cik veiksmīga bijusi jaunā kārtība, ka deklarāciju iesniedzējiem bija jāgaida virtuālajā rindā, vai deklarācijas piemaksas vai pārmaksas summu var uzskatīt par "loteriju", kā tiek pārbaudīti attaisnoto izdevumu čeki, kādas ir biežākās kļūdas deklarāciju aizpildīšanā, kā arī par iecerēm nākotnē atteikties no attaisnotajiem izdevumiem – par šiem un citiem tematiem ceturtdien, 6. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar VID Nodokļu pārvaldes direktori Ilzi Jankovu un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galveno inspektori Ināru Kopasi.
-
Baltijas valstu pārstāvji netiek uzaicināti uz Ukrainas nākotnei veltīto samitu Londonā, atcelta Eiropas Savienības (ES) augstākās pārstāves ārlietās un drošības politikā Kajas Kallasas tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, savukārt Polijas prezidentam Andžejam Dudam uz tikšanos ar ASV prezidentu Trampu nākas gaidīt pusotru stundu, bet saruna ilgst vien 10 minūtes – tas viss vedina domāt, ka mūsu reģiona līderi tiek atstumti no mūsu drošībai izšķirīgu lēmumu pieņemšanas. Vai tiešām ar baltiešu viedokļiem pasaulē šobrīd nerēķinās, no mums izvairās un lēmumus par mūsu nākotni pieņem aiz mūsu mugurām, par to trešdien, 5. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andžeju Viļumsonu un aizsardzības ministra padomnieku diplomātijas jautājumos Imantu Lieģi.
-
Sabiedrības un ekspertu aprindās izskan bažas par to, cik veiksmīgi un savlaicīgi izdodas ieguldīt un izmantot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Cik liels Eiropas finansējums Latvijai ir pieejams, kādās nozarēs to var ieguldīt un šobrīd jau iegulda, kas traucē un kavē Eiropas miljardu investēšanu, par to otrdien, 4. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Centrālās finanšu līgumu aģentūras direktori Anitu Krūmiņu un Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos Armandu Eberhardu.
-
Ļaudis Latvijā un filmas "Straume" fani visā pasaulē ar nepacietību un satraukumu bija gaidījuši ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu pasniegšanas ceremoniju, lai uzzinātu, vai daudzo šīs filmas balvu klāstu papildinās viena no vērtīgākajām un atzītākajām kinopasaules balvām. Un tā arī notika – filma tika pie leģendārās statuetes. Kā vērtējami filmas žilbinošie panākumi, kas bijis to pamatā, kāds ir šīs filmas popularitātes devums Latvijai, un kā "Straumes" panākumi veicinās animācijas filmu nozares attīstību mūsu valstī, par šiem un citiem jautājumiem pirmdien, 3. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu un kino kritiķi, Rīgas Starptautiskā kino festivāla kuratori Dārtu Ceriņu.
-
Pēc sarunām ar ministriem un viņu darba izvērtēšanas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nāca klajā ar piedāvājumu valdības "restartam", nomainot trīs ministrus – satiksmes, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministrus. Pagājusi teju nedēļa pēc šī paziņojuma, bet šo ministru aizvietotāji vēl nav atrasti, turklāt izskan arī vēlme mainīt partiju sadalītās atbildības jomas. Vai gaidāms valdības "uzrāviens un restarts", kāpēc nomaiņai izvēlēti tieši šie trīs ministri un ko varam secināt par koalīcijas stabilitāti un komunikāciju, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 27. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes senatori un studiju programmu vadītāju Leldi Metlu-Rozentāli un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, pētnieku Mārtiņu Pričinu.
-
25. februārī notikusi "Rīgas centra ideju laboratorija", kurā tika apspriesti risinājumi, kā iedvest dzīvību un atgriezt rosību Rīgas centrā un Vecrīgā – lai tur mazāk būtu tukšu skatlogu ar uzrakstiem "pārdod" vai "iznomā", lai cilvēkiem rastos vēlme apmeklēt pilsētas centru kā vietu, kur ir patīkami uzturēties, notiek interesanti un sajūsmas vērti pasākumi, kā arī var gardi un daudzveidīgi paēst un izklaidēties. Kādi priekšlikumi ideju laboratorijā apspriesti, kad un kā tos varētu realizēt, par to trešdien, 26. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runāja ar Rīgas domes Īpašuma departamenta direktoru Vladimiru Ozoliņu un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētāju Aigaru Šmitu.
-
Eiropas ekonomika turpina stagnēt, bet līdz ar varas maiņu otrpus okeānam un pieteiktajiem tarifu kariem pieaug bažas par ģeopolitiskās spriedzes palielināšanos un inflācijas kāpumu. Vai Eiropas Centrālās banka turpinās samazināt procentlikmes, kā globālo ekonomiku ietekmējuši Donalda Trampa izteikumi un darbi kopš viņa atgriešanās ASV prezidenta krēslā, vai gaidāms inflācijas pieaugums un kā vērtējama Latvijas ekonomikas spēja noturēties pret ārējiem šokiem – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 25. februārī, "Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un redaktore Aija Krūtaine izjautāja Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
-
24. februārī aprit jau trīs gadi, kopš Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Bojā gājuši desmitiem tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju, miljoni meklējuši patvērumu citās valstīs, okupētas teritorijas, iznīcinātas pilsētas un ciemi, bet Ukraina nepagurstoši turpina cīnīties. Par Ukrainas spējām aizstāvēties, par izmaiņām ASV nostājā, par Eiropas spējām atbalstīt Ukrainu un arī sevi raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 24. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.
-
Saeimā tiek apspriesti likuma grozījumi, kas paredz aizliegt tūrisma braucienus uz Krieviju un Baltkrieviju. Kā vērtējams šāds priekšlikums, kāpēc tam politiķi pievēršas tagad, kādi ir riski doties uz šīm valstīm, kāpēc neslēdzam robežu pavisam, un kāpēc joprojām cilvēki dodas uz Krieviju un Baltkrieviju, neņemot vērā Ārlietu ministrijas brīdinājumus, par to ceturtdien, 20. februārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar 14. Saeimas deputātiem – vienu no šo likuma grozījumu iesniedzējiem Gati Liepiņu (JV), kā arī opozīcijas pārstāvjiem – Aināru Šleseru (LPV) un Andri Kulbergu (AS).
-
Izvērtēta iestāžu un amatpersonu atbildība, kā arī izstrādāti ieteikumi turpmākajai rīcībai – tādas ir sekas dronu incidentam, kas 13. janvārī ietekmēja Rīgas lidostas darbu. Ko no šī incidenta esam mācījušies, kā lidosta no droniem tiks sargāta turpmāk, kā lidostu ietekmēs projekta "Rail Baltica" nedienas, kā arī par jaunu aviosabiedrību piesaisti un esošo noturēšanu, un kādus uzlabojumus lidostas darbā var sagaidīt pasažieri, par to trešdien, 19. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.
-
Daudziem elektrības rēķinu maksātājiem radušās neskaidrības par to, kāpēc līdz ar Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL elektroapgādes loka un sinhronizēšanos ar kontinentālās Eiropas tīklu augusi elektroenerģijas cena. Kā Baltijas energoneatkarības nodrošināšana ietekmē cenas, kādi faktori nosaka elektrības cenas šobrīd, kāpēc no 1. jūlija elektrības rēķinā būs divas jaunas komponentes, kā arī par citiem ar elektrības lietošanas izmaksām saistītiem jautājumiem otrdien, 18. februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja AS "Latvenergo" pārdošanas direktoru Uldi Mucinieku un AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli.
-
Satraukumu un neizpratni raisījuši jaunākie notikumi un izteikumi, kas saistīti ar centieniem panākt noregulējumu Krievijas-Ukrainas karā. Kā vērtējams ASV prezidenta Donalda Trampa zvans Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, kāpēc ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets jau paspējis izteikties, ka praktiski nav iespējama Ukrainas uzņemšana NATO un visu okupantu sagrābto teritoriju atgūšana, kā arī par Eiropas drošības un Ukrainas nākotnes vērtējumu Minhenes drošības konferencē – pirmdien, 17. februārī, žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu.
-
Eiropas Komisija plāno novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei. Tikmēr Latvijas parlamentā notiek karstas diskusijas par topošo Mākslīgā intelekta attīstības likumu, kas paredz Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidošanu. Kāpēc Eiropai ir svarīgi attīstīt šo nozari, vai Latvija var cerēt uz kādu daļu no šiem 200 miljardiem, kāds varētu būt mākslīgā intelekta potenciālais devums Latvijai un kādas nepilnības konstatētas vēl topošajā likumā – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. februārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidenti Signi Bāliņu un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Petri.
-
Par "bāzes pensijām" kopš 2022. gada ir runāts jau vairākas reizes, tomēr valdības līmenī šāda risinājuma izskatīšana līdz šim nav notikusi. Labklājības ministrijai ir valdības dots uzdevums līdz 2026.gada 30.oktobrim "konceptuāli izšķirties" par to, vai un kā īstenot "bāzes pensiju" pakāpenisku ieviešanu, bet labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) vēl nesen paudis, ka lēmums par "bāzes pensiju" būtu jāpieņem jau šogad. Turklāt ministrija jau ir izstrādājusi vairākus "bāzes pensiju" ieviešanas scenārijus. Kādus risinājumus piedāvā Labklājības ministrija, kā tos vērtē pensionāru organizācijas un vai valsts to ieviešanu vispār var atļauties, raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. februārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja Labklājības ministrijas valsts sekretāru Ingu Alliku un biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" pārstāvi Gunāru Eniņu un valdes locekli Baibu Svetlanu Rozenbergu.
-
Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas Televīzijas (LTV) rīkotā dziesmu konkursa "Supernova" finālā tika noskaidrots, ka šogad Bāzeles pilsētā Šveicē notiekošajā dziesmu konkursā "Eirovīzija" Latviju pārstāvēs grupa "Tautumeitas" ar dziesmu "Bur man laimi". Kā ierasts, arī šajā gadā pēc rezultātu paziņošanas sociālo mediju platformās lasāmi gan atbalsta vēstījumi, gan neizpratne par rezultātiem un žūrijas pelšana. Kāpēc "Supernovas" uzvarētāja noteikšana netiek uzticēta tikai skatītājiem, kā noritēs gatavošanās "Eirovīzijai" un vai Eiropa mūs šogad "sapratīs", raidījumā "Spried ar Delfi" otrdien, 11. februārī, žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu, TV režisoru Juri Matuzeli un "Eirovīzijas" dziesmu konkursa ekspertu Edgaru Bāliņu.
- Mostra di più
