Episodes
-
Šoreiz jautājumu "Kas būs ar Krieviju" Eduards Liniņš uzdod savam kolēģim – Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājam un arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniekam Uģim Lībietim.
Cik lielā mērā karš, kuru Putina režīms šobrīd ved Ukrainā, ir saistīts ar Putina režīma principiālu izdzīvošanu? Pirmajā kara gadā tas bija dominējošs viedoklis, ka, ja Putins neīsteno savus kara plānus Ukrainā, tad ar viņu ir cauri. Uģis Lībietis uzskata, ka tas vairs nav universāli atbilstošs pieņēmums.
"Ja atskatāmies atpakaļ, gatavošanās un iešana uz šo lielo karu notikusi ļoti ilgi. Un nav stāsts par vienu, diviem, pieciem, pat desmit gadiem. Tā ir visa Putina valdīšanas laika tendence - atgūt to, "kas pienākas Krievijai" pēc vēsturiskiem priekšrakstiem, ja tā var teikt, "pēc vēsturiskā taisnīguma". (..) Lai cik grūti mums to būtu atzīt, Krievija šobrīd ir daudz veiksmīgāk un efektīvāk pielāgojusies kara apstākļiem.
Stāsts par to, ka "labāk ar puspliku dibenu, bet uzvaras karogu rokās" Krievijā strādā ļoti efektīvi.
Mūsu domāšana vai cerēšana par to, ka Krievija taču šo gadu laikā ir attīstījusies, gājusi uz priekšu un vairs nav tiešām tā padomju "urrā" patriotisma, "visus spēkus uzvarai" – viņi tieši tādi joprojām, izskatās, ka ir. Un tas nebūt, manuprāt, neliecina par Putina pozīciju vājināšanos."
` -
Pagājušajā nedēļā viņai bija jāiztur opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums Saeimā. Par izteiktajiem pārmetumiem un īstenoto politiku – Krustpunktā studijā kultūras ministre Agnese Logina, lai atbildētu uz žurnālistu un klausītāju uzdotajiem jautājumiem.
Ministri kopā ar Aidi Tomsonu izvaicā ziņu aģentūras "Leta" žurnāliste Inese Trenča un laikraksta "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa.
-
Missing episodes?
-
Trakā igauņu blondīne. Pie šādas iesaukas Ukrainā tikusi igauniete Trīnu Perve. Viņa zem sava spārna paņēmusi vairākas Ukrainas militārās vienības un gada laikā tām ziedojumos vienatnē spējusi savākt tuvu pusmiljonam eiro. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Trīnu atklāti stāsta gan par līdzekļu vākšanas neredzamo pusi, gan to, kā tas sagriezis kājām viņas pašas dzīvi.
Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Kas iekļauts jaunajā, 61 miljardu $ vērtajā ASV palīdzības pakotnē Ukrainai?
Pavērts ceļš Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanai Ukrainai?
Kāpēc Eiropa nedrīkst atslābt?
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
03:26 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:48 Kas iekļauts jaunajā, 61 miljardu $ vērtajā ASV palīdzības pakotnē Ukrainai.
10:17 Pavērts ceļš Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanai Ukrainai. Vai tas mudinās Eiropu darīt līdzīgi? Kāpēc ir apgrūtinājumi šajā jautājumā.
14:02 Kāpēc Eiropa nedrīkst atslābt?
18:25 Dīvs nevar saprast vai Krievijas īstenotā GPS slāpēšana ap Kaļiņingradu – nevainīga kaitniecība vai priekšvēstnesis kam nopietnākam?
20:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – igauņu brīvprātīgo Trīnu Pervi, kura gada laikā vairākām Ukrainas militārajām vienībām spējusi piesaistīt ziedojumus vairāk nekā 430 000 apmērā.
23:04 Karš ļoti mainīja Trīnu dzīvi un domāšanu.
24:18 Līdzekļus vāc vienatnē.
25:30 Igaunijā līdzekļu vākšanu apgrūtina skandāls, kurā tika ierauta lielākā Ukrainu atbalstošā NVO
26:30 Pārsvarā visi līdzekļi tiek piesaistīti starptautiski, izmantojot platformu X (bijušo Twitter).
26:48 Par atgriezenisko saiti ar ziedotājiem.
28:06 Sadarbojas ar konkrētām, pārbaudītām vienībām.
33:14 Kāpēc Ukrainas valsts nenodrošina ar visu vajadzīgo savas vienības?
34:10 Šobrīd vairākas vienības atkarīgas no Trīnu savāktās palīdzības. Kā ir nest šo atbildības slogu?
37:42 Esmu perfekcioniste, man patīk pašai kontrolēt situāciju.
38:43 Svarīgi saprast – es atbalstu konkrētas rotas lielajās vienībās.
39:54 Vienībām, kuras ir frontē visu laiku vajadzīgs viss – aprīkojums var tikt zaudēts ātri.
42:00 Zaudēti draugi, kuri nesaprot manu aizrautību ar palīdzību Ukrainai.
44:30 Igaunijā liels nogurums no kara.
44:45 Kā Trīnu nonāca pie septiņām vienībām, ko atbalsta šobrīd?
48:15 Ko nozīmē “oficiālais voluntieris”, ar ko tas atšķiras no parasta brīvprātīgā?
51:13 Jaunas vienības savā paspārnē vairs neņem.
53:00 Kāpēc nomainīja savu smalko dzīvesveidu uz iesaistīšanos palīdzības sniegšanā, nevis vienkārši pārcēlās tālāk no Krievijas robežām?
54:45 Ar savu darbu aizsargā Igauniju.
54:19 Iepriekšējā saikne ar Ukrainu bija minimāla.
54:50 Par iegūtajiem draugiem.
56:08 Latviešus sastapt nav sanācis.
56:22 Kā cīnīties pret negativitāti internetā?
58:05 Ētiskās izšķiršanās nevietā. “Es pārāk daudz kaunos”.
1:01:02 Baltieši un poļi ukraiņus saprot daudz labāk par rietumniekiem.
1:01:31 Aizbrauciet uz Ļvivu vai Kijivu.
1:04:28 Ieteikumi klausītājiem, kuri gribētu palīdzēt Ukrainai.
1:06:21 Kā karš kājām gaisā sagriezis Trīnu kā cilvēku.
1:07:31 Ja atlaidīsi slikto, ar tevi notiks labas lietas.
1:09:28 Par NAFO.
1:10:52 Gribētos spēt nofokusēties uz vienu lietu, nevis lēkāt starp daudzām dažādām.
1:12:12 Sarunas beigas.
1:12:30 Trīnu twittera profils – tur doties, ja gribat palīdzēt.
1:13:53 Rihards par Slovākijas piemēru, kur ļaudis valsts vietā saziedoja naudu munīcijai Ukrainai.
1:15:38 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
ASV Senāts ar 79 balsīm par un 19 pret atbalstījis ilgi gaidīto likumprojektu par 95 miljardu dolāru palīdzību ASV sabiedrotajiem to cīņā pret antidemokrātiskiem spēkiem. Pēc Horvātijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām nākamā valdība varētu tapt Andreja Plenkoviča vadībā. Bet Gruzijā valdošā partija „Gruzijas sapnis” atgriezusies pie ieceres pieņemt likumu par ārzemju ietekmes caurskatāmību. Tas izraisīja niknas debates un plašus protestus Tbilisi ielās.
Šīs ārpolitikas aktualitātes pārrunājam ar Austrumeiropas politikas pētījuma centra direktoru Māri Cepurīti un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekli, pētnieku Mārci Balodi.
Izolacionisma ledus lauzts
Savienoto Valstu Senāts ar 79 balsīm par un 19 pret atbalstīja likumprojektu par 95 miljardu dolāru palīdzību ASV sabiedrotajiem to cīņā pret antidemokrātiskiem spēkiem. No šīs summas astoņi miljardi paredzēti atbalstam Taivānai un citiem sabiedrotajiem Austrumāzijas un Klusā okeāna reģionā, 26 miljardi – atbalstam Izraēlai un humānajai palīdzībai Gazas sektora iedzīvotājiem, bet gandrīz divas trešdaļas, t. i., nepilns 61 miljards – atbalstam Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. No šīs Ukrainas atbalsta paketes 23 miljoni tiks tērēti amerikāņu bruņoto spēku arsenālu papildināšanai, ļaujot, attiecīgi, to līdzšinējās rezerves nodot Ukrainas rīcībā, 14 miljardi – tiešiem modernas militārās tehnikas iepirkumiem Ukrainas vajadzībām, 11 miljardi – amerikāņu militārajai darbībai reģionā, kas ir pamatā ukraiņu militārpersonu sagatavošana un sadarbība ar Ukrainu izlūkošanas jomā, 8 miljardi – finansiāls atbalsts Ukrainas civilo struktūru funkcionēšanai. Prezidents Baidens solījis parakstīt pieņemto likumprojektu jau visdrīzākajā laikā, un Pentagons jau darījis zināmu domājamo pirmā, vienu miljardu vērtā palīdzības sūtījuma saturu, kurā būs pretgaisa aizsardzības sistēmu un artilērijas munīcija, kājnieku kaujas mašīnas Bradley, un pirmoreiz arī armijas taktisko raķešu sistēmu jeb ATACMS raķetes ar 300 kilometru darbības rādiusu. Kā zināms, nule apstiprināto likumprojektu prezidents Baidens iesniedza Kongresam jau pagājušā gada rudenī, taču tur tas iesprūda, jo Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, republikānis Maiks Džonsons nevirzīja to balsošanai. Galvenais iemesls bija spiediens no Republikāņu partijas konservatīvā spārna, kurā pulcējušies fanātiskākie eksprezidenta Trampa atbalstītāji. Viņu barvede, kongresmene Mārdžorija Teilore Grīna draudēja rosināt priekšsēdētāja Džonsona atcelšanu, tiklīdz viņš virzītu balsošanai palīdzības likumprojektu. Republikāņu Senāta frakcijas vadītājs Mičs Makonels preses konferencē pēc vakardienas balsojuma nosauca, viņaprāt, galvenos situācijas vaininiekus. Pirmais esot agrākais Fox News raidījumu vadītājs Takers Karlsons, kurš aizsācis Ukrainas demonizāciju un izplatījis šo redzējumu ierindas republikāņu vidū. Otrs – eksprezidents un prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, kuram neesot skaidra viedokļa par atbalstu Ukrainai, bet kurš pretojies kompromisam arī tad, kad demokrāti bijuši gatavi iemainīt republikāņu atbalstu pret nozīmīgu piekāpšanos imigrācijas noteikumu ziņā. Zīmīgs ir fakts, ka Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džonsons virzīja palīdzība paketi balsojumam pēc tam, kad bija ticies ar Trampu, un pēdējais viņam publiski paudis savu atbalstu. Mičs Makonels cerīgi izteicās, ka izolacionisma tendence Republikāņu partijā esot pārvarēta, un partija atgriežoties pie savas reiganiskās tradīcijas – pretoties antidemokrātiskajiem spēkiem visā pasaulē. Cik pamata šādam optimismam – rādīs, domājams, jau diezgan tuvs laiks.
Horvātu politikas vecmeistari cīkstas par varas virsotni
Horvātijas Demokrātiskā savienība ir konservatīvs, labēji centrisks spēks, kas lielā mērā dominējis valsts politikā kopš 1990. gadā, kad, sabrūkot toreizējai Dienvidslāvijas Sociālistiskajai Federatīvajai republikai, Horvātija ieguva neatkarību. Partijas dibinātājs ir pirmais Horvātijas prezidents Fraņo Tudžmans, tā veidojusi un vadījusi valdības ar nelieliem pārtraukumiem visas šīs pagājušās desmitgades. Pašreizējais premjerministrs Andrejs Plenkovičs šai ziņā ir rekordists, atrodoties amatā kopš 2016. gada oktobra. Arī pirms nedēļas notikušajās Horvātijas parlamenta – Sabora – ārkārtas vēlēšanās Demokrātiskā savienība ieguva lielāko vietu skaitu: 61 no 151. Tas nozīmē, ka, visticamāk, arī nākamā valdība varētu tapt Plenkoviča vadībā un, tāpat kā iepriekš, tas būtu mazākuma kabinets ar vairāku sīkpartiju un atsevišķu neatkarīgo deputātu atbalstu. Līdz šim Demokrātiskās savienības koalīcijas partneris bija Neatkarīgā demokrātiskā serbu partija, kurai bija viens ministra portfelis no astoņpadsmit. Saskaņā ar Horvātijas vēlēšanu sistēmu etniskajām minoritātēm ir atsevišķs pārreģionāls vēlēšanu apgabals, no kura Saborā ievēlēti astoņi deputāti, t. sk. trīs – no pieminētās serbu partijas. Tā kā šajās vēlēšanās Demokrātiskā savienība vairākas deputātu vietas zaudējusi, pielasīt nepieciešamo sīkpartiju atbalstu nāksies grūtāk, tāpēc tiek izteikti pieņēmumi, ka Plenkoviča partija varētu lūkoties pēc kāda lielāka koalīcijas partnera vai atbalstītāja. Par tādu nevar kļūt otra lielākā parlamenta frakcija, kas ar nosaukumu „Patiesības upes” grupējas ap Demokrātiskās savienības ilggadējo konkurenti – Sociāldemokrātisko partiju. Šo partiju pārstāv pašreizējais Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs, kurš mēnesi pirms vēlēšanām negaidīti paziņoja, ka piedalīšoties tajās kā saraksta lokomotīve un premjera kandidāts. To viņam tomēr liedza konstitucionālā tiesa, lemjot, ka tādā gadījumā viņam jāatkāpjas no prezidenta amata. Aizejot no priekšvēlēšanu kampaņas avanscēnas, Milanovičs aicināja balsot par jebko, tikai ne par Demokrātisko savienību. Trešo lielāko frakciju ar 14 mandātiem ir ieguvusi labējā nacionālistiskā Tēvzemes kustība, kuras atbalstu Plenkovičs varētu iegūt tikai tad, ja atteiktos no sadarbības ar serbu minoritātes partiju. Tāpat nacionālisti deklarējuši kategorisku noliegumu sadarbībai kreisi zaļo partiju „Možemo!” – tulkojumā „Varam!”, kurai ir piektā lielākā frakcija ar desmit vietām. Ceturtais lielākas spēks ar vienpadsmit mandātiem ir konservatīvo un mēreni eiroskeptisko spēku – partijas „Tilts” un Suverenistu partijas apvienība. Kā kreisi-zaļie, tā konservatīvie aicinājuši visus apvienoties, lai pārtrauktu Demokrātiskās savienības valdīšanu. Novērotāji ir vienisprātis, ka premjeram Plenkovičam nāksies krietni papūlēties, lai tiktu pie sava pēc skaita trešā kabineta.
Kas vieniem sapnis, citiem – murgs
17. aprīlī Gruzijas valdošā partija „Gruzijas sapnis” pēc apmēram gadu ilgas pauzes atgriezusies pie ieceres pieņemt Likumu par ārzemju ietekmes caurskatāmību, kas tautā jau ieguvis apzīmējumu „Krievijas likums”. Likumprojekts savās nostādnēs nepatīkami atgādina bēdīgi slaveno Krievijas likumu par t. s. „ārvalstu aģentiem”. Tas ir viens no Putina režīma represīvās likumdošanas stūrakmeņiem, pirmoreiz pieņemts 2012. gadā, reaģējot uz masu protestiem pēc 2011. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām. Kopš tā laika likuma normas kļuvušas krietni skarbākas; pēdējoreiz februārī, aizliedzot par aģentiem pasludinātajiem jebkā reklamēt savu darbību. Kremļa variantam ļoti līdzīgi likumi pēc tam tika pieņemti Kirgīzijā un arī Ungārijā; tāpat tādi parādījušies Ķīnā, Indijā, Kambodžā, Ugandā un Etiopijā. Gruzijas valdošā spēka mēģinājumi ieviest līdzīgas normas savā valstī daudzuprāt ir nepārprotams apliecinājums vēlmei ievilkt valsti Krievijas politiskās ietekmes telpā, attiecīgi atraujot to no Eiropas Savienības telpas. Ar attiecīgu kopīgu brīdinošu paziņojumu jau nākuši klajā Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji. Tā kā apmēram četras piektdaļas gruzīnu redz savas valsts nākotnes perspektīvas tieši vienotās Eiropas kontekstā, nenākas brīnīties, ka likumprojekta virzība pagājušonedēļ izraisīja niknas debates un pat dūru vicināšanu Parlamentā un plašus protestus Tbilisi ielās. 83 valdošās frakcijas deputāti nobalsoja par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, atlikušie 55 opozicionāri balsojumu boikotēja. 17. aprīlī protestētāju skaits sasniedza 20 000, mazāka mēroga demonstrācijas, piemēram, Tbilisi universitātes studentu gājieni uz Parlamentu, turpinās joprojām. Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka uzliks veto likumprojektam, ja tas tiks pieņemts galīgajā lasījumā, taču „Gruzijas sapnim” ir pietiekami liels vairākums Parlamentā, lai prezidentes veto pārbalsotu.
Sagatavoja Eduards Liniņš. -
Šonedēļ rit pēdējā šī Eiropas Parlamenta sasaukuma plenārsēde. Deputāti tajā mēģina paspēt apstiprināt virkni dažādu likumu, jo nepabeigtie likumprojekti paliks nākamā sasaukuma deputātu ziņā, kuri sāks savu darbu jūlijā. Šo piecu gadu laikā Eiropa piedzīvoja Covid-19 koronavīrusa krīzi, kā arī Krievijas karu pret Ukrainu un ar to saistīto enerģētikas cenu kāpumu.
No Strasbūras ziņo korespondents Artjoms Konohovs. -
Saeimas Juridiskajā komisijā neatbalsta ieceri, ka partijas nelikumīgas finansēšanas gadījumā kriminālatbildība jānosaka jau pie krietni mazākām summām, nekā šobrīd likumā noteikts. Izmaiņas Krimināllikumā piedāvāja Tieslietu ministrija, un tās šodien bija nonākušas līdz vērtēšanai Saeimas komisijā.
Tieslietu ministrijas ieskatā izmaiņas izskaustu negodprātīga finansējuma saņemšanu politiskajām partijām, jo šobrīd Krimināllikumā noteiktais nelikumīgā finansējuma slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība, ir par augstu, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības. Turklāt nereti vairākas personas atsevišķi iemaksā naudas summas, nesasniedzot noteikto apmēru, un kontrolējošajai iestādei ir grūti pierādāms, ka minētās personas ir darbojušās grupā ar vienotu nodomu.
Patlaban kriminālatbildība iestājas, ja partijas nelikumīgi finansētas lielā jeb 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt desmit minimālās mēnešalgas likuma izpratnē ir uzskatāms par ievērojamu apmēru. No šī gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 700 eiro, tātad desmit minimālās algas ir 7000 eiro.
Neiegūstot Saeimas Juridiskās komisijas vairākumu, šodien Tieslietu ministrijas ierosinātie grozījumi netika atbalstīti. -
Saeimā šonedēļ paredzēts skatīt grozījumus Alkohola aprites likumā, kurā paredzēts ieviest jaunus papildus ierobežojumus. Vai tas sasniegs mērķi - būtiski samazināt alkohola patēriņu? Krustpunktā diskutē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Līga Kozlovska.
-
Sabiedrisko mediju uzraugs izstrādājis jaunu pieeju, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, lai tās labāk sasniegtu. Viena no prioritātēm būs proporcionāla pieeja mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros. Latvijas Radio vadība norāda, ka pagaidām nav skaidrības, ko tas nozīmē, jo par šo jautājumu nav bijušas diskusijas. Tāpat valda neizpratne, kāpēc Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noslepenojusi monitoringa pārbaudes ziņojumu.
Nacionālajā drošības koncepcijā ietverts nosacījums, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju saturs jāveido tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzskata, ka tas neesot burtiski izpildāms. Kāpēc? Padomes ieskatā, šīs normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku. Tas nozīmē, ka tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tostarp, krievu, romu, ebreju, baltkrievu.
Tajā pašā laikā mediju uzraugs norāda, ka ir īstenojams Nacionālās drošības koncepcijas mērķis nodrošināt to, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā un patērē vienotu saturu, tādējādi pārtraucot sabiedrības šķelšanu. Par jauno redzējumus stāsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane:
„Tas, ko mēs pasakām ar jauno pieeju – divvalodībai, divkopienu sabiedrības veicināšanai, kas šobrīd ir sabiedriskajos medijos – rus.lsm veidolā, gan LR4 – tam ir jābeidzas. Lai visām mazākumtautībām nodrošinātu un tas nav arī tik ātri un vienkārši izdarāms, bet jebkurā gadījumā tas pamats ir, ka krievu valodai nav līdzvērtīga statusa latviešu valodai sabiedriskajos medijos. Tai ir statuss kā mazākumtautībām un tad jāskatās, kas ir tie formāti, kādos kanālos, pakalpojumos, programmās.”
Mediju uzrauga jaunais redzējums, kā Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, paredz vairākas prioritātes un Sanita Upleja-Jegermane uzskata, ka tās visas jāskata kopumā. To vidū ir gan Latgales kā etniski un kulturāli daudzveidīga un valsts ārējai drošībai īpašu reģionu, gan mazākumtautību bērnu un jauniešu integrāciju latviskajā kultūrtelpā, gan kopējās mazākumtautības auditorijas daļas nezaudēšanu.
Viena no prioritātēm – ieviest proporcionālu mazākumtautību valodu lietojumu un mazākumtautību platformās adaptēt saturu no latviešu valodas -
Nacionālās kiberdrošības likums, ko šobrīd skata parlamentā, varētu veicināt uzņēmumu un iedzīvotāju drošību, intervijā raidījumā "Labrīt" sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka no partijas "Progresīvie".
Precedents ar uzņēmumu "Tet", kad kanāla "Freedom" tiešraides laikā, manipulējot ar satelīta signālu 20 minūšu garumā atskaņots Krievijas saturs, liecina par to, ka uzbrukuma riski ir katru dienu. Un apdraudējuma gadījumā "CERT.LV" uzņēmējus informē par gaidāmajiem kiberuzbrukuma riskiem. -
Ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeimas ārkārtas sēdē ārlietu ministra amatā apstiprināta pieredzējusī diplomāte Baiba Braže. Viņa Latvijas ārlietu dienestā ir jau vairāk nekā 30 gadu. Balsojumā viņas kandidatūru šajā amatā atbalstīja 66 deputāti, pret bija - 11 un deviņi atturējās.
Baiba Braže pirms apstiprināšanas ministres amatā bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš trīs gadus viņa bija NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, Indonēzijā un Nīderlandē. Deputāti arī debatēs pirms balsojuma akcentēja Bražes plašo pieredzi, atsaucoties jau uz laiku pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad Latvija virzījās uz Eiropas Savienību un NATO.
Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja ar lielu Saeimas pārsvaru - divām trešdaļām deputātu balsu, bet Nacionālajai apvienībai atturoties un pret balsojot "Stabilitātei". Braže pēc sēdes pateicās plašo Saeimas atbalstu, kas norāda uz vienotu izpratni par ārpolitikas nozīmīgumu.
"Par gan uzticības izteikšanu, gan atklātajiem vārdiem un kritiku. Visu dzirdēju. Strādāšu Latvijai. Esmu stājusies amatā, lai darītu konkrētas lietas mūsu drošībai, ekonomikai un mūsu cilvēkiem. Mēs to darīsim komandā, visa valdība. Mēs dzirdējām, cik daudz kopīga mūsu drošības politikā un ārpolitikā šajos kritiskajos brīžos gan Latvijai, gan visai eiroatlantiskajai savienībai."
Uz atkārtotu jautājumu par iestāšanos "Jaunajā Vienotībā" Braže gan atbildēja, ka šo lēmumu vēl neesot pieņēmusi. -
Ārlietu ministra amatā šodien, 19. aprīlī, ar pārliecinošu balsu vairākumu ir apstiprināta diplomāte Baiba Braže. Tomēr beigās izrādījās, ka "Jaunajā Vienotībā" partijas vidū nevarēja atrast piemērotu kandidātu. Tas ir svaigākais šīs nedēļas notikums, ko apspriežam raidījumā. Runājam arī par dažiem Rīgas domes lēmumiem, piemēram, atbalstu strīdīgi vērtētajai Lucavsalas zemes nodošanai Latvijas Futbola federācijai stadiona būvei. Pārrunājam arī Ārvalstu investoru padomes sniegto slēdzienu, kas investīciju vidi Latvijā novērtēja ar līdz šim zemāko atzīmi. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis.
-
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. To paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Izglītības likumā. Ja skolēns no tās atteiksies līdz šī gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.
“Nu, es izvēlējos šo skolu, lai man nebūtu jāmācās krievu valoda, tas bija viens no maniem skatījumiem, jo man sākumskolā, pamatskolā ļoti nepadevās tas priekšmets.”
Tā par izvēli skolā nemācīties krievu valodu kā otro svešvalodu stāsta pie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas sastaptā skolniece Anete. No četrām iespējām, ko skola piedāvā, proti, apgūt spāņu, vācu, franču vai krievu valodu, Anete izvēlējusies spāņu valodu.
Viņa skaidro, ka, lai gan apzinās, ka, dzīvojot Latvijā, ar krievu valodu nākas bieži sastapties, tomēr to apgūt neesot gribējusi, tiesa, viņa gan atzīst, ka krievu valodai ir jāpaliek kā izvēles iespējai, ko skolēni var mācīties kā otro svešvalodu. Anetei piekrīt un izsakās līdzīgi viņas skolasbiedrene Evelīna.
Grozījumi Izglītības likumā paredz īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām – otro svešvalodu. Teorētiski tās var būt gan vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk māca krievu valodu.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu, un daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.
Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu citu, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu. Tiesa, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka tas pilnībā problēmu neatrisinās un nodrošināt papildu svešvalodas būs ļoti grūti.
Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, par tiem vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jālemj Saeimai, un paredzēts, ka par to lems 23. aprīlī. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. -
Viens no pēdējā laika apspriestākajiem tematiem ir bijušā valdības vadītāja lidojumi uz ārzemēm. Valsts kontrole arī veica revīziju un atklāja likumpārkāpumus. Tas ir raisījis jautājumus par lietderīgiem tēriņiem arī citās institūcijā, piemēram, Saeimā, kur Valsts kontrole revīzijas nemaz nevar veikt. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs
-
Valdībai drīzumā jāpieņem lēmums par to, kurus no dabas skaitīšanā atklātajiem Eiropas nozīmes biotopiem mēs turpmāk sargāsim. Par vienu no Latvijas dabas bagātībām – mežiem, arvien pieaug spriedze starp vides aizstāvjiem un mežsaimniecības biznesu, kas cenšas kavēt politiķu lēmumu.
Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors: „Mēs atkal redzam, ka meža nozares pārstāvji kā „Latvijas valsts meži” saka: “Nē, stop! Mēs šādu uz priekšu nevaram virzīt.”
Industrijas negausībai ceļā nostājusies Satversmes tiesa, kas pagājušajā nedēļā atcēla valdības noteikumus par jaunāku mežu ciršanu kailcirtē. Nozare sola nepadoties.
Armands Krauze, zemkopības ministrs: „Satversmes tiesa pateica, ka Ministru kabinets var pieņemt šādus lēmumus, bet, ka jābūt pietiekamam ietekmes uz vidi novērtējumam.”
Laikā, kad prasības pēc dabas sargāšanas arvien pieaug, par vērtīgu biotopu saglabāšanu valsts mežos lemj amatpersonas, kuru pārliecība balstās peļņas gūšanā.
Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs: „Tā nav ne taktika, ne nodoms, ne ļaunprātība.”
Kāpēc par valsts mežu izmantošanu joprojām teikšana ir gandrīz tikai koku cirtējiem, nevis dabas pētniekiem un zinātniekiem? Un, vai Satversmes tiesas spriedums, kas aizliedz cirst jaunākus kokus, apturēs mežu noplicināšanu, pētām Atvērto failu pusstundā.
-
Šajā reizē "Drošinātāja" viesis ir Ukrainā labi zināmais mūziķis, dzejnieks un nu jau kādu laiku arī karavīrs Mikolajs Serga. Viņš izveidojis platformu “Культурні Сили України”, ar kuras palīdzību Ukrainas karavīriem sniegti jau 3700 koncerti un notikuši simtiem dažādi kultūras un izgītojoši pasākumi civiliedzīvotājiem.
Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:
Vai ASV esošās administrācijas darbība neliek uzdot jautājumu - ar ko tā Ukrainai būtu labāka, pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu?
Ko Ķīnā, plašas delegācijas pavadīts, darīja Vācijas kanclers Šolcs?
Ukrainas atbalsta uzplaiksnījums Eiropas parlamentā - daļa no priekšvēlēšanu laika aktivitātēm?
Tāpat, ieskatīsimies aiz ziņu virsrakstiem, lai vairāk uzzinātu par ukraiņiem, kuri izvairās no dienesta bruņotajos spēkos, pat riskējot ar savu dzīvību.
Epizodes gaita:
00:31 Ievads
02:44 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
04:03 Vai ASV esošās administrācijas darbība neliek uzdot jautājumu - ar ko tā Ukrainai būtu labāka pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu
10:30 Republikāņu galēji labējo stūri ļoti grūti ietekmēt.
12:41 Ko Ķīnā, plašas delegācijas pavadīts, darīja VĀcijas kanclers šolcs
15:28 Vācija turpina palīdzēt Ukrainai, bet vai pietiekami?
16:16 Ukrainas atbalsta uzplaiksnījums Eiropas parlamentā - daļa no priekšvēlēšanu laika aktivitātēm?
20:24 Šis ir gads, kas Ukrainai jāiztur.
22:02 EXPLAINER: par ukraiņiem, kuri izvairās no dienesta – kā, kāpēc, kas tiek darīts šajā jautājumā.
32:18 Piesakām šīs epizodes galveno viesi Mikolaju Sergu. Viņš ir muziķis, dzejnieks, TV raidījumu vadītājs, tagad arī karavīrs un platformas ”Ukrainas Kultūras spēki” izveidotājs
34:44 Kas ir “Ukrainas Kultūras spēki”, ko izveidojis Mikolajs?
35:58 Pirms 2022.gada februāra saistības ar armiju nebija.
36:54 Kādēļ pieteicās dienēt nākamajā dienā pēc lielā iebrukuma sākuma?
37:36 Armijā saprata, ka ar kultūru var palīdzēt daudziem.
38:55 Būvējam tiltus starp armiju un civilajiem.
40:33 Kā sarīkot koncertu piefrontē?
41:17 Karavīriem patīk visdažādākās uzstāšanās.
41:53 Pasākumu finansējums.
42:48 Katru dienu notiek ~20 pasākumi.
43:20 Kā tiek izvēlētas vietas pasākumiem?
44:00 Drošības apsvērumi, rīkojot pasākumus.
45:16 Karavīriem šie pasākumi šķiet svarīgi.
45:49 Mākslu spēj izbaudīt arī ārzemju karavīri, kuri ukraiņu valodu nesaprot.
47:05 Komandā ir arī psihologi.
48:15 Propaganda un kontrpropagranda.
50:12 Pašreizējā darba ietekme uz Ukrainas kultūras nākotni.
52:28 Krievijas kultūra zaudē ietekmi.
53:00 Sarunas beigas.
53:30 Rakstiet mums un padalieties ar saiti uz raidījumu.
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
-
Pašlaik potenciālajai ārlietu ministrei Baibai Bražei pārliecība rīt, 19. aprīlī, Saeimā saņemt pozitīvu balsojumu ir no trim koalīcijas partijām – "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Tā Braže izteicās Latvijas Radio.
Viņai gan šodien plānotas sarunas ar opozīcijas frakcijām. Braže atklāja, ka arvien pārdomā, vai iestāsies "Jaunajā Vienotībā". -
Raidījuma uzmanības lokā divi kari, kas ir pārņēmuši pasaules informatīvo telpu un kas rada tik daudz raižu. Abos spriedze pieaug un perspektīva ir neskaidra. Kas notiek Ukrainā, kas notiek Izraēlā? Protams, ir arī militāras sadursmes citviet pasaulē, bet šie ir vistuvāk un par tiem mēs īpaši arī pārdzīvojam. Raidījumā lūkojam, kāda ir pašreizējā situācija. Aktualitātes analizē bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis un atvaļināts vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis.
Ukraina lūdz palīdzību
„Bez sabiedroto palīdzības Ukrainai nav iespēju uzvarēt karā pret Krieviju,” tā intervijā amerikāņu telekanālam CBS sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš neslēpj, ka Ukrainas aizstāvjiem frontē klājas smagi, jo trūkst bruņojuma. Lai spētu noturēt savas pozīcijas, Ukrainai ļoti nepieciešamas ir ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kā norāda Zelenskis – šobrīd visas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas ir Ukrainai, ir atvestas no Eiropas. Bet ar tām nepietiek. Zelenskis arvien uzstājīgāk lūdz neaizmirst par notiekošo Ukrainā. Vakar, 16. aprīļa, vakarā viņš mikroblogošanas vietnē „X” aicināja sabiedrotos izrādīt tādu pašu "vienotību" Ukrainas atbalstā, kādu saņēma Izraēla, kura nedēļas nogalē ar Rietumvalstu palīdzību atvairīja Irānas uzbrukumu. Viņš pieprasa Ukrainas un NATO padomes sanāksmi, lai lemtu par Ukrainas debesu aizsardzību un pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu piegādēm. Zelenskis izteica pateicību Vācijas kancleram Olafam Šolcam, kurš nule kā atgriezies no Ķīnas un pēdējā laikā ir izrādījis īpašu iniciatīvu un līderību Ukrainas atbalstā.
Saspringtā situācija frontē ir spiedusi Zelenski beidzot parakstīt pretrunīgi vērtēto mobilizācijas likumu, kura mērķis ir palielināt karavīru skaitu. Ar šo likumu tiek ieviestas vairākas izmaiņas pašreizējā sistēmā, paplašinot Ukrainas varasiestāžu pilnvaras izdot iesaukšanas pavēstes, izmantojot elektronisko sistēmu. Kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā karavīriem frontes līnijās nav bijis iespēju rotācijas kārtībā doties atpūtā, bet daudzi tūkstoši ukraiņu turpina izvairīties no iesaukšanas armijā. Jaunajā likumā nu ir paredzēti arī stingrāki sodi par to.
Krievija tikmēr veic teju nepārtrauktus uzbrukumus Ukrainas elektroinfrastruktūrai un ir jau iznīcinājusi svarīgu Kijivas reģiona spēkstaciju, jo Ukrainai ir beigušās aizsardzības raķetes. Ukraina pēdējā laikā arvien skaļāk norāda uz problēmām, ko rada no sabiedrotajiem gaidītās militārās palīdzības, arī pretgaisa aizsardzības bruņojuma, kavēšana.
Jāatgādina, ka ASV Senāts februārī pieņēma 95 miljardu dolāru vērtu finansējuma paketi, kas ietver atbalstu Ukrainai, kā arī Izraēlai un Taivānai, tomēr šis likumprojekts ir iestrēdzis Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā. Tās spīkers Maiks Džonsons šonedēļ paziņoja, ka Pārstāvju palātā drīzumā notiks balsojums par šiem likumprojektiem, bet ne tā pašreizējā formā. Pārstāvju palāta "balsos par katru no šiem pasākumiem atsevišķi četras reizes". Balsojums notiks piektdienas vakarā, bet likumdevēji vēl varēs iesniegt labojumus, tas, savukārt, nozīmē, ka rezultātā process varētu atkal ievilkties.
Irānas un Izraēlas sadursme
Visu pagājušo nedēļu gaisā virmoja brīdinājumi, kurus sniedza ārvalstu izlūkdienesti – ka Izraēlā sagaidāms atriebības akts pēc tam, kad tā 1.aprīlī bija raidījusi raķetes uz Irānas diplomātisko pārstāvniecību Damaskā, tur iznīcinot divus irāņu ģenerāļus un kopumā nogalinot 16 cilvēkus.
Irāna gandrīz nekavējoties paziņoja, ka tā neatstās notikušo bez atbildes. Tā arī notika. Sestdien no rīta kļuva skaidrs, ka eskalācija ir neizbēgama. Savu atpūtu pārtrauca ASV prezidents Džo Baidens, lai steidzami atgrieztos Vašingtonā uz konsultācijām. Sestdienas, 13. aprīļa, vakarā parādījās ziņas, ka Irāna ir palaidusi bezpilota dronus jeb šahedus, kas dodas virzienā uz Izraēlu. Bija skaidrs, ka droniem sekos arī raķetes, un izskanēja dažādi minējumi, cik liels šis uzbrukums varētu būt.
Tā kā Irāna un Izraēla nav robežvalstis, tad Izraēlas rīcībā bija laiks, lai sagatavotos gaidāmajiem triecieniem. Pateicoties ātrai koordinācijai, ar amerikāņu un vēl vairāku Rietumu sabiedroto atbalstu izdevās iznīcināt gandrīz visus vairāk nekā 300 dronus un raķetes. Postījumi izrādījās itin niecīgi. Tomēr ir bažas, ka ar to viss nav beidzies. Publiski izskanējis, ka tieši amerikāņi un pārējie sabiedrotie panākuši to, ka Izraēla nekavējoties nav atbildējusi ar savu militāro potenciālu. Taču jautājums par to, kāda būs tālākā Izraēlas reakcija, šobrīd ir atvērts. Izraēla grasās veikt savu atriebes aktu, un daudzi baidās, ka notikušais var izprovocēt vēl lielāku atbildes vilni un karā var tikt ierauts arvien plašāks reģions. - Show more
