Folgen
-
Pats dārgākais un sarežģītākais žurnālistu darbs ir pētnieciskā žurnālistika - tā prasa daudz laika, daudz resursu, dažkārt rezultātu tā arī nesasniedzot.
Šobrīd uz kino ekrāniem skatāma filma "Nord Express", kas ir sešu gadu pētījums par "Rail Baltica" projekta tapšanu un arī - netapšanu. Filma ir īpaša arī ar to, ka to veidoja tandēms - režisors Kārlis Lesiņš kopā ar pētniecisko žurnālisti Inesi Braži.
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar abiem filmas autoriem, par to, kā veidojās šī sadarbība, kāpēc filma tapa tik ilgi - vai no otras puses, pabeigta vēl pirms "Rail Baltica" pabeigšanas, kā arī par to, vai žurnāliste Inese Braže to būtu samontējusi citādāk nekā režisors Kārlis Lesiņš. -
Aprit pieci gadi, kopš darbu sāka Latvijas Mediju ētikas padome. Šajā laikā tapuši 70 atzinumi par iesniegtajām sūdzībām, 18 sūdzībās ir konstatēti pārkāpumi. Kāda ir padomes loma – būt vēl vienam mediju uzraugam vai tomēr padomdevējam?
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar emirēto filozofijas profesori, Latvijas Mediju ētikas padomes locekli Skaidrīti Lasmani un Latvijas Mediju ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieku, žurnāla “Klubs” galveno redaktoru Aivaru Pastalnieku. -
Fehlende Folgen?
-
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
-
Jau piecus gadus Ukrainā tiek veidots mediju baltais saraksts, kurā iekļūst rūpīgi izvērtēti, kvalitatīvi un uzticami tiešsaistes mediji. Pēc stingriem kritērijiem saraksta veidošana tiek turpināta arī tagad, kara laikā. Ukrainas mediju baltais saraksts ir tik nozīmīgs un prestižs, ka mediji lepojas, ja tajā iekļūst un ir sarūgtināti, ja no tā tiek izslēgti.
Kā šis mediju baltais saraksts tiek veidots, Mediju anatomijā skaidro Oksana Romaniuka, Ukrainas masu informācijas institūta vadītāja.
Ukrainas baltā saraksta mediji:
Suspilne
Radio Liberty
Ukrainian Pravda
Babel
Hromadske
Texty
ZN.ua
Espreso
Slovo i Dilo
Ukrainskyi Tyzhden
Hromadske Radio
-
Jaunākais pētījums par medijpratību Latvijā atklāja – vēl joprojām gana daudz iedzīvotāju nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Piemēram, aptaujātie lieto gan portālu "Delfi", gan sociālo mediju "Facebook" un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi.
Raidījumā Mediju anatomija saruna par to, kā sociālajos medijos atrast uzticamus informācijas avotus? Stāsta kolēģe Anete Bērzkalne, kura savā maģistra darbā pētīja Krievijas dezinformāciju Latvijā. Un to turpina darīt, strādājot Latvijas Radio. -
Oktobra beigās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iepazīstināja ar pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tas ir līdz šim lielākais Latvijā veiktais pētījums par šo tēmu. Viens no galvenajiem secinājumiem – mēs neuzticamies medijiem.
Lai labāk izprastu, kā veidojusies šī uzticības krīze medijiem, saruna ar TV3 raidījuma „Nekā personīga” producenti Artu Ģigu un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docenti Klintu Ločmeli.
Bet vispirms par to, ko būtisku šis pētījums ir atklājis. -
"Tramps triumfē" – ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem par ASV prezidenta vēlēšanām šonedēļ ziņo pasaules mediji. Mediju anatomijā runājam par to, kā pirms šī gada vēlēšanām mainījies mediju darbs ASV. Analizē Latvijas Radio korespondents Vašingtonā Artjoms Konohovs un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps.
Ja jāizvētī, kas šīs vēlēšanu kampaņas laikā noticis mediju vidē neparasts, ar ko sākt – a r to, ka televīzijas debates mainīja vēlēšanu kandidātu, ar to, ka „The Washington Post” atteicās lasītājiem paust savu nostāju par kandidātiem, vai ar to, ka „twitter” jeb „X” īpašnieks Īlons Masks bija viens no redzamākajiem un aktīvākajiem Trampa atbalstītājiem?
Raidījuma ieraksts notika dažas stundas pēc tam, kad pavisam oficiāli bija paziņots – nākamais ASV prezidents būs Donalds Tramps. -
Mediju anatomija viesojas pie Latvijas Radio korespondentēm Rēzeknē un Valmierā. Renāte Lazdiņa un Gunta Matisone ir Latvijas Radio žurnālistes, kas strādā katra savā reģionā, bet dara līdzīgu darbu – radio klausītājiem stāsta par visu svarīgo, kas notiek ārpus Rīgas.
Radio 99. jubilejā un sabiedrisko mediju apvienošanas priekšvakarā sarunā ar kolēģēm, kuras strādā, kā Rīgā saka - laukos, skaidrojam, kā pašlaik izskan radio balss reģionos. -
Kas noticis ar krievvalodīgo mediju lietošanas paradumiem Latvijā un Igaunijā pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajam lēmumam slēgt Kremļa propagandas medijus Baltijas valstīs? Vai mainījies šīs sabiedrības daļas pasaules skatījums, vērtību orientācija un arī mediju izvēle?
Fokusgrupu diskusijās un kvantitatīvajās aptaujās uz šiem jautājumiem atbildi meklē pētnieki Jānis Juzefovičs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, un Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Ar abiem pētniekiem saruna raidījumā Mediju anatomija, lai noskaidrotu, kādus atklājumus uzrāda vairākus gadus ilgie pētījumi. -
Šoreiz raidījums Mediju anatomija tapa Berlīne, kur ik gadu oktobrī norisinās prestižais Eiropas raidorganizāciju konkurss "Prix Europa". Tajā dažādās kategorijās sacenšas Eiropas sabiedrisko mediju labākie darbi. Šajā gadā arī trīs Latvijas Radio radošie darbi nokļuva līdz konkursa vērtēšanai, ko var uzskatīt par būtisku sasniegumu.
Par līdzdalību konkursā stāsta Latvijas Radio kolēģi Justīne Savitska, Baiba Runce un Jānis Baķis.
Latvijas Radio Pasaku lietotne, Latvijas Radio un "Delfi" pētījums "Līdera apskāviens" un podkāsts "Remarka" bija vieni no 161 nominanta, kas sacentās par gada labākā projekta titulu savā kategorijā prestižajā Eiropas sabiedrisko mediju konkursā "Prix Europa".
Šogad konkursā pieteikti 646 audio, digitālo mediju un video darbi no 274 medijiem. -
Šī ir tā jaunā realitāte un tā nemainīsies – apdraudējumi žurnālistiem virtuālajā vidē kļuvuši par ikdienu. Uzbrūkoši komentāri un privātas vēstules - tas traucē veikt pienākumus, ietekmē žurnālistu mentālo pašsajūtu un dažreiz pat noved pie pašcenzūras. Vai un kā to iespējams novērst, vai tiesībsargājošās iestādes šobrīd ir pārāk bezzobainas un vai ir veids, kā mediju organizācijas var pasargāt savus darbiniekus no kiberbulijinga?
Raidījumā Mediju anatomija saruna ar Andu Rožukalni un Ilvu Skulti, kuras veic pētījumu par žurnālistu drošību, kā arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni. -
Mediju anatomijā saruna ar Mindaugu Rakausku par TV3 vietu Latvijas tirgū un atšķirībām skatītāju izvēlē visās Baltijas valstīs, par GO3 iespējām konkurēt ar pasaules straumēšanas servisiem, par krievu valodas saturu TV3 medijos, kā arī par prognozēm, kā mediju tirgu mainīs jaunais sabiedriskais medijs.
-
Mediju anatomijā saruna ar Mindaugu Rakausku par TV3 vietu Latvijas tirgū un atšķirībām skatītāju izvēlē visās Baltijas valstīs, par GO3 iespējām konkurēt ar pasaules straumēšanas servisiem, par krievu valodas saturu TV3 medijos, kā arī par prognozēm, kā mediju tirgu mainīs jaunais sabiedriskais medijs.
Mediju biznesa vides pētījumi rāda, ka Baltijas valstīs lielākais tirgus spēlētājs ir "TV3 grupa". Jau piekto gadu šo komercmedija grupu Latvijā vada lietuvietis Mindaugs Rakausks. -
Roberts Vītols: Lai iegūtu 100000 sekotāju „YouTube” kanāls latviešu valodā, ir vajadzīgs laiks, laba ideja un pacietība.
Šoreiz raidījumā Mediju anatomija dodamies uz Liepāju ciemos pie Roberta Vītola un viņa komandas. Viņi pirmie ir sasnieguši 100 tūkstoš sekotāju Roberta Vītola „YouTube” kanālam. To var uzskatīt par ievērojamu panākumu, jo kanāls ir latviski un saturs ir par un ap auto. Kā šo panākumu kaldināja Roberts Vītols, par to vairāk raidījumā. -
Vasaras olimpiskās spēles aicināja uz vienlīdzību sportā. Bet vai un kas būtu jāmaina tajā, kā par sporta notikumiem runā mediji? Par to Mediju anatomijā saruna ar Latvijas TV sporta žurnālistu Dāvidu Ernštreitu un dažādības un komunikācijas eksperti Vitu Stiģi-Škuškovniku.
-
„80 dusmīgi žurnālisti/ 80 Angry Journalists” – tas ir nosaukums topošai dokumentālajai filmai par to, kā Ungārijas valdība pārņēma savā kontrolē valsts lielāko mediju „Index”. Filma vēl top. Mediju anatomijā uz sarunu aicinājām tās autoru Andrašu Foldesu (András Földes) un producentu Loranu Balazu Imre (Loránd Balázs Imre), lai iztaujātu par to, kā strādā žurnālisti autokrātijā tepat Eiropas Savienības iekšienē, Ungārijā.
-
„80 dusmīgi žurnālisti/ 80 Angry Journalists” – tas ir nosaukums topošai dokumentālajai filmai par to, kā Ungārijas valdība pārņēma savā kontrolē valsts lielāko mediju „Index”. Filma vēl top. Mediju anatomijā uz sarunu aicinājām tās autoru Andrašu Foldesu (András Földes) un producentu Loranu Balazu Imre (Loránd Balázs Imre), lai iztaujātu par to, kā strādā žurnālisti autokrātijā tepat Eiropas Savienības iekšienē, Ungārijā.
Filmas stāsts sākas 2020. gadā, kad Viktora Orbāna valdība pārņēma kontroli pār valsts lielāko un ietekmīgāko mediju „Index” un atlaida tā galveno redaktoru. Pieredzējušais kara reportieris Andrašs Foldess tajā brīdī paņēma kameru, jo sajuta, ka viņa darba vieta kļuvusi par konflikta zonu. Viņa kamera fiksēja tālākos notikumus. Žurnālisti atteicās samierināties un aizgāja no darba. 80 vīlušies žurnālisti vienā dienā pameta savus darba galdus. -
Latvijas Žurnālistu asociācija šodien, 6.septembrī, paziņo aizvadītā gada Izcilības balvas laureātus. Katru gadu šo balvu saņem Latvijas žurnālistu labākie darbi. Šajā reizē pievērsām uzmanību Daugavpils neatkarīgajam medijam "Čaika", kam sadaļā "Dokumentālie stāsti" nominēti divi darbi - koprojekts ar TVnet "Mēs esam šeit" un filma "Daugaypils 2. Neredzamie cilvēki", kas stāsta par LGBT kopienu Latvijas otrajā lielākajā pilsētā.
Gaidot balvas pasniegšanas ceremoniju, Mediju anatomijā saruna ar Eleonoru Ruzveltu, filmas "Daugaypils 2. Neredzamie cilvēki" autori. -
Mediju anatomijā skaidrojam, kā saturu minoritāšu valodās veido Somijas sabiedriskajos medijos, kur saturs krieviski tiek pārraidīts kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā - arī ukrainiski. Savukārt rudenī sāksies eksperimentāla satura veidošana Somijas lielākajās minoritāšu valodās - arābiski un somāliski.
Raidījumā saruna ar Somijas sabiedriskā medija producentu Marko Krapu. -
Šī gada pirmajā pusē visskaļākie ziņu virsraksti saistībā ar medijiem bijuši par valodas lietošanu plašsaziņas līdzekļos. Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām Latvijas Televīzijas pēc sabiedrības spiediena atcēla priekšvēlēšanu debates krievu valodā, savukārt izmeklējošās žurnālistikas centram „Re:Baltica” liek atmaksāt pusi no Sabiedrības integrācijas fonda piešķirtās naudas par to, ka satura tulkojums netika nodrošināts to ierunājot, bet titros.
Mediju anatomijā skaidrojam, kā saturu minoritāšu valodās veido Somijas sabiedriskajos medijos, kur saturs krieviski tiek pārraidīts kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā - arī ukrainiski. Savukārt rudenī sāksies eksperimentāla satura veidošana Somijas lielākajās minoritāšu valodās - arābiski un somāliski.
Raidījumā saruna ar Somijas sabiedriskā medija producentu Marko Krapu. - Mehr anzeigen
